Čārlzs Dikenss, “Ziemassvētku dziesma”

Agata Kristi, “Piedzīvojums ar Ziemassvētku pudiņu”

“Kad man bija pieci gadi, es piedzīvoju lielas bēdas.”

Kristus dzīves svarīgākie brīži – dzimšana un nāve – liek mums ik Ziemassvētkus un ik Lieldienas atvērt sirdi brīnumam. Bet tas var notikt arī katru dienu, ja vien mēs patiesi pieņemam visus aptverošo un visu piedodošo, laipno un lēnprātīgo, bezgalīgo un mūžīgo mīlestību. Selma Lāgerlēva mums to atgādina savas vecmāmiņas vārdiem: To tu atceries, jo tas viss ir tikpat patiesi, kā es redzu tevi un tu redzi mani. Tas nav atkarīgs ne no svecēm, ne no lampām, un nav svarīgi, vai spīd saule vai mēness, ja vien mums ir tādas acis, kas spēj redzēt Dieva godību.

Čārlzs Dikenss, “Ziemassvētku dziesma”

Agata Kristi, “Piedzīvojums ar Ziemassvētku pudiņu”