“Ja iesāksim labi, tad arī uz pozitīvās nots jāturpina.” Pasaules čempionātu Latvijas izlase sāks piektdien 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas hokeja izlases ģērbtuvē atradīsies jauni līderi, jo valstsvienībā gaitas beigušie spēlētāji atstājuši labu mantojumu, “Latvijas Avīzei” teic aizsargs Jānis Jaks.
Nenogulēt startu
“Lielākā daļa esam spēlējuši kopā ar Lauri Dārziņu, Kasparu Daugaviņu. Viņi iedevuši pamatus, jāturpina ieguldītais darbs, un domāju, ka nebūs sarežģīti,” Jaks spriež, ka ģērbtuvē būs jauni līderi. Gatavošanās posmā vairāk iniciatīvas uzņēmies izlases pieredzējušākais spēlētājs – aizsargs Kristaps Sotnieks, bet arī vidējā paaudze uztur emocijas, tāpat arī jaunie nestāv kautri maliņā.
Pasaules čempionātu Somijā Latvijas izlase sāks piektdien plkst. 16.20 pret ASV.
Salīdzinot ar Pekinas olimpiskajām spēlēm, Latvijas komandas taktika daudz nemainīšoties, bet, ņemot vērā pārmaiņas sastāvā, šo var uzskatīt par jaunu startu, uzskata Jānis Jaks.
“Skatīsimies, kā aizies čempionāts. Ja iesāksim labi, tad arī uz pozitīvās nots jāturpina, ja nogulēsim startu, tad būs mazliet grūtāk,” 26 gadus vecais aizsargs ar prognozēm neaizraujas.
Pēc augstskolas absolvēšanas ASV viņam šī bija otrā sezona profesionālajā hokejā, un Kontinentālās hokeja līgas (KHL) vienības “Soči” sastāvā tā izvērtās ļoti sekmīga – ar 18 punktiem (6+12) 41 spēlē otrs rezultatīvākais komandas aizsargs, turklāt fani viņu iebalsoja Zvaigžņu spēlē, kas gan beigās nemaz nenotika kovida pandēmijas dēļ. Jaks pauž apmierinātību ar sezonu, kas varēja izvērsties vēl labāka, ja arī viņam nepatraucētu sasirgšana ar kovidu.
Par nākamo sezonu skaidrības neesot, viņš gatavs doties dažādos virzienos, bet Krieviju gan neizskata kā variantu: “Grūti prognozēt, kā mainīsies tirgus, būs daudzi importi no KHL. Domāju, ka algas varētu samazināties. Daļa negribēs saprast jauno realitāti, bet noliks līgumu uz galda un skaties, vai pieņem vai paliec mājās. Gaidīšana ir risks. Es ceru līdz septembrim tikt skaidrībā.”
Trauma pēdējā brīdī
Jakam šis būs piektais pasaules čempionāts. Uzbrucējam Robertam Bukartam – devītais. “Ar Džeru (Andri Džeriņu) sēdējām un skatījāmies – ja mūs (ar Sotnieku) trīs noņem nost, vidējais vecums droši vien nesanāktu 25 gadi,” par izmaiņām komandas sejas vaibstos teic Bukarts. Čempionātā jāgatavojas katrai spēlei un tad redzēs, ko rādīs tabula pēc grupu turnīra.
Pēc viena KHL pavadīta gada iepriekšējā vasarā Roberts Bukarts atgriezās Čehijas vienībā Vitkovices “Ridera”, kuras sastāvā 32 regulārā turnīra spēlēs sakrāja 26 punktus (8+18), komandai ieņemot astoto vietu. Izslēgšanas turnīrā ceturtdaļfinālā sērijā 0:4 pret nākamo čempioni Triņecas “Ocelari”. Līgums ar Vitkovici viņam ir arī uz nākamo sezonu.
“Sarežģīta sezona. Pasaules čempionāts pagājušajā gadā notika vēlu, klubā pirms sezonas bija daudz pārbaudes spēļu, viņi gribēja, lai visās spēlēju. Tad olimpiskā kvalifikācija, un uz sezonas sākumu nebija svaiguma. No tiem, kas pagājušajā gadā spēlēja pasaules čempionātā, 75–80 procenti šosezon guva traumas. Domāju, viss saistīts ar nogurumu un to, ka nebija iespējas sagatavoties,” stāsta 31 gadu vecais Bukarts.
Viņam pašam savainojums pārvilka svītru debijas olimpiskajām spēlēm, turklāt vēl neveiksmīgākā brīdī to gūt nav iespējams – Čehijas čempionāta pēdējā spēlē pirms došanās uz izlasi pēdējā minūtē pretinieks ar nūju iesita pa roku, salaužot pirkstu. ”
Pirmās pāris dienas bija sāpīgi, taču – tāda dzīve, hokejs. Augstāki spēki kaut ko atņem, kaut ko iedod,” filozofiski uz notikušo raugās Roberts Bukarts. Traumas dēļ viņš kluba rindās šosezon vairs neuzspēlēja.
Aprīlī pirmo pasaules čempionātu Latvijas U-18 izlasē aizvadīja Bukartu jaunākais brālis, 17 gadus vecais Rodžers. Esot cita tipa uzbrucējs nekā Roberts un Rihards, arī iet atšķirīgu attīstības ceļu, jau četras sezonas spēlējot Šveicē. “Es viņam to izvēlējos, jo saprotu, ka Krievijas ceļam nav nekādas jēgas. Astoņpadsmit gadu vecumā tevi kā leģionāru KHL neviens neņems, bet Šveicē iegūsti vietējā spēlētāja licenci. Visi tie, kas tagad ir Latvijas izlasē no Šveices, – vai viņi bez licences kaut vienā komandā tur būtu sastāvā? Visdrīzākais, ka ne. Tāpēc tam ir liela pievienotā vērtība,” skaidro Roberts Bukarts.
