– Mazliet provokatīvs jautājums – kam jūs pats piešķirtu Lielo mūzikas balvu kategorijā “Gada uzvedums”? 1
– Neesmu dzirdējos “Rigoleto”, tāpēc grūti spriest (pasmaida). Katrā gadījumā mums liels gods būt nominētiem līdzās operām.
– Kā atrodat savstarpēju sapratni, pirmo reizi muzicējot kopā ar zvaigzni, dziedātāju, instrumentālistu, vijolnieku, pianistu?
– Jo augstākas raudzes mākslinieks, jo vieglāk ar viņu muzikāli saprasties. Neeksistē tehniskās grūtības, un mūzika nav jāpakārto konkrētā mākslinieka tehniskajai varēšanai. Nupat atgriezos no viena traka festivāla, kas tā arī saucas “Trakās dienas Nantē” (Les Folles Journees de Nantes). Šajā pilsētā nedēļas nogalē no ceturtdienas līdz svētdienai festivāls notiek jau 21.gadu ar ļoti daudziem slaveniem māksliniekiem, daudziem paralēliem koncertiem no desmitiem rītā līdz desmitiem vakarā. Šogad četru dienu laikā notika 350 koncerti ar 150 tūkstošiem klausītāju. Man šajā festivālā bija vairākas uzstāšanās, piedalījos septiņos koncertos ar diviem dažādiem orķestriem – “Kremerata Baltica” un Varšavas Filharmonijas simfonisko orķestri – un vairākiem solistiem, pietiekami slaveniem, lai ierindotu zvaigžņu kategorijā. Un tajā brīdī, kad jāspēlē mūzika, patiešām augstas klases mākslinieki spēj nolikt sāņus savu ego un visu atdot mūzikai.To, protams, nevaru apgalvot par visām izcilībām simt procentīgi, jo ar visām zvaigznēm man savā mūziķa mūžā vēl nav nācies sastapties (pasmaida).
