Šogad Rīgas reģionā no ārzemēm atgriezušies 40 cilvēki, vēl 433 izrāda interesi 0
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju interese atgriezties saglabājas pietiekami augsta, tā aktuālās reemigrācijas tendences vērtē Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš.
Kopumā Rīgas plānošanas reģionā uz dzīvi no ārzemēm ar reemigrācijas koordinatora atbalstu atgriezušās 810 personas jeb 320 ģimenes. Šī gada pirmajā ceturksnī 19 ģimenes pārceļojušas atpakaļ uz Latviju un apmetušās Rīgā vai Pierīgā. Tie ir 40 cilvēki, kuru vidū arī bērni. “Tās ir ģimenes, kuras izteikušas vēlmi atgriezties ar mūsu reģiona koordinatora starpniecību. Patiesais atgriezušos personu skaits ir lielāks,” vērtē Edgars Rantiņš.
Rīga – pieprasījumu topā
Interesi par atgriešanos pašlaik izrāda vēl 195 ģimenes (jeb 433 cilvēki). “Rīgas reģions, it īpaši Rīga, ir viens no reemigrantu visvairāk pieprasītajiem atgriešanās galamērķiem, ko var skaidrot ar salīdzinoši augstākām algām, kvalitatīvām brīvā laika pavadīšanas iespējām, plašākām izglītības, sporta un kultūras pasākumu iespējām,” turpina Rantiņš un skaidro, “līdz šim viens no būtiskiem jautājumiem bija pirmsskolas iestādes, jo daļa ģimeņu nolēma atgriezties, lai viņu bērni izaugtu Latvijā un būtu tuvāk saviem vecvecākiem.
Šobrīd pandēmijas ietekmē pieaug interese arī par attālināta darba iespējām – dzīvot Latvijā, bet turpināt strādāt savā līdzšinējās dzīvesvietas valstī.”
Izstrādā individuālus plānus
Rīgas plānošanas reģionā gada pirmajā ceturksnī izstrādāti arī vairāki desmiti individuālo piedāvājumu reemigrācijai. Individuāla reemigrācijas plāna veidošana bijusi nepieciešama 37 ģimenēm (87 cilvēkiem). Ar 99 ģimenēm jeb 180 cilvēkiem uzsākta jauna saziņa. “Ar reemigrantiem, kas atgriezušies 2022. gadā, saziņa sākās jau iepriekš, šī pārcelšanās viņiem bija plānota,” skaidro Rīgas plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Daina Šulca.
Viņa uzskata, ka tieši savlaicīgums un visu jautājumu “par” un “pret” izvērtēšana ir sekmīgas atgriešanās pamatā. “Dažreiz ģimenei paiet divi gadi un ilgāk, kamēr viņi patiešām ir nobrieduši atgriezties Rīgas reģionā,” turpina Šulca. “Covid-19 vīrusa pandēmija un karš Ukrainā ietekmē reemigrācijas procesus, bet interese turpina saglabāties augsta.”
Viņa norāda, ka reemigranti bieži vaicā, kādi ir noteikumi privāto mantu pārvešanai, auto reģistrēšanai un autovadītāja apliecības iegūšanai Latvijā. Vai no ārvalstīs gūtiem iekrājumiem, tos pārskaitot uz Latvijā reģistrētu komercbanku, ir jāmaksā nodokļi? “Lai sekmīgi risinātu šos un citus jautājumus, notiek saziņa un sadarbība ne tikai ar pašvaldībām, bet arī ar valsts pārvaldes iestādēm,” skaidro Šulca.
Reemigrācijas koordinatoru projekts sadarbībā ar plānošanas reģioniem sākās 2018. gada martā. Četru gadu laikā Rīgas reģionā ar reemigrācijas koordinatora atbalstu iesaistījušies 2558 cilvēki, atgriezušās 320 ģimenes (810 personas) un sagatavoti 1966 individuālie piedāvājumi.
Projekta laikā reemigranti atgriezušies visās deviņās reģiona pašvaldībās – Ādažos, Jūrmalā, Ķekavā, Mārupē, Olainē, Rīgā, Ropažos, Salaspilī un Siguldā.
