Trauksmes zvans 27
8. jūnijā pagasta pārvaldē atskanējis trauksmes zvans no pusotra kilometra attālumā dzīvojošās dzelzceļa darbinieces Vitas Kalvišas, kura ziņojusi, ka Pauļuku savākusi pie sevis, jo viņš atstāts viens bez ēdiena un normālām drēbēm. Pārvaldes cilvēki aizveduši drēbes. Pauļuks izskatījies priecīgs par jauno dzīvesvietu.
“Kopā ar dēlu jau šad tad Bruno apraudzījām, aizvedām malku, sveces. Kad redzējām, ka sēž neēdis, paņēmām pie sevis, jo žēl palika – labs cilvēks bija. Pēc dažām dienām parādījās Edvīns, gribēja Bruno atpakaļ, draudēja. Nedevām, jo Bruno pats negribēja. Vairāk nekā nedēļu viņš pie mums nodzīvoja, līdz kādu dienu dēls zvana uz darbu un saka, ka Edvīns atnācis un izsaucis ātro medicīnisko palīdzību un Bruno aizvests. Vēlāk gan izrādījās, ka Bruno nekas nekaiš un viņš nogādāts atpakaļ pie aprūpētāja,” stāsta V. Kalviša. Par Edvīnu viņa neko labu nesaka. Viņam bijis paradums staigāt apkārt pa mājām diņģēt cigaretes un kafiju iedzert. Kad vienreiz netika nekas dots, viņš Vitai iesitis pa seju un dēlu nogrūdis zemē, draudējis nodedzināt māju. Sieviete izsaukusi policiju, kas sastādījusi protokolu.
Draugs pazūd
Novembra sākumā novada sociālā dienesta darbiniece Valda Kravale datubāzē pamanījusi, ka aprūpes līgums starp Edvīnu un B. Pauļuku dzēsts. “Uzreiz zvanīju Edvīnam, kurš atbildēja, ka Bruno savākuši radi. Kad prasīju, lai pasaka radu adresi un telefona numuru, viņš tikai atrunājās. Zvanīju policijas inspektoram un teicu, ka kaut kas nav lāgā. Inspektors atbildēja, lai sazinos ar Mārupes pašvaldību, kur Pauļuks deklarēts,” skaidro sociālā darbiniece.
Kamēr gaidījuši atbildi no Mārupes, pašvaldības cilvēki aizbraukuši uz Edvīna mājām. Tur bijis tumšs un no abiem nekādu pēdu.
“Redzēju Edvīnu veikalā. Kāds viņu bija atvedis ar melnu džipu. Tāds lepns un runīgs,” atceras pārvaldes vadītāja. “Vēl es teicu sociālajai darbiniecei: ko tu visu laiku par to Pauļuku uztraucies, tev tik daudz visādu citādu darbu, pat brīvdienās nav miera! Gan jau kur siltumā pie radiem dzīvojas.”
Kad no Mārupes saņemta atbilde, ka B. Pauļuks deklarētajā dzīvesvietā nav manīts, novada sociālais dienests atkal vērsās policijā, kas 16. decembrī izsludināja B. Pauļuka meklēšanu.
“Mārupes pašvaldības sociālā dienesta redzeslokā Bruno Pauļuks nonāca 2011. gadā, kad viņš lūdza pabalstu. Bet, tā kā viņam bija divi īpašumi, lūgums tika noraidīts. Cilvēks bija arī darbaspējīgs, bet nekur nestrādājis. Esot bijuši garīgās veselības traucējumi,” teic Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žunde.
