Kā iepazinies ar Dživanu? 0
Sēdēju jūras malā un nodarbojos ar ciguna meditāciju. Dživans redzēja, ka tur plātos, gribēja uzzināt, vai tas ir taidzi. Sākām runāties. Indijā uzsākt sarunu ar svešinieku nav nekas īpašs. Dživans ir tāds kā baltais zvirbulis arī Indijā, savā vidē, viņš neseko līdzi nevienai reliģijai. Uzauga ģimenē, kur meditācija un pašizziņa bija ikdienas sastāvdaļa. Vadīja meditāciju retrītus Ziemeļindijā un ašramu Nepālā, mācīja meditāciju Beļģijā un Vācijā. Dienvidāfrikā palīdzēja atveseļoties narkotiku atkarīgajiem.
Dživans noraida jebko, kas varētu cilvēkus sašķelt idejas, reliģijas, nacionālās piederības vai citas sistēmas vārdā. Viņš palīdz katram iepazīt pašam sevi un izprast, ka ciešanu cēloņi meklējami nevis ārpasaulē, bet gan paša nespējā pieņemt sevi un citus. Ar meditācijas palīdzību katram ļauj saskatīt savu iekšējo gaismu. Izmanto dažādus paņēmienus, ko pats ilgstoši pārbaudījis un kas ir pielāgotas mūsdienu cilvēkam.
Kā tas darbojas?
Tā ir visbrīnumainākā metode, bet tajā nav nekā noslēpumaina. Tā ļauj pašam tikt pie savas būtības. To varētu dēvēt par pašizziņas terapiju. Pie mums vislīdzīgāk strādā psihoterapeits. Taču psihoterapeits jāapmeklē ilgus gadus. Dživana metode, atšķirībā no psihoterapijas, nerada atkarību.
Kā tad ne? Tu taču ar Dživanu pat apprecējies!
Biju pilnīgi pārliecināta, ka nespēju ar patiesu atdevi būt kopā ar kādu, iepriekšējā pieredze par to liecināja. Man bija grūti atvērties tā, lai spētu sadzīvot, iemācītos saprasties, satiktos sirds, jūtu un prāta līmenī.
Agrāk nevarēju mīlēt pa īstam. Visbiežāk tā bija nosacījuma mīlestība, līdzīgi kā zīdainim, kam vajag mammu, jo viņa pabaros. Manī bija daudz apspiestas agresijas, dusmu, stūrgalvības, egoisma. Kā daudzām sievietēm, kuras pieredzējušas vecāku laulības izjukšanu.
Cilvēkam, ar kuru beidzot varēju būt kopā, vajadzēja būt tieši tik neiedomājami stipram un nobriedušam, kāds ir Dživans. Tagad esmu sapratusi, ka nevar iet pie otra cilvēka, kamēr pats neesi laimīgs. Tik daudzi mīlestību viens otram pieprasa, izlūdzas. Tā ir izlikšanās, ka gribi mīlestību sniegt, – patiesībā ej tukšām rokām un gaidi no otra mīlestību, cerot, ka tā manu tukšumu aizpildīs. Pie otra drīkstam iet, lai ar laimi un mīlestību dalītos.
