Izgudrojumu aizsardzību apgrūtina lielās izmaksas 0
Latvijas mazie un vidējie uzņēmēji cer uz vienotā Eiropas patenta stāšanos spēkā šā gada rudenī. Tas izgudrojumu aizsardzības izmaksas Eiropas Savienībā samazinātu vairāk nekā piecas reizes: no 30 – 40 tūkstošiem eiro uz sešiem septiņiem tūkstošiem. “Un tas iedotu vēju burās mūsu topošajām nokia,” ir pārliecināts Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.
Pērn Latvijas pieteicējiem piešķirti 16 Eiropas patenti, kas ir lielākais skaits pēdējo piecu gadu laikā.
Vai ar 113 patentu pieteikumiem gadā Latviju var uzskatīt par inovatīvu valsti?
Pērn patentu pieteikumu skaits tik tiešām samazinājās par 18%, taču aktivitāte ir atkarīga no tā, cik daudz mūsu inovatoriem pieejami finanšu resursi pētniecībai. Latvijā 55 – 60% patentu pieder universitātēm un zinātniskajiem institūtiem. Līdz ar to, ja pētnieciskajām iestādēm finanšu plūsmā ir kāds pārrāvums vai kritums, uzreiz to jūtam arī patentu pieteikumu skaita dinamikā.
Ņemot vērā patentu skaitu attiecībā uz iedzīvotājiem, mēs no kaimiņiem īpaši neatšķiramies. Pērn, piemēram, Lietuvā bija vairāk patentu pieteikumu nekā Latvijā, bet viņu arī ir gandrīz par miljonu vairāk. Savukārt Igaunijā, kur iedzīvotāju ir mazāk nekā Latvijā, arī nacionālo patentu pieteikumu bija mazāk – 91.
Vēl nesen Eiropas mērogā tikām uzskatīti par pieticīgiem inovatoriem, taču tagad lēnām kļūstam par mēreniem. Desmit gadu laikā iesniedzējiem no Latvijas ir piešķirt 76 Eiropas patenti (igauņiem – 69, lietuviešiem – 54). Latvijas pieteicēju patentos dominē inovācijas medicīnā un ķīmijā.
Ko jūs saprotat ar inovāciju?
Patents savā ziņā ir spogulis ražošanas aktivitātei. Vienkārši tāpat patentu uzturēt nav jēgas, uzņēmējiem ir jābūt ļoti skaidrai patenta stratēģijai. Ir jāsaprot, vai izgudrojums tiks aizsargāts tikai nacionālā līmenī vai arī starptautiski. Ja piemēram ģeniālu ideju patentēsiet tikai Latvijas teritorijā, tad arī iegūsiet ekskluzīvas tiesības ražot tikai Latvijā, bet, piemēram, Lietuvā to varēs mierīgi darīt jebkurš, jo Lietuvas teritorijā Latvijas patents nebūs aizsargāts.
Daudzi uzņēmēji uzskata, ka labāk savu izgudrojumu aizsargāt ar komercnoslēpumu nekā ar patentu. Taču jāatceras – patentēt var tikai kaut ko jaunu. To, kas ieviests ražošanā, tiek tirgots vai publiski parādīts, vairs nevar pieteikt patenta aizsardzībai, jo pieteikumu varēs apstrīdēt jebkurš cits pieteicējs. Bez tam komercnoslēpuma aizsardzības nodrošināšanas izmaksas var būt lielākas nekā patenta spēkā uzturēšanas izmaksas.
Cik jāmaksā par Latvijas patenta uzturēšanu?
Lai iegūtu patentu Latvijā, kopējās izmaksas ir 210 eiro. Izgudrotājiem, fiziskām personām jāmaksā tikai 40% no šīs summas, savukārt skolniekiem, invalīdiem, pensionāriem – 20%. Taču reģistrācijas izmaksas nav vienīgās, ar ko jārēķinās patentu īpašniekam. Katru gadu jāmaksā arī par patentu uzturēšanu. Patents savā ziņā ir līgums ar sabiedrību – patents dod ekskluzivitāti izmantot izgudrojumu 20 gadus, bet tajā pašā laikā tas atklāj veidu vai paņēmienu, kā izgudrojums iegūts. Citi izgudrotāji šo inovāciju var izmantot savā zinātniskajā darbībā, lai radītu ko jaunu.
Lietuvā ir līdzīgas izmaksas, Igaunijā mazliet dārgāk. Taču jāņem vērā, ka Latvijā un Lietuvā netiek veikta izgudrojuma pilnā ekspertīzē, tas ir, mēs nepārbaudām, vai izgudrojums ir inovatīvs vai kaut kur agrāk nav izgudrots kaut kas līdzīgs. Lai to varētu veikt, būtu nepieciešami vismaz 50 eksperti, bet valstī ar apmēram 200 patentu pieteikumiem gadā tas izmaksātu pārāk dārgi.
Ja uzņēmējam nepieciešama izgudrojuma aizsardzība vairākās valstīs, tad patents jāpiesaka vai nu katrā valstī atsevišķi, vai arī Eiropas patentu valdē, norādot, kurās valstīs vēlas savu izgudrojumu aizsardzību. Eiropas patentu valdes eksperti izvērtē izgudrojuma novitāti (viņiem ir vairāk nekā 4000 ekspertu) un piešķir patentu. Patenta reģistrācija tur izmaksā apmēram 6000 eiro plus vēl arī attiecināšanas izdevumi katrā valstī, kurā patents tiks apstiprināts. Eiropas Komisija aprēķināja: lai iegūtu patentu visā Eiropas Savienības teritorijā, jārēķinās ar apmēram 40 tūkstošiem eiro. Tikmēr Ķīnā, piemēram, patents izmaksā 600 eiro, ASV – 2000 eiro.
Tāpēc aktīvi tiek virzīta ideja par vienoto Eiropas patentu, kam būtu tāda pati izvērtēšanas un piešķiršanas kārtība, bet, samaksājot 6000 eiro, tas būtu aizsargāts visā Eiropas Savienībā. Lai šis vienotais patents stātos spēkā, ir nepieciešamas 13 valstu ratifikācijas, no kurām trijām jābūt valstīm, no kurām ir vislielākais patentu skaits. Tās ir Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste. Francija jau sen ir ratificējusi, Vācija to sola izdarīt septembrī, oktobrī, savukārt Apvienotā Karaliste, neraugoties uz breksitu, politiski apstiprinājusi savu interesi piedalīties šajā projektā. Līdz ar to ir lielas cerības, ka jau rudenī Eiropas patents varētu stāties spēkā.
Atšķirībā no patentiem preču zīmes uzņēmēji katru gadu piesaka arvien vairāk. Ar ko šo aktivitāti varētu skaidrot?
Pagājušajā gadā tik tiešām pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē reģistrētas 1027 Latvijas izcelsmes preču zīmes, kamēr starptautiskā mērogā reģistrētas 113 Latvijas izcelsmes preču zīmes un kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrētas 162 Latvijas izcelsmes preču zīmes. Visvairāk preču zīmes reģistrē pārtikas ražotāji, reklāmas industrijas un pakalpojumu nozares uzņēmēji.
Preču zīmes ir viens no galvenajiem uzņēmuma mārketinga ieročiem, kas ļauj attīstīt plašu zīmola līniju tirgū. Preču zīme ļauj arī atšķirt viena uzņēmuma produktu no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Piemēram, tirgū ir ļoti daudz dažādu maizes veidu, kur konkrētu nosaukumu, iepakojumu aizsargā preču zīme.
Vai visas preču zīmes apstiprināt, ko jums iesniedz?
Nē, protams, ir vairāki iemesli, kad mēs noraidām preču zīmes pieteikumu. Ja kāds kaut vai joka pēc mēģinātu kādu lamuvārdu kā preču zīmi reģistrēt, tas neizdotos. Vēsturiski tādi mēģinājumi ir bijuši, piemēram, bāru mēģinot nosaukt kādā spēcīgākā vārdā.
Ir jāņem vērā arī tas, ka pēc reģistrācijas ir noteikts laika periods, kurā citu preču zīmju īpašnieki var iesniegt iebildumus. Apmēram simt īpašnieku katru gadu apstrīd jaunu preču zīmi, kas ir līdzīga vai viegli sajaucama ar viņa preču zīmi.
Ar kādām izmaiņām rūpnieciskā īpašuma aizsardzībā vajadzētu rēķināties mūsu uzņēmējiem, izgudrotājiem?
Pērn veiksmīgi uzsākts Patentu valdes un Eiropas Patentu iestādes kopīgais projekts par patentmeklējumu veikšanu, kas nacionālo patentu pieteicējiem nodrošina iespēju veikt meklējumu 40 izgudrojumiem bez maksas. Šāda iespēja izgudrotājiem būs līdz 2019. gada vidum.
Ja izgudrotājs piesaka nacionālo patentu un iztulko pieteikumu angļu valodā, Eiropas patentu valde veiks tā saucamo patentu meklējumu. Tas nozīmē, ka izgudrotājs varēs saņemt ekspertu atzinumu, kas tiek uzskatīts par vienu no labākajiem pasaulē, cik izgudrojums ir jauns un vai tas ir acīmredzams.
Izmantojot patentziņojuma datus, uzņēmējs varēs gūt informāciju par potenciāliem konkurentiem un tirgus sektoriem, kuros varētu savu izgudrojumu komercializēt. Patenta pieteikuma iesniedzējs, uzzinot, ka viņa rīcībā ir unikāls izgudrojums, varēs divpadsmit mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas Latvijā iesniegt arī starptautisko patenta pieteikumu.
Šobrīd esam saņēmuši piecus pieteikumus patentu meklējumiem. Bet, kamēr patentu pieteikumi tiek izvērtēti, informācija par to saturu ir slepena. Tāpēc nevaram atklāt ne nozari, kurā šie izgudrojumi tapuši, ne kādas problēmas tie risina.
Vai izdevies apkopot vēsturisko Latvijas patentu dokumentāciju elektroniskā formātā?
Tā būs mūsu dāvana Latvijai simtgadē. Patentu valde dibināta pusotru gadu vēlāk nekā Latvijas valsts un no 1920. līdz 1940. gadam Latvijā izsniedza apmēram 4500 izgudrojumu un patentu apliecības. Pirmais patents, kas piešķirts latvietim, ir par linu galviņu plūkšanas un apstrādes mašīnu. Esam vienojušies ar Latvijas Valsts vēstures arhīva speciālistiem, kuri palīdzēs Pirmās Latvijas Republikas patentus digitalizēt un nākamgad tie būs brīvi pieejami Patentu valdes mājas lapā internetā. Jebkurš, kas vēlēsies, varēs tos brīvi atvērt un pētīt.
Vai tad beidzot zināsim atbildi uz jautājumu – ir latvieši izgudrotāju tauta vai nav?
Pieņemam, ka apmēram puse no šiem 4500 pieteikumiem ir vietējo iedzīvotāju pieteikumi. Līdz ar to jau tagad varam pozitīvi atbildēt uz šo jautājumu. Tikai jānoskaidro, kādā jomā latvieši ir izgudrotāji – vai tie ir lauksaimniecības agregāti vai lidmašīnas.
Strādājam arī pie jaunas patentu informācijas sistēmas izveides. Šobrīd esam noslēguši iepirkumu un rit darbs pie tā, lai izveidotu datu bāzi vairāk nekā 8000 patentiem (datu bāzē būs visi patenti, arī tie, kas beiguši darbību), kas Latvijā ir spēkā, redzēt tehnisko dokumentāciju. Varēsim nodrošināt arī e-pakalpojumu, kas saistīts ar patentu pieteikumu iesniegšanu, papildināšanu. Preču zīmēm un dizainparaugiem elektronisko informācijas sistēmu ieviesām pirms diviem gadiem. Apmēram 35% preču zīmes un 55% dizainparaugu pieteikumu šobrīd jau tiek iesniegti elektroniski. 2018. gada vasarā to varēs darīt arī patentu pieteikumu iesniedzēji.
Kuru preču viltojumi nodara Latvijas tautsaimniecībai vislielāko kaitējumu?
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs aprēķinājis, ka Latvija viltojumu dēļ ir zaudējusi gandrīz 11% no pārdošanas apjoma viedtālruņu industrijā. Ik gadu Latvija viltoto pesticīdu dēļ zaudē septiņus miljonus eiro ieņēmumu, kas veido 16% no nozares kopējā pārdošanas apjoma valstī. Latvijā ir arī salīdzinoši augsts viltojumu īpatsvars kosmētikas nozarē. Arī apmēram 8% medikamentu, ko iegādājas Latvijas iedzīvotāji, ir viltoti.
Ir daudz jauniešu, kas uzskata, ka ir pat gudri izmantot produkciju ar viltotām preču zīmēm, jo tādējādi var parādīt, piemēram, dārgo rokassomiņu ražotājiem savu attieksmi. Bet tas nemazina faktu, ka tā ir zādzība.
Agrāk viltoja rokassomiņas un pulksteņus, bet šobrīd preču viltošana ir ļoti lielā plašumā izvērsusies. Viltots var būt motorzāģis ar neizturīgu ķēdi, kura pārtrūkstot var noraut puskāju, viltoti var būt medikamenti, kas var radīt kaitējumu jūsu un apkārtējo veselībai, vai rotaļlietas, kas var sastāvēt no indīgiem materiāliem vai viegli lūstošām detaļām…
Viltojumus visbiežāk realizē organizētās noziedzības grupas, kas ar iegūtajiem līdzekļiem finansē citus noziegumus, tajā skaitā narkotiku izplatīšanu, cilvēku tirdzniecību. Sekas viltotas rokassomiņas pirkšanai var būt ļoti negatīvas sabiedrībai kopumā.
Pērn Latvijas pieteicējiem piešķirti 16 Eiropas patenti, kas ir lielākais skaits pēdējo piecu gadu laikā.
Uzziņa
Kopumā 25 gadu laikā Latvijā piešķirti vairāk nekā 17 tūkstoši patentu, apmēram 120 tūkstoši preču zīmju un trīs tūkstoši dizainparaugu.
Universitātēm un zinātniskajiem institūtiem pieder 60% patentu, 25% – individuālajiem izgudrotājiem, 15% – uzņēmumiem.
