Gauračs: “Torpedo” fani joprojām sūta dāvanas 0
Mans galvenais mērķis šogad ir atgriezties Latvijas izlasē – atraktīvais futbolists Edgars Gauračs (27) pēc atlabšanas no smagas ceļgala traumas cer atgūt agrāko spēles prasmi.
Dzavetjēri zvans
Ceļgala krusteniskās saites Edgars pārrāva 2014. gada vasarā. “Desmit spēlēs pēc kārtas guvu vārtus, biju tik labā formā! Nekas neliecināja, ka notiks kas slikts, bet uz līdzenas vietas celis izlēca,” stāsta rēzeknietis. Tobrīd viņš no Jūrmalas komandas “Spartaks” tikko bija pārgājis uz Šveices “Aurau”. Nereti šādās situācijās jaunā komanda norobežojas no nelaimē nonākušā spēlētāja un lauž līgumu, taču šveicieši parūpējušies par operāciju un rehabilitāciju augstākajā kvalitātē. Tā kā “Aurau” izkrita no augstākās līgas, Gauračs pērn atgriezās “Spartakā” un Latvijas čempionāta pēdējās sešās spēlēs guva četrus vārtus. “Sajūta vēl nebija tāda kā agrāk. Ticu, ka atlabšu pilnībā un atgūšu iepriekšējo formu, tagad esmu aizmirsis, ko nozīmē sāpes celī, un arī tas ir labi.” Pašlaik viņš trenējas ar Jūrmalas “Spartaku”, tomēr grib atrast darbu ārzemēs, un varianti esot.
Šoziem Gauračs kopā ar Nauri Bulvīti un Romānu Mickēviču viesojās Itālijas trešās līgas komandā “Juve Stabia”, kuru vada kādreizējais FK “Ventspils” treneris Nuncio Dzavetjēri. “Viņš piezvanīja un uzaicināja patrenēties – ja patiks, varbūt varam vienoties. Decembrī Latvijā neviens netrenējas, laika apstākļi ne visai labi, tāpēc izmantojām iespēju. Itāļi piedāvāja palikt, taču negribēju, jo mans mērķis ir spēlēt spēcīgākā līgā.” Arī Bulvītis un Mickēvičs nepalika Itālijā.
Edgars trīs sezonas aizvadījis Krievijas otrajā līgā un šo laiku atzīst par labu, taču atgriezties nevēlas – noiets ceļš. “Gribu izmēģināt ko citu. Esmu gatavs doties jebkurā virzienā, apskatīt ko jaunu. Nebaidos no Āzijas, tas man būtu izaicinājums, bet zinu, ka varētu iejusties un pielāgoties.”
Taisām video!
Līdz šim tas viņam izdevies. Pusaudža gados Edgaru jau medīja “Skonto” un “Liepājas metalurgs”, solot jaunietim samērā labu atalgojumu, taču, par spīti draugu un daļēji arī radu neizpratnei, spējis turēties pretī vilinājumam. Tas izrādījās pareizi, jo talantu novērtēja Itālijas klubi. “Bērnībā sapņoju, ka spēlēšu ārzemēs. Daži teica: kādas vēl ārzemes, tu taču esi no Rēzeknes! Bet man bija savs mērķis, uz kuru gāju katru dienu. Kad aģents piezvanīja un teica, ka jādodas uz Milānu, tad gan sākumā nenoticēju. Taču izrādījās, ka tas nav joks, sakravāju somas, un vecāki veda uz lidostu.”
Parādījis savas dotības slavenajos “Milan” un “Lazio”, viņš nokļuva mazākajā “Ascoli” sistēmā, taču arī tas bija A sērijas klubs. Lai gan divās stiprākajās Itālijas līgās Gauračam neizdevās iziet laukumā, viņš ieguva kārtīgu dzīves skolu, iemācījās itāļu valodu, kļuva patstāvīgs un apprecēja Liepājā noskatīto meiteni.
“Pirmajā komandā man nedeva iespēju, spēlēju tikai dublieros. Teicu aģentam, ka gribu lielo futbolu, man jau 21 gads,” atvadas no Itālijas atceras Gauračs. “Negribēju atgriezties Latvijā, taču Ventspils komanda bija iekļuvusi Eiropas līgā, atbrauca treneris itālis, un šim piedāvājumam nevarēju atteikt. Pusgads Ventspilī bija fantastisks, to nekad neaizmirsīšu. Spēlēt Eiropas līgā vienā komandā ar Astafjevu, Koļiņko, Laizānu – tas bija lieliski.”
Pēc tam Rumānija, Moldova un Krievija, kur Gauračs ar savu vizuālo tēlu piesaistīja daudzu mediju uzmanību un reiz pat tika izjokots televīzijas šovā. Edgaram netrūkst izdomas. Spēlējot Maskavas “Torpedo”, viņš treniņu nometnē Turcijā uzņēma videoklipu ar slavenā korejiešu repera PSY dziesmas “Gangnam style” melodiju un kustībām. “Bija sapulcēta jauna komanda, bet nejutu kolektīva garu. Nometnes beigās bijām emocionāli iztukšoti, un man pēkšņi radās ideja uzņemt video. Sasaucu spēlētājus, un 50 minūtēs visu nofilmējām. Vēlāk skatījāmies un smējāmies, vēderus turēdami, pat gados vecākie kluba vadītāji smaidīja un teica – malacis.” Nākamajā ziemā Turcijā tapa līdzīgs video, par pamatu ņemot Farela Viljamsa dziesmu “Happy”. “Torpedo” fani viņam joprojām turpinot sūtīt dāvanas un aicina atgriezties komandā.
Stipra komanda
Īpaši emocionāli Edgars runā par Latvijas izlasi, kurā 20 mačos guvis piecus vārtus. Lai gan maču nav daudz, var teikt, ka izlasē spēle iet no rokas. “Laikam jā,” piekrīt uzbrucējs. “Arī U-21 izlasē statistika bija laba, bet grūti spriest, kāpēc tā. Arī vienā klubā tev iet labi, citā nekas nesanāk. Tas atkarīgs no daudz kā – komandas spēles stila, trenera. Varbūt es iederos izlasē.”
Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles traumas dēļ nācās izlaist, bet Pasaules kausa atlasē, kas startēs rudenī, Gauračs grib būt atpakaļ komandā: “Izlase man ir ļoti liels mērķis. Vienmēr, ja ir izvēle, dodu priekšroku tam, kas nāk par labu izlasei. Arī “Torpedo” pametu un atgriezos Latvijā, lai atgūtu spēļu praksi un atkal nopelnītu aicinājumu uz izlasi,” pirms diviem gadiem pieņemto lēmumu skaidro uzbrucējs. “Vasarā būs Baltijas kausa izcīņa, divas reizes to esmu ieguvis un gribu arī tagad palīdzēt, lai tas paliek Latvijā.”
VIZĪTKARTE
EDGARS GAURAČS
Dzimis: 1988. gada 10. martā Rēzeknē.
Ģimene: precējies, divu bērnu tēvs.
Darbs: profesionāls futbolists.
Pozīcija: uzbrucējs.
Klubs: Jūrmalas “Spartaks”.
Iepriekšējie klubi: Rēzeknes “Dižvanagi”, “Ascoli” un “Rodengo Saiano” (Itālija), FK “Ventspils”, Bukarestes “Rapid” (Rumānija), Tiraspoles “Šerif” (Moldova), Krasnojarskas “Jeņisej” un Maskavas “Torpedo” (Krievija), “Aurau” (Šveice).
Latvijas izlasē: 20 spēles, pieci vārti. Debija 2011. gada 4. jūnijā pret Izraēlas izlasi.
