RTU izveido enerģētikas un klimata modelēšanas rīku 3
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki izveidojuši mūsdienīgu enerģētikas un klimata modelēšanas rīku kopumu, kas palīdzēs pieņemt datos pamatotus lēmumus par efektīvu politiku Latvijai virzoties uz oglekļa izmešu neitralitāti.
Lai cīnītos ar pieaugošām klimata pārmaiņām, valstis apņemas īstenot arvien jaunus pasākumus, tomēr tie ne vienmēr izrādās efektīvi. “Kā izvēlēties tādus rīcībpolitikas pasākumus, kas mūs aizvedīs līdz mērķim? Vistaisnākais ceļš būtu izvēlēties vislētākos pasākumus.
Taču tad mēs neņemsim vērā sociālos, vides, ieviešanas iespējamības u. c. aspektus, kas ir svarīgi dažādām sabiedrības grupām. Demokrātiskās sabiedrībās politikas veidošanas process nevar iet pa vistaisnāko ceļu, jo sabiedrībā pastāv dažādas vēlmes un viedokļi par to, kas ir svarīgi.
Savukārt politiski lēmumi un rīcībpolitikas, kam šķietami vajadzētu dot rezultātu, nereti izrādās neefektīvas, rada pretēju efektu vai arī sniedz tikai īstermiņa risinājumu, bet ilgtermiņā rada neprognozējamu ietekmi. Neplānotais rezultāts un blaknes vairo sabiedrības neapmierinātību ar politikas veidotājiem. Lai arī politikas veidošanā ir grūti izvairīties no spiediena, ir iespējams atrast risinājumus, kas ir vēlamāki,” uzsver RTU VASSI profesore Andra Blumberga.
Lai novērtētu ieinteresēto ietekmi uz mērķa sasniegšanu, ir nepieciešama “navigācija” jeb modelēšana. Tādēļ zinātnieki izstrādājuši unikālu rīku enerģētikas un klimata politiku modelēšanai. Tas ir brīvi pieejams tiešsaistē politikas veidotājiem un jebkuram interesentam, lai meklētu visai sabiedrībai izdevīgāko ceļu – https://ej.uz/EnergetikasUnKlimataModelesana.
Mainot parametrus un to vērtības, modelis novērtē politikas rīku ietekmi uz kumulatīvo enerģijas ietaupījumu un atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Piemēram, var pārbaudīt, kāda ietekme ir nodokļu izmaiņām, subsīdijām, Eiropas Savienības fondu finansējuma apjomam, inovatīvām tehnoloģijām, energoefektivitātes politikas pasākumiem utt.
Rīks rāda, ka viens vai daži politikas pasākumi nedos rezultātu, taču, kombinējot tos dažādos scenārijos, mērķi ir iespējams sasniegt, piemēram, ja ir pieejams finansējums ēku energoefektivitātei, bet trūkst informācijas, ēkas netiks siltinātas. Arī tad, ja ir pieejama tikai informācija vai atbalsts māju vecākajiem, bet trūkst finanšu atbalsta, ēkas netiks siltinātas.
Vienlaikus ar šo rīku projektā “Enerģētikas un klimata modelēšana virzībā uz oglekļa neitralitāti” RTU zinātnieki sadarbībā ar partneriem no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Latvijas Universitātes ir izstrādājuši arī modelēšanas rīku, kas piedāvā atrast izmaksu ziņā optimālo risinājumu jeb taisnāko ceļu.
Abi rīki ir veidoti, balstoties liela apjoma datos par dažādu tautsaimniecības sektoru energoefektivitātes izvērtēšanu, tehnoloģiskajiem risinājumiem, Latvijas atjaunojamo energoresursu ražošanas un izmantošanas ekonomisko potenciālu utt. Izmantojot rīkus, politikas veidotāji varētu izvērtēt, kur ceļā uz oglekļa mazietilpīgu sabiedrību un ekonomiku Latvija ir šobrīd, kāpēc zaļā pārkārtošanās visos sektoros nenotiek vienādi un kā izstrādāt detalizētas rīcībpolitikas klimata mērķu sasniegšanai 2030. gadā un 2050. gadā, norāda A. Blumberga.
