Latvijas zinātnieki izstrādājuši tehnoloģiju piena lopkopības ražīguma paaugstināšanai 30
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai palielinātu piena lopkopības izslaukumus un augstražīgo slaucamo govju mūžu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku vadībā izstrādāts tehnoloģijas prototips, kas ļauj laikus konstatēt dzīvnieku saslimšanas riskus. Tehnoloģijas prototipa testi piena saimniecībās ir veiksmīgi.
Piena un piena produktu ražošana un pārstrāde ir būtiska Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa, bet produkti pieprasīti kā vietējā, tā eksporta tirgū. “Atminos, kā padomju laikos labākās saimniecības lepojās, ka viena govs gadā dod ap pieciem tūkstošiem kilogramu piena. Šobrīd vidējais izslaukums no vienas govs pārsniedz astoņus tūkstošus kilogramu gadā. Produktīvākajā saimniecībā 2021. gadā izslaukums pārsniedza pat 15 tūkstošus kilogramu.
Ražīgumu ietekmē gan ģenētika, gan barība,” stāsta RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta vadošais pētnieks Anatolijs Zabašta. Tomēr augstražīgu slaucamo govju mūžs ir īss, tādēļ saimniecības pievērš lielu vērību dzīvnieku veselībai.
A. Zabaštas vadībā RTU, Elektronikas un datorzinātņu institūta un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātnieki izstrādājuši automatizētu iekārtu, kas, ievietota dzīvnieka priekškuņģī, signalizē par temperatūras un skābuma/sārmainuma līdzsvara (pH) līmeņa izmaiņām spureklī un ļauj agrīni diagnosticēt subakūtu spurekļa acidozi (SARA).
“Mūsu mērķis bija izstrādāt pieejamu iekārtu ar samērā ilgu lietošanas laiku. Ir pieejamas rūpnieciski ražotas monitoringa sistēmas, kas, piemēram, pH līmeni mēra vien divus mēnešus. Veidojot prototipu, viens no uzdevumiem bija izstrādāt efektīvu elektrobarošanas, kā arī ekonomisku datu apstrādes un nodošanas risinājumu, lai iekārta darbotos vismaz gadu. Arī rast sensorus, kuru darbība ilgtu vairāk par diviem mēnešiem, bija izaicinoši,” atzīst A. Zabašta. RTU zinātnieki izveidoja elektrobarošanas sistēmu. Pētījums tika īstenots sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, zemnieku saimniecību “Zilūži” un SIA “Ogres piens”.
Zinātnieki attīstīja četras prototipa paaudzes, pilnveidojot tehniskos parametrus un darbību, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes stacionārā un reālos apstākļos saimniecībās tika testēti vairāk nekā seši prototipi. Lai testētu prototipu, Latvijā pirmo reizi veikta specifiska manipulācija, izveidojot dzīvnieka kuņģa sienā mākslīgu atveri – fistulu. Prototipa galīgais variants uzrāda labus rezultātus gan pārbaudēs stacionārā, gan SIA “Ogres piens”.
A. Zabašta norāda, ka līdz ar projekta noslēgšanu pētījuma un eksperimentu rezultāti ir publiski pieejami. Viņš cer, ka tie noderēs pētniecībai un inovatīvu iekārtu attīstīšanai lauksaimniecības sekmēšanai un dzīvnieku turēšanas apstākļu uzlabošanai.
