Izlase kā magnēts 0
Latvijas hokeja nedēļas karstā ziņa bija Sanda Ozoliņa atgriešanās izlasē, un tās ēnā palika vēl kāds jaunums – kopā ar valstsvienību atkal ir arī Aleksandrs Ņiživijs.
Gandrīz rekordists
Latvijas izlasē 36 gadus vecais uzbrucējs paveicis lielas lietas. Ja vakar olimpiskās kvalifikācijas pirmajā mačā Ņiživijs izgāja laukumā pret Lielbritānijas izlasi, tad panāca Rodrigo Laviņu visvairāk aizvadīto spēļu skaita ziņā (215), bet šovakar pret Kazahstānu var kļūt par rekordistu. Saša ar 119 punktiem ir izlases trešais visu laiku rezultatīvākais hokejists, atpaliekot tikai no Aleksandra Kerča (134) un Leonīda Tambijeva (150).
Ņiživijam šī sezona ir īpatnēja arī ar to, ka janvārī viņš no Rīgas “Dinamo” pārgāja uz Prāgas komandu “Lev”, kas sīvi cīnās par iekļūšanu izslēgšanas spēlēs. Trīs mačus pirms turnīra beigām Prāgas komanda KHL rietumu konferencē ar 69 punktiem ieņem septīto vietu, Minskas “Dinamo” un Doņeckas “Donbass” atpaliek par punktu, Mitišču “Atlant” – par trim. Tādēļ turnīra beigas būs karstas. “Lev” formā Ņiživijs aizvadījis četras spēles, pie punktiem nav ticis, nopelnījis divas soda minūtes un lietderības koeficientu mīnus divi. “Dinamo” nepilnu piecu sezonu laikā viņš 247 spēlēs sakrājis 137 punktus (43+94).
Spēks un motivācija
– Pēc aizpērnā pasaules čempionāta nolēmi beigt karjeru valstsvienībā. Kāpēc tagad pārdomāji?
– Izlasē gribas spēlēt, tā pievelk. Šobrīd ir iespēja, spēks, un nolēmu atgriezties. Man piezvanīja, uzaicināja, un es piekritu. Olimpiskā kvalifikācija ir ļoti nozīmīgs turnīrs visai Latvijai, gribējās tajā piedalīties.
– Tu acīmredzot lēmumu pieņēmi agrāk nekā Sandis Ozoliņš?
– Jā, pirms apmēram pusotras nedēļas. Rudenī, kad baumoja, ka es varētu atgriezties izlasē, par to pat īsti nedomāju. Šobrīd nevaru pateikt, vai spēlēšu arī pavasarī pasaules čempionātā. Paskatīsimies. Ja viss būs kārtībā ar veselību un normāli spēlēšu – kāpēc ne? Doties uz izlasi ķeksīša pēc gan negribas.
– Kāpēc nepiedalījies “Lev” pēdējā mačā pirms pārtraukuma?
– Tas bija treneru lēmums. Pirms tam treniņā svaru zālē mazliet savainoju muguru, trīs četras dienas nācās atpūsties. Tagad viss kārtībā.
– Kādas ir emocijas, atkal ieejot izlases ģērbtuvē?
– Patīkamas, ar puišiem esmu kopā spēlējis gan izlasē, gan “Dinamo”. Vienmēr forši satikties. Ar šiem treneriem vēl neesmu strādājis, arī tas bija interesanti, kaut kas jauns. Nolana spēles koncepcija ir pavisam citāda nekā Rautakallio. Vai izdosies pielāgoties? To rādīs spēle.
– Ko vari teikt par mūsu pretiniekiem olimpiskajā kvalifikācijā?
– Francijas izlase katru gadu spēlē labāk un labāk, tie vairs nav tie francūži, kas pirms gadiem trim četriem. Viņi izskatās lieliski, mobila komanda. Kazahus un treneri Vladimiru Krikunovu labi pazīstam, viņiem ir visaugstākie uzdevumi. Viegli neklāsies arī pret britiem. Jākoncentrējas un jārāda labs hokejs. Skaidrs, ka būs grūti, bet, jo grūtāk, jo interesantāk – ir azarts, atdeve. Vai mēs esam favorīti? Es tā neteiktu, komandas ir spēkos līdzvērtīgas.
– Kāpēc no Rīgas “Dinamo” devies uz Prāgu?
– Klubi savā starpā vienojās, un man tikai beigās paprasīja, ko domāju par šādu variantu. Biju pārsteigts, jo, godīgi sakot, negaidīju, ka kaut kas tāds varētu notikt. Piekritu, jo “Dinamo” izredzes iekļūt izslēgšanas spēlēs bija niecīgas, bet sezonu pabeigt 17. februārī negribējās. Man vairs nav 18 gadi, gribas spēlēt – jo vairāk, jo labāk. Cerams, “Lev” iekļūs Gagarina kausa izcīņā.
– Kā esi iejuties jaunajā komandā?
– Man patīk – komandas biedri forši, pilsēta lieliska, organizācija laba. Ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs un tehniskais direktors Raitis Pilsētnieks ļoti pacentušies. Par visu padomāts, tikai jāspēlē.
Kā jau bija gaidīts
Vakar piepildījās prognozes par Sandi Ozoliņu mūsu izlases kapteiņa amatā olimpiskās kvalifikācijas turnīrā. Viņa asistenti ir Oskars Bārtulis un Georgijs Pujacs, kurš šajās dienās savu līgumu ar Omskas “Avangard” pagarinājis vēl uz diviem gadiem. Visi trīs ir aizsargi. Pēc izlases pēdējā treniņa galvenais treneris Teds Nolans nosauca trīs hokejistus, kurus nav iekļāvis komandā. Tie ir ceļgala traumu atsvaidzinājušais aizsargs Māris Jass, viņa kolēģis Oskars Cibuļskis un uzbrucējs Andris Džeriņš. Tādējādi izlasē ir trīs vārtsargi, septiņi aizsargi un 13 uzbrucēji.
