Harijs K. Dalians jaunākais un Lūiss Slotins: dēmoniskā lode 1
Amerikānis Harijs K. Dalians jaunākais (1921–1945) un kanādietis Luiss Slotins (1910–1946) bija fiziķi, kuri sevi pakļāva radiācijai, un abi gāja bojā līdzīgos incidentos, veicot atombumbas izstrādāšanas darbus ASV Ņūmeksikas laboratorijā Los Alamosā. 1945. gada 21. augustā Dalians nejauši uzgāza volframa karbīda lietni uz plutona kodola, kas to padarīja “superkritisku”. Panikā Dalians nesekmīgi centās nosist nost lietni, kā arī bija spiests daļēji demontēt volframa blokus, lai apturētu kodolreakciju. Tas izdevās, taču viņš pats jau bija saņēmis nāvējošu radiācijas devu un ar smagu staru slimību nomira pēc 25 dienām.
Savukārt Lūiss 1946. gada 21. maijā nejauši izlaida no rokām skrūvgriezi, kas arī nokrita “ne tur, kur vajag”, nejauši iedarbinot atoma dalīšanās reakciju. Viņš nomira vēl ātrāk – tikai deviņas dienas pēc incidenta, kas izraisīja spilgtu zilganu starojumu un intensīvu karstumu, kas acumirklī skāra Lūisu. Savādas apstākļu sakritības dēļ arī viņa eksperimentā izmantoja tieši to pašu plutona kodolu, kas jau bija nogalinājis Dalianu. Sava drūmā mantojuma dēļ šo kodolu vēlāk nodēvēja par “Dēmonisko lodi”.
