Izlaidīs kolekcijas monētu “Zelta saktas. Burbuļsakta” 0
Ceturtdien, 8. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs zelta kolekcijas monētu “Zelta saktas. Burbuļsakta”, kuras nominālvērtība ir 75 eiro, portālu LA.lv informēja Latvijas Banka.
Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā.
Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu.
Kolekcijas monētas “Zelta saktas. Burbuļsakta” grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Jānis Strupulis.
Monēta “Zelta saktas. Burbuļsakta” izgatavota Münze Österreich Aktiengesellschaft (Austrija). Zelta monētas aversā izvietoti uzraksti “#Latvija”, “#burbuļsakta”, “#17_18gs”, “75 euro” un “#2018”, bet reversā – stilizēts 17. gs. burbuļsaktas atveids.
Saskaņā ar mākslinieces Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.
Saktu izmantošanas vēsturi Latvijas teritorijā aizsāka dažādas agrā dzelzs laikmeta (1.–4. gs.) saktas – t.s. acu saktas, tutulsaktas, šķēršu saktas, stopsaktas un apaļas ripsaktas ar ažūra rotājuma riteņa, krustojumu un ugunskrusta motīviem. Senākās saktas tika ievestas, bet drīz vien amatnieki, izmantojot šos paraugus, sāka darināt saktas paši, to formās atspoguļojot vietējos estētiskos un garīgos priekšstatus. Saktas apģērba saspraušanai un rotāšanai izmantoja gan pieaugušie, gan bērni. Saktu formai un rotājumam piemita gan apģērba saturēšanas, gan arī sargājošas (rota kā amulets) funkcijas. Mainījusies forma, izmērs un materiāls, bet saktas kā viens no populārākajiem rotu veidiem saglabājušās līdz pat mūsdienām.
17. gs. latviešu rotu klāstā no dažādu formu riņķsaktām, kas bija iecienītas iepriekšējos gadsimtos, pakāpeniski izveidojās jauns saktu veids. To loku rotāja puslodes veida pacēlumi – burbuļi –, no kuriem rotas arī ieguva savu nosaukumu – burbuļsaktas.
Lielās, greznās burbuļsaktas darināja no sudraba un nereti pat apzeltīja. Burbuļsaktas bija viena no greznākajām latviešu sieviešu rotām, un tajās bieži tika iegravēts īpašnieces vārds un saktas darināšanas vai dāvināšanas gads.
Burbuļsaktas bija sastopamas visā Latvijas teritorijā, lai gan to rotājuma veids un valkāšanas tradīcijas nedaudz atšķīrās. Tā, piemēram, Dienvidkurzemē šādas saktas villainē nesprauda pa vienai, bet gan citu virs citas, vietojot pēc lieluma un noslēgumā vēl iesienot zīda lenti. Greznā rota bija turīgu latviešu zemnieču lepnums un bieži tika nodota no paaudzes paaudzē. Šādas saktas kā dzimtas relikvija ģimenēs nereti saglabātas līdz mūsdienām.
Jauno monētu no 8. novembra plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā.
Monētas cena Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv – 560.00 eiro. Monētas maksimālā tirāža – 1000 eksemplāru. 8. novembrī tirdzniecībā nonāks pirmā tirāžas daļa – 400 eksemplāru.
Kolekcijas monēta “Zelta saktas. Burbuļsakta” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas).
Jau vēstīts, ka 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju.
Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.
