Vieni salst, otri atver logus: Kāpēc daudzdzīvokļu namos “klibo” apkures sistēmas? 2
Ēkas siltumapgādes sistēma ir ēkas koplietošanas komunikācija – kopīpašums. To nedrīkst bez projekta un saskaņošanas patvaļīgi renovēt vai papildināt. Tomēr pat dzīvokļu īpašnieki bieži vadās pēc apziņas “mans nams, man pils” un nerēķinās ar kaimiņiem.
Kolektīvisma mantojums
Lielākā daļa daudzdzīvokļu ēku ir celtas PSRS laikos, kad centralizētā apkure skaitījās pietiekami progresīvs risinājums. Ēkās pārsvarā tika ierīkotas viencaurules vertikālās siltumapgādes sistēmas un pagrabstāvā uzstādīts siltummezgls, kas ir siltuma cirkulācijas avots.
Izmantojot viencauruļu sistēmas karstāku ūdeni saņem augšējie stāvi un visvēsākie radiatori ir pirmajā stāvā. Lai izlīdzinātu šo disbalansu, pēc ēkas būvniecības laika izstrādātā siltumapgādes projekta, augšējos stāvos radiatoriem ir mazāks bateriju skaits un apakšējos stāvos bateriju skaits radiatoriem ir lielāks.
Tādā veidā ūdens zemāko temperatūru kompensē ar palielinātu radiatora virsmas laukumu. Bet maksa par siltumu tiek sadalīta apmēram līdzīgi. Mazāki radiatori, bet karstāki. Lielāki radiatori, bet vēsāki… Sistēma nav ideāla, bet ir vienkārša un darbojas.
Ja kāds dzīvoklis palielina savu radiatoru laukumu vai, piemēram, papildus apsilda “silto grīdu”, tas saņem vairāk siltumu, tātad dzīvoklim būtu arī vairāk jāmaksā par apkuri. Ja tas nenotiek, tad šā dzīvokļa īpašnieka “inovāciju” apmaksā pārējie mājas iedzīvotāji, un tas jau mazliet atgādina zagšanu.
Tomēr dzīvokļu īpašnieki, vēloties uzlabot savu ērtību līmeni, bieži to dara, nerēķinoties ar to, ka siltumtīkli nepieder dzīvokļa īpašniekam, tie ir kopīpašums, ar kuru rīkoties patvaļīgi nedrīkst.
Izjauc ūdens plūsmu
Viencauruļu sistēmas darbojas pēc plūsmas principa. Iedzīvotāju patvaļīgi uzstādītu papildu radiatoru, apsildāmo grīdu vai dzīvoklī nomainīto cauruļu dēļ šī plūsma var tikt izjaukta. Apkures sistēmas var kļūt nelīdzsvarotas, un tas var novest pie visas mājas siltumapgādes traucējumiem.
Uzstādot apkures sistēmu daudzdzīvokļu mājā, tiek aprēķināts precīzs ūdens daudzums. Iedzīvotāja patvaļīgas un bez projekta veiktas izmaiņas izjauc apkures sistēmas balansu, un vieni iedzīvotāji salst, bet citi atver logus.
Piedevām, sistēmas jau ir laiku nokalpojušas un kaprīzas, iejaukšanās to darbībā nav vēlama.
Sistēmu var traucēt arī risinājumi, ko cilvēki bieži uzskata par nenozīmīgiem. Uzstādot dzīvoklī jaunu radiatoru un vēloties dzīvoklī estētiskāku skatu, veco cauruļu vietā īpašnieki bieži vien izvēlas jaunas, šaurākas un glītākas caurules, nepadomājot, ka caur tām atplūst karstais ūdens.
Šaurāks cauruļu diametrs samazina tekošā ūdens plūsmu visos tai pašai apkures sistēmai pieslēgtajos dzīvokļos un pazemina tur siltumnesēja temperatūru.
Arī nelegāla ventiļu uzstādīšana siltumapgādes sistēmai nav vēlama, jo, samazinot plūsmu, ierobežo siltuma piegādi nevis vienā dzīvokļa īpašumā, bet visā ēkā. Ja radiatori tiek aprīkoti ar termoregulatoriem, tos nepieciešams iestatīt uz maksimāli augstu temperatūru, lai siltuma cirkulāciju neierobežotu.
Pēdējo gadu prakse liecina, ka dzīvokļu īpašniekiem pašiem nevajadzētu veikt arī sistēmas atgaisošanu, jo nepareizas procedūras rezultātā bez siltuma var palikt visa māja.
Tie ir atsevišķi gadījumi, kad, veicot ēkas siltumapgādes sistēmas neatbilstošu un nesaskaņotu būvniecību, siltuma piegāde tiek traucēta simtiem kaimiņu.
Problēmas namu pārvaldniekiem
Katru rudeni namu pārvaldnieki pārvaldītajās ēkās saskaņā ar noteikumiem veic māju apkures sistēmu sakārtošanu sezonai – atgaisošanu, stabilizēšanu un tehnisko problēmu novēršanu.
Dažreiz daudzdzīvokļu mājās speciālisti nevar laikus sākt apkures sezonu, jo daži iedzīvotāji savās telpās patstāvīgi veikuši nelegālus siltumapgādes sistēmas pārbūves darbus, kuru dēļ var rasties ūdens noplūde būvkonstrukcijās.
Apkures speciālistiem jāpārliecina dzīvokļu namīpašnieki ļaut profesionāļiem novērtēt un pārbaudīt sistēmas necaurlaidību. Bez pārbaudes darbu veikšanas nevar savlaicīgi ieslēgt apkuri, un sakarā ar to diskomfortu jūt daudzas ģimenes.
Citās daudzdzīvokļu ēkās pilnīga apkures sistēmas stabilizēšana aizkavējusies saistībā ar to, ka dzīvokļu īpašnieki nenodrošina piekļuvi pie siltumapgādes sistēmas elementiem, kas izvietoti viņu dzīvokļos.
Normatīvie akti neparedz iespēju pārvaldniekam piekļūt koplietošanas komunikāciju elementiem dzīvokļos bez īpašnieka ziņas. Pārbaudēs atsevišķos dzīvokļos konstatē nelegālas, ēkas siltumapgādes sistēmai neatbilstošas un tehniski diletantiskas sistēmas silto grīdu izbūvē, to patvarīgi pieslēdzot siltumapgādes sistēmai.
“Šādi gadījumi ierobežo mūsu iespējas novērst problēmas siltuma piegādāšanā. Vairākumā gadījumu dzīvokļu īpašnieki nav gatavi pieņemt faktu, ka problēmas ar šīm ēkām, saistītas nevis ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) vai PS “Siltumserviss Rīga” (“SSR”) darbu, bet nelegāliem un nesaprātīgiem siltumapgādes sistēmas pārbūves darbiem.
Pēc tam, kad “SSR” un “RNP” darbinieki vairākkārt nesekmīgi mēģinājuši stabilizēt siltumapgādes sistēmas darbu šādās ēkās, agrāk vai vēlāk atrod problēmas avotu kādā no dzīvokļiem.
Tādēļ aicinu katru dzīvokļu īpašnieku pirms to sākšanas saskaņot tos ar pārvaldnieku, lai neradītu papildu neērtības citiem dzīvokļu īpašniekiem, jo tas skar ēkas koplietošanas komunikācijas,” norāda Laura Vaļuma, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” Komunikācijas projektu vadītāja.
Kā likumīgi ierīkot silto grīdu
Sildelementi – radiatori, caurules – ir visas ēkas apkures sistēmas sastāvdaļa un dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Tādēļ jebkura pārbūve veicama tikai pēc projekta izstrādes, kur jāparedz kāda tipa un jaudas radiatorus drīkst uzstādīt.
Tāpat nepieciešams aprēķināt ēkā esošās siltumapgādes sistēmas izmaiņas, t. sk. hidrauliskā režīma izmaiņu aprēķins, siltuma atdeves aprēķins ēkas koplietošanas telpu apkurei un siltuma atdeve no stāvvadiem, kuri saglabājas dzīvoklī pēc rekonstrukcijas, jābūt norādītiem radiatoru tehniskajiem parametriem.
Projektu drīkst izstrādāt tikai licencēts uzņēmums. Radiatoru nomaiņas projektu nepieciešams saskaņot ar apsaimniekotāja speciālistiem, kas salīdzinās, kāda tipa un jaudas bija vecie radiatori un kādi būs jaunie.
Tiek veikta radiatoru uzstādīšanas uzraudzība, lai apkures laikā siltuma bilance neietekmētu pārējos dzīvokļus, tehnisko projektu nepieciešams iesniegt divos eksemplāros un radiatorus savā dzīvokļa īpašumā drīkstēs nomainīt tikai pēc apkures sezonas beigām.
Laika gaitā siltuma daudzums daudzdzīvokļu mājās izmainās arī kopējas siltumapgādes sistēmas nolietojuma dēļ. Cauruļvadi aizsērē, radiatoros veidojas nogulsnes, sistēmā – gaisa bedres.
Ēkās, kurās karstā ūdens plūsma nav vienmērīga, īpaši daudz siltumenerģijas izšķērdē rudenī un pavasarī. Nesabalansētās sistēmas dēļ daļā dzīvojamo telpu ir pārāk karsti un cilvēki, vēdinot mājokli, cenšas izvadīt daļu liekā siltuma, norāda “RNP” pārstāve.
Ēkas renovācija un apkures sistēmas modernizācija palīdzētu atrisināt arī šīs problēmas. Atjaunošana ļautu katru gadu krietni samazināt rēķinus par apkuri un, līdzsvarojot sistēmu, visi mājas iedzīvotāji dzīvos tikpat silti.
Omulīgās siltās grīdas
“Daudzdzīvokļu ēkās pārsvarā tiek izmantota elektriskā grīdu apsilde vannasistabās un priekšnamos, savukārt privātmājās izmanto apsildi ar ūdens cirkulāciju, kas pieslēgta pie individuālā mājas apkures katla,” stāsta Laura Vaļuma.
“Ja dzīvoklī patvarīgi ierīkota ar ūdeni apsildāmā siltā grīda, tā rezultātā neproporcionāli tiek izjaukts kopējās apkures sistēmas balanss, traucējot normālu sistēmas darbību visā daudzdzīvokļu ēkas siltuma sistēmā.
Ja ar ūdeni apsildāmo grīdu izbūvi veic bez saskaņojuma, tā ir nelikumīga, par ko var tikt piemērots administratīvais sods. Gadījumos, kad ir notikusi šāda pārbūve, mūsu praksē diemžēl parasti izveidojās situācija, kurā normāla siltuma piegāde visiem dzīvokļiem nav iespējama.
Lai saskaņotu šādas pārbūves, visbiežāk nepieciešama visas daudzdzīvokļu ēkas siltuma sistēmas pārbūve. Tās ir nesamērīgas izmaksas, tāpēc visbiežāk tiek izvēlēts racionālāks risinājums – uzstādīt elektriski apsildāmas grīdas.”
Šobrīd tirgū ir pieejamas trīs veidu siltās grīdas: ar ūdeni apsildāmās – zem grīdas seguma ieklātas caurules, pa kurām cirkulē karstais ūdens, elektriskās – speciāls kabelis vai tīkls ar kabeļa pinumu, kas iemontēts betona grīdā zem tās seguma un infrasarkanās – plāna polimēra plēve, kas izstaro infrasarkanos starus, kas ļauj lokāli uzsildīt grīdu.
Ja esošie radiatori tiek aizvietoti ar silto grīdu, nepieciešams projekts, kurā paredzētas balansētas jaudas un netiktu izjaukts kopējais sistēmas hidrauliskais līdzsvars, tas jāsaskaņo ar apsaimniekotāja speciālistiem.
Projektā jābūt norādītiem sildelementu tehniskajiem parametriem, jāparedz ēkā esošās siltumapgādes sistēmas izmaiņas, t. sk. hidrauliskā režīma izmaiņu aprēķins, siltuma atdeves aprēķins ēkas koplietošanas telpu apkurei un siltuma atdeve no stāvvadiem, kuri saglabājas dzīvoklī pēc rekonstrukcijas, brīdina “RNP”.
