Izkarina vecas zeķes, apčurā robežas un pat izmanto asinis: senlaiku metodes, kas palīdz aizsargāt dārzu no meža zvēriem 26
Jo mazāk zaļuma paliek uz lauka, jo vairāk meža dzīvniekiem kārojas dārzā atrodamo delikatešu. Var mēģināt mazināt postījumus, sazinoties ar dzīvniekiem viņiem saprotamā, bet cilvēkiem mazliet mulsinošā veidā.
Izkar vecās zeķes
Gan mājas, gan meža dzīvnieki iezīmē savas teritorijas saviem sugasbrāļiem nolasāmā, bet cilvēkiem neredzamā veidā.
Aptaujātie mednieki atzīst, ka meža dzīvniekiem oža ir lieliska. Ja iepriekšējā vakarā esi ēdis sīpolus, medību laime nespīdēs. Līdzīgi ir ar smakām vai smaržām, kas vienlīdz kaitīgas medībās un nāk no nemazgāta vai svaigi pēc dušas želejām dvakojoša ķermeņa. Tādēļ tiešām labi darbojas praksē pārbaudīta metode – uz sētas ap dārzu izlikt pamatīgi savalkātas drēbes (jakas, zeķes, cepures). Ik pa laikam izliek jaunus “dekorus”. Tieši ar smaku, nevis izskatu dzīvniekus atbaida putnubiedēkļi. Tādēļ biedēklim velk paša vecās, nevis “humpalās” iegūtās drānas.
Pat divus metrus augstu stiepļu pinuma žogu meža zvēri neuztver kā šķērsli. Sevišķi ziemā, kad ir sniega kupenas.
Apčurā robežas
Vecajā joku stāstā, ka vecmāmiņa sūta mazdēlu kārtot mazās vajadzības pie kāpostgalvām, turklāt sanumurējot tās, sava daļa taisnības ir.
Ir novērots, ka mežacūkas nenāk laukā, kura stūros saimnieks piestājis. Savas robežas zvēriem saprotamā valodā jāparaksta regulāri. Vīriešu paraksts esot stiprāks par sieviešu. Tikai jāņem vērā, ka, regulāri apciemojot kādu konkrētu augu, to var piebeigt.
Iedarbīga un kaimiņus mazāk mulsinoša metode ir veikalos nopirkt cūku taukus un tajos pavārīt tā saukto preses auklu (zilas vai baltas plastmasīgas). To vairākās kārtās apvelk ap sargājamo zemes gabaliņu. Sezonas laikā atjauno vairākkārt.
Tautas metodes ir uzskatāmas par alternatīvām, un padomu devēji parasti neuzņemas atbildību par tām.
Atbaida ar asinīm
Dzīvnieki sajūt bailes un ignorē vietas, kur kāds gājis bojā. Tādēļ plašu lietojumu ir guvuši preparāti, kas gatavoti no asinīm. Piemēram, līdzeklis “Plantskydd”. To iemaisa ūdenī un apsmidzina apdraudētās teritorijas. Atsauksmes ir dažādas. Piemēram, daži saimnieki apsmidzina ar to mežmalas, un cūkas vai citas radības tiešām kādu laiku nešķērso šo neredzamo robežu. Taču daži daiļdārzu saimnieki sūdzas, ka pat bagātīgi lejot asinsūdeni uz tūjām, tas stirnu apetīti nebojā.
Taču ievesto, svešo lopiņu asinis var aizvietot ar pašmāju kautuvēs dabūjamām. Svaigās asinis izlaista gar mežmalām un vismaz uz laiku būs miers.
Dabai nekaitīgs, bet grauzēju zobiem netīkams ir preparāts “Cervacol”, kura sastāvā ir kvarca smiltis. Tas ir populārākais līdzeklis, ko izmanto meža jaunaudžu pasargāšanai. Ar zilās krāsas masu arī dārzā var notriept jaunos kociņus.
Kad jūt, ka zvēriem respekts zudis, apstrādes ar smakām un feromoniem atkārto. Dažādas aizsardzības metodes var ignorēt urbanizētās lapsas, stirnas un citi pie cilvēku dīvainībām pieraduši meža dzīvnieki.
