Kādi darbarīki vajadzīgi? 0
Būs vajadzīgs celtniecības maisījumu mikseris, pietiekami liels trauks, kurā ietilpst viss maisa saturs un attiecīgais ūdens daudzums. Vispiemērotākais būs plastmasas celtniecības spainis ar līdzenu dibenu, kura tilpums ir vismaz 20 litru. Precīzai ūdens daudzuma noteikšanai būs vajadzīgs arī mērtrauks. Neiztikt arī bez špakteļlāpstiņām – 30–40 mm platām virsmas sagatavošanai un 500–600 mm platām maisījuma ātrākai izlīdzināšanai.
Obligāti jāiegādājas adatu veltnītis. Turklāt adatu garumam jābūt samērojamam ar ieklājamās kārtas biezumu. Optimāli, ja adatu garums ir 2–3 mm lielāks nekā ieklājamās kārtas biezums. Virsmas gruntēšanai būs vajadzīgs arī sintētiska materiāla krāsotāja veltnītis un otas stūriem. Noderēs arī krāsotāju kurpes – īpašas uzlikas darba apaviem, ar izturīgiem dzelkšņiem to zolē, kas ļauj pārvietoties pa nenožuvušu virsmu, to nebojājot.
Materiāli
Bez pašizlīdzinošās grīdas maisījuma būs nepieciešamas arī dziļas iedarbības grunts betonētām virsmām, antiseptiķis, ja sastāvs tiks uzklāts koka virsmai, amortizējoša deformācijas lente, kuras platums par 8–10 mm lielāks par ielejamās kārtas biezumu. Ja nepieciešams pamata remonts, tad arī attiecīgs maisījums šā darba veikšanai. Atsevišķos gadījumos būs vajadzīga arī hidroizolācija (vismaz 200 mikronu bieza plēve; sk. zīmējumu).
Kā ieklāt pašizlīdzinošo kārtu
“Ja tas vēl nav izdarīts, jāsāk ar pamata inspekciju un, ja nepieciešams, remontu. Jānotīra arī ar dažādiem tehniskiem šķidrumiem piesūkušās betona kārtas, pienācīgi jāaizdara visas plaisas, jānokaļ izciļņi. Kad no virsmas noslaucīti putekļi, virsmu gruntē divās kārtās, otro uzklājot tikai pēc tam, kad pirmā pilnībā nožuvusi. Savukārt koka pamatam jābūt pilnībā stabilam pat pie lielām slodzēm,” norāda Stiprā kungs.
“Ja tiek klāta hidroizolācija, no tās apakšas jāizvada visi gaisa burbuļi. Pie sienas piestiprina amortizējošo lenti. Ja izlīdzinošās kārtas biezums ir lielāks par 10 mm, ieteicams ieklāt arī armējošu stiklšķiedras sietu. Siets rūpīgi jāpiestiprina, lai masas ieklāšanas laikā tas neuzpeldētu.”
Gaisa temperatūrai telpā jābūt no 10 līdz 25 grādiem un virsmai – sausai. Par to var pārliecināties, uz grīdas uzklājot vienu kvadrātmetru lielu plēves gabalu, blīvi piespiežot malas. Ja pēc diennakts zem plēves nav kondensāta, virsma ir pietiekami sausa. Jānoēno logi, lai uz grīdas nebūtu tiešo saules staru, jānovērš caurvējš.
Atbilstīgi ražotāja norādījumiem no maisījuma sagatavo izlejamo masu, sauso materiālu berot ūdenī, nepārtraukti maisot, nevis otrādi. Kad masa kļuvusi vienmērīga, tai ļauj 2–3 minūtes atpūsties. Tad vēl minūti maisa. Parasti atvēlētas 40 minūtes, lai gatavo maisījuma porciju varētu izliet un izlīdzināt.
Masu sāk liet no durvīm tālākās sienas, lej joslām vienādās porcijās uz laukuma vienību. Palīdz izlīdzināties ar špakteļlāpstiņu. Kad virsma aptuveni izlīdzināta, to apstrādā ar adatu veltnīti – tas palīdzēs no masas izkļūt gaisa burbulīšiem un sekmēs izlīdzināšanos. Pats grūtākais – procesam jābūt nepārtrauktam, tāpēc labāk, ja viens cilvēks sagatavo maisījumu, otrs lej un trešais izlīdzina ar adatu veltnīti.
Pēc aptuveni stundas virsma sāk sacietēt. Vēl pēc divām trim pa to varēs pārvietoties. Taču, ja nav īpašas nepieciešamības, no tā labāk atturēties.
Ja viss izdarīts pareizi un ievērots temperatūras režīms, flīzēt var pēc trim diennaktīm, pēc nedēļas – klāt citus grīdas segumus.
Ielejot pašizlīdzinošo masu virs siltās grīdas ūdens caurulēm, tām jābūt piepildītām ar šķidrumu. Grīdu var ieslēgt ne agrāk kā četras nedēļas pēc grīdas ieliešanas.
Kad lieto pašizlīdzinošos grīdas maisījumus
1. Lai virs betonētas pamatnes izveidotu plānu izlīdzinošo kārtu, novēršot nelīdzenumus. Parasti šādas kārtas biezums ir no 2 līdz 30 milimetriem.
2. Lai izveidotu peldošu izlīdzinošo kārtu hidroizolācijas vai cita starpslāņa gadījumos, kad nav pieļaujams pamata un izlīdzinošās kārtas tiešs kontakts. Piemēram, ja pamata betons ir piesūcies ar naftas produktiem vai pašizlīdzinošo kārtu paredzēts izveidot uz koka grīdas. Šajā gadījumā kārtas biezums būs 30–60 mm.
3. Lai izveidotu stingru pamatu uz siltumizolācijas materiāliem, piemēram, ekstrudēta putupolistirola. Arī šajā gadījumā kārtas biezums būs 30–60 mm.
4. Ierīkojot siltās grīdas – gan elektriskās, gan ūdens. Kārtas biezums šajā gadījumā atkarīgs no siltumnesēja diametra. Kārtas biezumam virs elektroinstalācijas kabeļiem vai siltās grīdas caurulēm jābūt vismaz 35 mm. Tomēr kopējam kārtas biezumam nevajadzētu pārsniegt 60 milimetrus.
