Atrunājas ar “drošības apsvērumiem”… Izkārtņu skandāls “Dubultu” stacijā – politiski iezīmēts? 0
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz 29. jūnijam Jūrmalā, Mākslas stacijā “Dubulti” turpinās Šveices mākslinieka Tomasa Hiršhorna projekts – interaktīvā bezmaksas izstāde “Māksla=Patvērums” jeb “Art=Shelter”, kas iecerēta kā opozīcija karam Ukrainā. Izstāde ir neparasta, jo ikviens apmeklētājs šoreiz ir arī aicināts to papildināt ar savu, brīvi paustu radošu izpausmi. Diemžēl pagājušajā nedēļā VAS “Latvijas dzelzceļš” demontēja izstādes vides izkārtnes. Pēc ažiotāžas publiskajā telpā daļa to atgriezusies savā vietā, taču mākslas projekta autori neizslēdz iespēju, ka notikušais bijis sašķeltās sabiedrības iekšējas pretestības izpausme.
Dubultu stacijā Jūrmalā jau septiņus gadus kopš stacijas rekonstrukcijas 2015. gadā darbojas unikāla mākslas telpa – vienīgā Eiropā, kas darbojas funkcionējošā dzelzceļa stacijas ēkā. Tajā notiekošās izstādes, mākslas akcijas un projekti apmeklētājiem pieejami bez maksas.
Šobrīd ikviens, kurš ienāk stacijā, nonāk savdabīgā haosā. Telpas virsmas – sienas, grīdas, kāpnes, kolonnas – klāj ar līmlenti sastiprināts kartons. Visapkārt divos stāvos blīvējas mēbeles, mākslinieku un apmeklētāju veidoti vizuāli objekti un teksti. Pamatā visapkārt redzami vietējo mākslinieku un apmeklētāju vēstījumi, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Visu diennakti te divos ekrānos raida TV kanāli “Ukraina 24” un CNN. Reizē manāms, ka te ļauta vaļa jebkādai radošajai izpausmei.
Līdzās kāda autora veidotam Ukrainas aizstāvju – “Azov” bataljona – ģerbonim un Ukrainas atbalsta saukļiem var saskatīt arī, piemēram, aizkustinošu mīlestības vēstuli anonīmam iemīļotajam.
Šur tur vīd pa kādam bērna gleznotam supervaronim. Un tieši tāda ir iecere. Mākslas projekta autors, starptautiski pazīstamais šveiciešu mākslinieks Tomass Hiršhorns, savos darbos jau 30 gadus vēlas piekļūt realitātes kodolam bez ilūzijām, bet centrā liekot cilvēku atšķirībā no politikas vai mākslas institūcijām, kurās cilvēks ir tikai atsvešināts objekts vai skatītājs.
Nebrīdinot demontē plakātus
Nepatīkams pārsteigums projekta veidotājus sagaidīja pagājušajā nedēļā, 23. maijā, kad Dubultu stacijas īpašnieks VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) no tās ārsienas noņēma mākslas projekta reklāmas baneri. Demontēti tika arī mākslinieka Hiršhorna veidotie izstādes tekstila baneri. “Uzskatu, ka šis agresīvais akts ir politiska cenzūra izkārtnes saturam un “Latvijas dzelzceļa” cīņa par tādas informācijas aizvākšanu no publiskās telpas, kas ir kritiska pret Putinu un Krievijas iebrukumu Ukrainā,” publiskā paziņojumā pauda izstādes kuratore Inga Šteimane.
LDz uz paziņojumu reaģēja, publiski atrunājoties ar “drošības apsvērumiem”: “Viena no LDz būtiskākajām prioritātēm vienmēr ir, bija un būs pasažieru drošība. Plakātu izvietošanu uz LDz īpašuma nebija saskaņojis ne LDz, ne Jūrmalas Pilsētplānošanas pārvalde.
Tā kā brīvi karājošos un vējainajā pavasarī nekontrolēti plandošu lielizmēra tekstila plakātu atrašanās tiešā sliežu ceļu tuvumā drošības apsvērumu dēļ nav pieļaujama, jo tie var novērst mašīnista un/vai pasažieru uzmanību un tādējādi radīt būtiskus riskus, tie bija jānoņem.”
Uz notikušo reaģēja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits, vietnē “Twitter” paužot: “Neskatoties uz to, ka konkrētu izkārtņu izvietošana nebija saskaņota, VAS LDz komunikācijas veids ar iesaistītajām pusēm uzskatāms par intelektuālo vandālismu un nav pieņemams civilizētā sabiedrībā. Dubultu kultūrtelpa ir izcils stacijas pielietojums, tā tam jāpaliek arī turpmāk.”
Tikmēr I. Šteimane informē, ka izkārtņu saskaņošanu kavējis pats LDz, jo uz 7. aprīļa iesniegumu nav atbildējis, un, tā kā bija pienācis projekta sākums (21. aprīlis), izkārtnes tika izvietotas. No “Latvijas dzelzceļa” vēstule pienākusi 29. aprīlī, un tās saturs apšaubījis, ka vispār izkārtnes drīkstot izlikt un ka ir noticis apsekojums.
I. Šteimane arī lūgusi iespēju tikties ar “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāju Māri Kleinbergu un Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītāju Jāni Skrastiņu, lai pārrunātu situāciju. 20. maijā “Latvijas dzelzceļš” nosūtījis atbildi, kurā norāda, ka, “(..) izvietojot jebkāda veida vizuālus vai telpiskus objektus pie dzelzceļa pasažieru infrastruktūras, ir jāņem vērā tas, ka šie objekti nedrīkst radīt riskus dzelzceļa satiksmes maksimālai drošībai, t. sk., novēršot dzelzceļa pasažieru, ritošā sastāva mašīnistu u. c. dzelzceļa infrastruktūrai tuvu atrodošos cilvēku uzmanību”.
Uz aicinājumu tikties un pārrunāt šo problēmu LDz nav nedz atsaucies, nedz kā citādi reaģējis, toties 23. maijā izkārtnes demontējis, atstājot neziņā projekta veidotājus par to atrašanās vietu.
Izkārtnes atgriežas, šaubas paliek
Pēc plašās ažiotāžas medijos un satiksmes ministra iesaistes šobrīd viena no Mākslas stacijas “Dubulti” izkārtnēm – plakāts metāla rāmī pie stacijas sienas – atgriezusies iepriekšējā vietā. Tas atkārtoti uzstādīts piektdien, 27. maijā. Tomēr, kā “Latvijas Avīzei” apliecināja LDz un I. Šteimane, noņemtās tekstila izkārtnes tur neatgriezīsies, jo pie Mākslas stacijas tās izvietot arvien nav atļauts.
“To nepieļauj drošības apsvērumi,” skaidro “Latvijas dzelzceļa” pārstāve Agnese Līcīte.
Pašlaik tās atdotas mākslas akcijas rīkotājiem. “Mēs nebijām saskaņojuši [izkārtņu izvietošanu], bet viņi nebija sagaidījuši mūsu atbildi, arī Jūrmalas pašvaldība nebija sniegusi saskaņojumu plakāta izvietošanai, tāpēc mums bija jāveic demontāža. Mēs aicinām saskaņojuma pieprasījumus sūtīt laikus, vismaz mēnesi iepriekš. Viņi bija atsūtījuši iesniegumu 7. aprīlī, bet izstāde sākās jau 21. aprīlī. Tas nav pietiekams laiks, lai saskaņotu. Šoreiz arī izkārtnes bija citādākas,” pauda A. Līcīte, uzsverot, ka demontāžai nebija nekāda sakara ar politiskiem uzskatiem, ar saturu.
Tikmēr I. Šteimane nesteidz notikušo norakstīt uz komunikācijas vai administratīvu kļūdu. “Formāli varētu izskatīties, ka mūsu lūgumi saskaņot ir birokrātiska neizdarība, bet patiesais iemesls, kādēļ trīs nedēļas netika dota pilnīgi nekāda atbilde, paliks noslēpums. Iebildumi pret Krievijas kritiku Ukrainas karā tomēr ir kriminalizēti mūsu valstī, līdz ar to šos argumentus neizdzirdēsim tieši, tāpēc tagad var domāt dažādi.
Iespējams, uzņēmumā strādā daudz un dažādi cilvēki. Mūsu izstāde uzrāda, ka sabiedrība ir sašķelta un viedokļi polarizēti. Reizēm mūsu mākslas projekta apmeklētāji, bērni, acīmredzot vecāku iespaidoti, atstāj pa agresora simbolam, “Z” burtam, taču, tā kā projekta autors Hiršhorns ir norādījis, ka ir pret jebkādu agresiju, tos aizklājam. Negribam ne vienā, ne otrā virzienā veicināt rupjību vai agresiju. Ģimenes šeit veido skaistus, poētiskus aizsardzības simbolus – ausekļus, mandalas. Atnākušie ukraiņi gan pārmeta, ka mums neesot neviena kārtīga Ukrainas atbalsta lozunga, un to tad paši arī izgatavoja.”
