Izlīdis sasildīties un uzkrāt spēkus: Saulkrastu pludmalē atrasts ronēns 0
Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.
Eksperti norāda, ka Saulkrastos sastaptais ronēns ir dzīvotspējīgs – tam nav redzamu kodumu pazīmju vai brūču, turklāt tā pelēcīgais kažoks liecina – tas ir jau vienu līdz pusotru mēnesi vecs.
Tiesa, tam nav arī izteiktu tauku rezervju, kas nozīmē, ka, iespējams, roņu mamma to nav paspējusi pienācīgi piebarot.
Piekrastē, visticamāk, ronēns izlīdis, lai sasildītos un uzkrātu spēkus. Pieļaujams, tas Latviju sasniedzis no Igaunijas Pērnavas līča. Tā kā Rīgas līcis nav aizsalis, turklāt dabas procesu rezultātā šogad ronēni dabā dzimst nedaudz ātrāk, paredzams, ka tuvākajā laikā Latvijas piekrastē varēs sastapt arvien vairāk ronēnu.
“Patlaban grūti prognozēt, cik ronēnu jau varētu būt Latvijas pludmalēs, taču aicinām ikvienu iedzīvotāju, kas pamanījis roņu mazuli, rūpīgi ievērot galvenos pamatprincipus.
Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu.
Savukārt, ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis vai pat ievainots, jāzvana Dabas aizsardzības pārvaldei pa tālruni 29198590. Mēs izvērtēsim situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsimies ar Rīgas Zooloģisko dārzu,” aicina DAP eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.
Lai palīdzētu novērtēt roņu mazuļu stāvokli, visbiežāk apmeklētajās Rīgas jūras līča piekrastes teritorijās būs izvietoti arī informatīvi plakāti.
Ronēni Rīgas jūras līča piekrastē lielākoties nokļūst no Igaunijas. Februārī un martā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem kā tas, piemēram, notika pirms gada Ventspils pusē.
Roņu mazuļiem, kas pāragri atdalījušies no mātes un kuriem pašiem jāspēj sameklēt barību, iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukaudu slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot.
Tādēļ vēl jo būtiskāk, ieraugot pludmalē mazu ronēnu ar pūkas atliekām, to nedzīt atpakaļ ūdenī – visticamāk tas piekrastē sildās un uzkrāj spēkus.
Svarīgi arī ievērot, ka šajā periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski pieskatīt savus četrkājainos draugus, kuri nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Tādēļ pastaigu laikā savus mīluļus ieteicams vest pavadā. Turklāt jāatceras, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru var inficēties arī kodējs.
Ik gadu DAP, saņemot iedzīvotāju zvanus un izvērtējot katru konkrēto gadījumu, Rīgas Zoodārzā nogādā līdz desmit novārgušiem, ievainotiem ronēniem. Lielu daļu no tiem Zoodārza speciālistiem izdodas glābt un tie, veselīgi un dzīvotspējīgi, nonāk citos zoodārzos vai arī tiek izlaisti atpakaļ Baltijas jūrā.
