Izkrīt zobi, apbērts drupās, kails pūļa vidū… Kā baisi sapņi sūta signālus par slimību 0
Šoreiz ne vārda par vēstījumiem, ko savulaik analizēja un savos darbos aprakstīja Freids, Jungs un pārējie psihoanalīzes pīlāri. Arī ezoterikas lauciņā nebridīsim. Stāsts būs par to, kādā veidā sapņi, kas noteiktā laika posmā ir regulāri un atkārtojas, var palīdzēt dažādu slimību diagnostikai. Uzreiz jāprecizē, ka atslēgas vārds ir “atkārtojas”.
Nakts laikā organisms veic savdabīgu visu orgānu testēšanu. Ja kaut kas nav īsti kārtībā, laikus tiek sūtīta specifiska ziņa galvas smadzenēm. Savukārt tās tālāk rīkojas, lai cilvēks saprastu sūtītā signāla jēgu. Tad cilvēks redz īpašus sapņus. Zinātnieki no daudzām valstīm ir pētījuši šo fenomenu un izdarījuši līdzīgus secinājumus, proti – zemapziņa naktī cenšas norādīt uz konkrētām veselības problēmām. Būtībā tas ir tāds kā SOS signāls, kurš jāspēj pareizi iztulkot.
Glābējzvans ieskanas miegā
Viens no pirmajiem un nopietnākajiem zinātniekiem, kurš pievērsa uzmanību signāliem, kurus cilvēka organisms sūta, esot miega stāvoklī, bija austriešu kardiologs un miega pētnieks profesors H. Eihorns. Viņš izteica pieņēmumu, ka īpašie sapņi varētu būt savdabīgs marķieris, kas varētu palīdzēt slimību diagnostikā.
Gadiem ilgi, ārstējot un iztaujājot sirds slimību pacientus, viņš pievērsa uzmanību faktam, ka cilvēki, kuri bija pārcietuši sirds miokarda infarktu, insultu, kā arī augsta riska grupā esošie pacienti redzēja ļoti līdzīgus sapņus. Proti, sapņos viņi izjuta neizskaidrojamas nāves bailes, naktīs pamodās nosvīduši, baiļu vai pat šausmu pārņemti.
Pacienti stāstīja, ka viņi sapnī no kāda bēguši, tikuši notverti un sadurti vai sašauti krūtīs. Kā vēlāk izrādījās, visbiežāk pakaļdzīšanās ainas sapņos piedzīvoja cilvēki ar izteiktu tahikardiju (paātrināts sirdsdarbības ritms). Savukārt tas jau ir iemesls meklēt šādu izmaiņu cēloni.
Tāpat sirds slimnieki ļoti bieži stāstīja par sapņiem, kuros tie krituši bezdibenī vai arī piedzīvojuši nāvi pēc sitiena krūšu apvidū, miruši, kad tikuši apbērti ar zemi, vai gājuši bojā pēc elektriskā trieciena. Galvenais – šie sapņi atkārtojās!
Amerikāņu zinātnieks Džons Alans Hobsons šos procesus skaidro šādi – naktī smadzenes cenšas pievērst cilvēka apziņas uzmanību patoloģiskajiem procesiem, kas norisinās sirds asinsrites sistēmā, transformējot procesus cilvēkam saprotamos tēlos. Šie tēli parādās bieži – vienreiz, otrreiz, trešo reizi tikai ar vienu mērķi – informēt un brīdināt. Tātad – ir sistēmiski. Tas ir ātrākais veids, kā signalizēt par izmaiņām bioķīmiskajos procesos un impulsu pārvadē. Tāpēc arī tiek dēvēti par slimību marķieri – SOS signālu, kas skaidri norāda – jādodas pie speciālista pārbaudīt veselību.
Mediķi akcentē – šos informatīvos sapņu nekādā gadījumā nevajadzētu jaukt ar parastiem nakts murgiem, kas var parādīties neskaitāmās atsevišķās situācijās – ja ir smacīgs gaiss guļamistabā, gadījies pārēsties īsi pirms miega, stresaina darba diena, konflikti mājās vai darbā, neērta gulēšanas poza, krasas temperatūras maiņas vai pārvietošanās atšķirīgās laika joslās.
Viens no apjomīgāko pētījumu autoriem ir krievu zinātnieks N.V. Kasatkins, kurš 30 gadu laikā kopā ar kolēģu grupu veica 27 300 sapņu analīzi, izvērtējot 1410 pacientu veselības stāvokli. Darbu rezultāti ir apkopoti monogrāfijā “Sapņošanas teorija”.
Pamatojoties uz novērojumiem, viņš izstrādāja tabulu, kurā var aprēķināt, cik ilgu laiku pirms slimības simptomu parādīšanās sistēmiskie sapņi brīdina par saslimšanu. Par smagākajām saslimšanām, piemēram, ļaundabīgajiem galvas smadzeņu audzējiem, sistēmiskie sapņi brīdina jau gadu divus pirms pirmo slimības simptomu parādīšanās, par tuberkulozi – divus mēnešus iepriekš, savukārt par angīnu, zobu iekaisumiem – vienu vai divas dienas ātrāk, pirms kakls vai zobi iesmeldzas. Ja pastāv gastrīta draudi, sistēmiskie sapņi informē jau mēnesi pirms tam.
Nākamajā lapā lasi dažus sistēmisko sapņu sakarību piemērus!
