Olafs Zvejnieks: Izglītoti cilvēki sasniedz sliktākus rezultātus nekā šimpanzes 0
Vai zinājāt, ka pat izglītoti un labi informēti cilvēki, atbildot uz jautājumiem par pasaules faktiem, sasniedz sliktākus rezultātus nekā šimpanzes, kas atbildes izvēlas pēc nejaušības principa? Un vai zināt, kāpēc?
Kādi ir mūsu priekšstati par pasauli? Kari, vardarbība, dabas katastrofas, nogāzušās lidmašīnas un citas avārijas, zemestrīču un cunami radītie postījumi, korupcija un neefektīva valsts pārvalde.
Bagātie kļūst bagātāki, nabagie – nabadzīgāki. Dabas resursi drīz beigsies, ja vien tūlīt pat nesavilksim jostas un ļoti mērķtiecīgi un organizēti nerīkosimies.
Fakti gan drusku atšķiras no šīs pasaules ainas. Lielākā daļa cilvēku ienākumu skalā atrodas kaut kur pa vidu, viņi varbūt arī nav vidusšķira, bet arī neslīgst galējā nabadzībā.
Viņu bērni, kas visbiežāk ir divi, mācās skolā, tiek vakcinēti, ģimene uz ārzemēm dodas atpūtas braucienos, nevis bēg no kara un bada izpostītās zemes.
Gadu pēc gada, soli pa solim pasaule kļūst arvien labāka. Reālajiem faktiem daudz vairāk atbilstoša ir šāda pasaules aina.
Mēs piedzimstam ar instinktiem, kas palīdzēja izdzīvot mūsu senčiem vēl tad, kad viņi bija primitīva mednieku un vācēju grupa, kas, zvēru apdraudēti, klīda pa pasauli, cīnoties par izdzīvošanu.
Laiki un vide mainījušies, bet instinkti ir daudz noturīgāki. Mēs kārojam pēc cukura un taukiem, jo tas dod mums enerģiju, kas nepieciešama izdzīvošanai.
Nedomājot izvairīties no tūlītējām briesmām mums palīdz ātras smadzeņu reakcijas, kas balstās uz stereotipiem. Mūs interesē šausmu stāsti un tenkas, kas palīdz izvairīties no citu kļūdu atkārtošanas.
Racionāla, uz faktiem balstīta pasaules aina ļauj saskatīt pasauli tādu, kāda tā ir, nevis vienmēr palikt stereotipu un ar mātes pienu iezīstu baiļu gūsteknim.
Tas skan jauki, un vairākums pieaugušo to apzinās. Tikai – kā līdz šādam pasaules uzskatam nonākt? Un te pēdējā laikā sperts solis uz priekšu – pagājušajā nedēļā latviski iznāca grāmata “Factfulness”, starptautisks bestsellers par kritisku domāšanu un faktos balstītu pasaules uztveri.
Par statistikas mierinošo un psihoterapeitisko lomu domāšanā. Par to, kā kontrolēt negatīvās domāšanas impulsus smadzenēs. Kopumā – lasu jau divas dienas un nevaru atrauties.
Atbildot uz visiem neuzdotajiem jautājumiem – jā, šī bija grāmatas reklāma. Tiesa, neapmaksāta. Bet kur teikts, ka arī ar reklāmas palīdzību nevar uzzināt kādas jēdzīgas informācijas kripatiņu?