Dusmas un kontrole – šķēršļi attīstībai 0
Pēteris Urtāns uzsver: dusmas nepieciešams izkliedēt. Tās neuzkrājas, ja nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Protams, jāsporto atbilstīgi veselības stāvoklim un fiziskajai sagatavotībai. Dusmas vislabāk var aizgaiņāt ar abu roku atkārtotām kustībām, sportošanā iesaistoties visam ķermenim. Tāpēc ļoti labs līdzeklis ir bokss, taču piemērots var būt jebkurš sporta veids. Citi paņēmieni – izraudāties, izrunāties, just citiem līdzi, pierakstīt ar roku to, kas tobrīd nāk prātā, veidot dienasgrāmatu, izrunāties ar emocionāli neitrālu personu. Ja ar dusmām paša spēkiem netiek galā, ieteicams meklēt psihologa vai psihoterapeita palīdzību.
Savukārt, ja piemīt tendence kontrolēt apkārtējos notikumus un apstākļus, jāsaprot, ka arī šī īpašība kavē attīstību. Kontrolēšana neļauj iziet ārpus nosacītās komforta zonas, ir grūtāk nonākt līdz optimālai smadzeņu darbībai, jo vēlme valdīt pār procesiem bremzē. Tā notiek, piemēram, ja mamma ļoti uzstājīgi kontrolē savus bērnus arī tad, kad viņi ir drošībā. Neadekvātās bailes rada spriedzi gan viņā pašā, gan bērnos, gan savstarpējās attiecībās.
Jāapzinās sevi
Lai uzlabotu smadzeņu darbību, viens no pamatiem ir apzinātības prakse. Apzināšanās par to, kas notiek ķermenī un apkārtējā vidē konkrētajā brīdī. Jo labāk sevi pazīšu, jo pareizākas izvēles izdarīšu. Pēteris Urtāns paskaidro: ir divas realitātes – apkārtējās vides un smadzeņu radītā. Parasti tās savstarpēji konfliktē, jo smadzenes uzskata, ka realitāte ir viena, pamatojoties arī uz tajās esošajiem nospiedumiem. Apkārtējās vides realitāte savukārt ir pavisam pretēja – tā nav tik draudīga, kā uzskata. “Runa ir par to, ka smadzenes turpina darboties it kā apdraudējuma režīmā, lai gan draudu apkārtējā vidē sen vairs nav. Ja cilvēks lēmumus pieņem, pamatojoties uz nospiedumiem smadzenēs, viņš to nedara atbilstīgi realitātei. Ja no šādiem nospiedumiem atbrīvojas, realitāte kļūst citāda.” Piemēram, kompānijā Google visiem darbiniekiem jānodarbojas ar apzinātības praksi. Tie ir vingrinājumi, kas attīsta sevis apzināšanos, piemēram, var ēst vienu rozīni divas minūtes vai ieklausīties un saskaitīt dažādas skaņas visapkārt. Notiek it kā ķermeņa skenēšana, fiksējot to, ko izjūtam. Dienas laikā pēc iespējas biežāk jāuzdod sev jautājums – kā es šobrīd jūtos? Jo vairāk uzmanības pievērš tagadnei, jo vairāk atgriežas realitātē. Līdz ar to pieņem realitātei atbilstīgākus lēmumus.
