Izgudrojums neatstās govis neēdušas 0
Jaunā zemnieka Anša Saliņa izgudrojums palielinās darba ražīgumu piena lopkopībā – viņš pilnveidojis spēkbarības izdales līniju. Tagad tā, izmantojot mitru un pārāk sasmalcinātu lopbarību, vairs nenosprūdīs. Izgudrojums patentēts kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācībspēkiem.
Ansis apsaimnieko 400 hektārus Pļaviņu novada Vietalvas pagastā un Vidzemes pieticīgajā zemītē sekmīgi audzē graudus un rapšus. Paralēli maizes darbam savā saimniecībā “Iesalnieki-1” Ansis studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē lauksaimniecības inženierzinātnes un nodevies pētījumiem par barības izdali precīzajā piena lopkopībā.
Inovāciju rosināja saimniecībās redzētais
Latvijā arvien populārāka kļūst precīzā piena lopkopība, kad katra govs saņem barību atbilstoši individuālajām prasībām. “Katram dzīvniekam barība tiek izsniegta tieši tik, cik vajag. Ja būtu par maz, govs nedotu pienu, cik varētu, ja par daudz, tā būtu lieki iztērēta nauda,” precīzās barošanas priekšrocības uzsver lopkopības tehnoloģiju eksperts Armīns Laurs. Turklāt, ja govis ēdina četras reizes dienā, tad izslaukumi palielinās par 15%, salīdzinot ar divreizēju ēdināšanu. Lai izvairītos no roku darba, modernajā piena lopkopībā lopbarības izdale ir mehanizēta un vadīta ar datoru, kas aprēķina diennakts devu.
Slaucamo govju ēdināšanai izmanto granulētu vai arī miltu veidā sagatavotu spēkbarību. Saimniecības to uzglabā īpašās tvertnēs jeb bunkuros. No tiem vairākas reizes dienā spēkbarība tiek nogādāta līdz dzīvniekiem.
Spēkbarības transportēšanai lieto vairāku veidu transportierus, no kuriem Latvijā un arī citur pasaulē izplatītākais ir spirāltransportieris. Šis transportieris sastāv no piedziņas un caurules, kurā ievietota spirāle, kas virza uz priekšu lopbarību. Taču šim transportierim piemīt kāds būtisks trūkums – ja lopbarība nav pārāk kvalitatīva, tas ir, tā ir smaga vai pārāk smalka, tā var pa cauruli nepārvietoties un nosprostot to.
To, ka tā mēdz būt problēma, apstiprināja arī Mazsalacas pagasta zemnieku saimniecības “Kūdras” saimnieks Agris Ludriksons. Viņš savas 107 govis slauc ar robotu. Slaukšanas robots ir pilnībā automatizēta iekārta, kuru govis pēc brīvas izvēles var apmeklēt jebkurā diennakts stundā un tā neprasa cilvēka klātbūtni. Kā pievilinātājs robotā kalpo barība, kas automātiski tiek padota no barības torņa atbilstoši katras konkrētas govs ražīgumam. “Taču dažreiz barības padeve pārtrūkst un tad cilvēkam tā jāatjauno. Slikti, ja tas notiek nakts stundās, kad cilvēki guļ,” sacīja A. Ludriksons.
Izmantoja elastīgu plastmasas cauruli
Pētnieciskos nolūkos Lauksaimniecības universitāte iegādājās vienu spēkbarības izdales līniju un izēdināšanas staciju, ar kuru pētnieki veica visdažādākos eksperimentus, variējot ar slīpuma un pagriezienu leņķiem, pieplūdes jaudām, un mērot ražīgumu, līdz secināja, ka transportiera izliekumos barība krīt atpakaļ, veidojas nosprostojumi un govs nepieciešamo barības devu nesaņem.
“Mums izdevās transportiera spirāles vidusdaļā ievietot elastīgu plastmasas cauruli, un tagad, transportējot spēkbarību no bunkura uz izēdināšanas stacijām, tā virzās uz priekšu bez iespējas atkrist atpakaļ.
Turklāt transportiera slīpajā posmā, kas, pateicoties inovācijai, darbojas kā gliemežtransportieris, tiek radīts spēkbarības spiediens, kas papildus uzlabo barības virzīšanos uz priekšu,” par inovāciju stāsta A. Saliņš.
Serdenis var atrasties arī transportiera izliektajā posmā, jo tas pielāgojas spirāles izliekumam. “Šādi lietojot salīdzinoši vienkāršu un lētu risinājumu, ir iespējams būtiski uzlabot spēkbarības izdales līniju darbību,” piebilst A. Saliņš.
Kā atzina A. Laurs, jau esošās spēkbarības izdales līnijas ar inovāciju papildināt nav iespējams, bet to var ieviest ražošanā, radot jaunās paaudzes agregātus. Šādas precīzās lopbarības izdales līnijas izmanto vairāki desmiti Latvijas piensaimniecību.
