Izkaisi kalmes uz tikko mazgātas grīdas. Un citi vērtīgi izmantošanas veidi 0
Autors: Aiva Kalve, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā vai katra dīķa malu rotā kalmes. Tās aug pat upju, ezeru krastos un grāvjos. Kalmju dzimtene ir Austrumāzija – Ķīna, Indija. Kad sākās mongoļu–tatāru sirojumi, karavīri katrā nākamajā ceļā esošajā ūdenstilpē metuši kalmju sakņu gabalus, lai tie attīrītu ūdeni un zirgi varētu padzerties, bet saknes gabaliņi turpinājuši augt un izplatīties – tāda ir leģenda.
Dizainiskais un lietderīgais augs
Kalmes izmanto telpu rotāšanai kā papildinājumu puķu pušķiem izskata un arī smaržas dēļ. Senajā latvju sētā sagrieztas vai veselas kalmju lapas izkaisīja pa tikko mazgātu grīdu, lai atbaidītu parazītkukaiņus. Kalmju sakneni senāk izbaroja arī govīm, lai mazinātu pienam rūgtu piegaršu.
Pie dīķiem kalmes izskatās ļoti dekoratīvi. Tās sasniedz 60–80 centimetru augstumu, zied baltiem, neciliem ziediņiem, pēc tam veidojas vālītes.
Uz veselību!
Kalmes satur askorbīnskābi, holīnu (B4 vitamīnu), fitoncīdus, aromātiskās rūgtvielas (ēteriskās eļļas un rūgto glikozīdu – akorīnu), miecvielas un citas, kopumā 36 sastāvdaļas.
Jau Senajā Grieķijā kalmes izmantoja acu slimību ārstēšanai. Tautas medicīnā kalmju sakneņus lieto kuņģa un zarnu trakta slimību, arī taisnās zarnas vēža, caurejas, anēmijas, žultspūšļa un nieru slimību ārstēšanai. Kalmes sakneņus kopā ar ingvera sakneņiem iesaka pret vēdera pūšanos. Tās nedaudz pazemina arteriālo asinsspiedienu un iedarbojas nomierinoši, tomēr paaugstina nomāktas nervu sistēmas tonusu, veicina svīšanu. Var lietot pret tūsku, parodontozi, zobu sāpēm. Ārīgi lieto peldēm podagras, rahīta, skrofulozes ārstēšanai, kā arī matu mazgāšanai un skalošanai, lai stiprinātu matu saknes. Kalmju pulveri lieto strutojošu brūču apkaisīšanai.
Sakneņu košļāšana palīdz atmest smēķēšanu – pēc tam, ja sāk smēķēt, rodas vemšanas reflekss.
Garšviela, kas ārstē
Viduslaikos kalmes pieskaitītas pie austrumu garšvielām. Sakneņu smarža spēcīga, aromātiska, nereti to pat salīdzina ar rožu smaržu, garša ir rūgti vircota. Kalmju sakneņu rūgtvielas pastiprina garšas receptoru kairinājumu un reflektoriski sekmē kuņģa sulas izdalīšanos. No sakneņiem gatavo tēju, novārījumu vai tinktūru un lieto kā aromātisku rūgtvielu ēstgribas rosināšanai.
Kalmes saknes nozīmi kulinārijā var salīdzināt ar lauru lapu nozīmi, savukārt iecukurota tā var aizstāt ingvera sakni, kanēli un muskatriekstu, kur vien tas iespējams. Vislabākā garša un smarža ir trīs gadus vecai kalmes saknei. Kā garšvielu var izmantot cepumu cepšanai, krēmu un pudiņu pagatavošanai. Retāk tiek izmantotas kalmju lapas. Tās galvenokārt liek salātos, lai bagātinātu ar ēteriskajām eļļām un citām derīgām vielām.
No saknes gatavo ēteriskās eļļas, kuras izmanto alkoholisko dzērienu aromatizēšanai, kā arī zivju konservu pagatavošanai.
Sakņu ievākšana un uzglabāšana
Kalmes sakneņus sāk ievākt vasaras beigās līdz pat vēlam rudenim vai arī to dara agri pavasarī. Pēc ievākšanas nogriež lapas, rūpīgi nomazgā, nosusina, izgriež bojātās vietas un sagriež 5–30 centimetru garos gabalos. Resnos
sakneņus sagriež arī gareniski. Žāvē, izklājot plānā kārtā, 30–40 °C temperatūrā labi vēdināmā telpā. Var žāvēt arī mizotu sakneni, bet tad tiek zaudēta daļa ēterisko vielu. Par drogas gatavību var pārliecināties, kādu sakneni salaužot. Pareizi izžāvēts tas viegli lūst. Lūzuma vietai jābūt balti rozā krāsā ar dzeltenīgu vai zaļganu nokrāsu un graudainu struktūru.
Kaltētās saknes var samalt. Maļ arī svaigu sakni, pēc tam malumu izkaltē. Sakni salauž gabaliņos un pārlej ar degvīnu (40%), notur nedēļu, pēc tam nokāš. Vai arī ēdamkaroti kalmes saknes pulvera iejauc glāzē degvīna. Ar šādu stiprumiņu var skalot mutes dobumu, ja asiņo smaganas vai piemeties stomatīts. Izvilkumu spirtā var gatavot gan no pulvera, gan kalmes kumosiņiem. Saknes vai pulveri no tām uzglabā hermētiski noslēdzamā traukā sausā, vēsā vietā. Uzglabāšanas laiks – 1–2 gadi.
No pulvera gatavo novārījumu – ēdamkaroti aplej ar glāzi verdoša ūdens un vāra 10 minūtes, pēc tam 20 minūtes nostādina. Nokāš un lieto – šo daudzumu izdzer dienas laikā. Der pret sāpēm un spazmām, uzlabo kuņģa darbību, labvēlīgi ietekmē ēstgribu un attīra garšas kārpiņas.
Kalmes pulveris noderēs arī pirtī kā skrubis – to sajauc kopā ar sāli un medu. Pēc karsēšanās noberžas ar šo sajaukumu un pakarsējas pērtuvē vēlreiz. Pēc tam ar pirtsslotiņu iemasē miesā. Kalme labi attīra ādu, der pret svīšanu.
