Ilze Kuzmina: Jaunā satura izstrādātāju augstprātība vairo pretiniekus 8
Pēdējās nedēļas notikumi ap Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajām izglītības satura reformām sabiedrību sadalījuši divās daļās. Vieni sašutuši par to, ka deputāti revidē IZM iesniegtos likumprojektus. Daļa sašutuma ir arī par to, ka izskatās: vismaz daži no reformu revidētājiem paši nesaprot, ko dara, bet pilda kāda cita pasūtījumu. Otri priecājas, ka IZM un tās vadītājam ministram Kārlim Šadurskim reformām nepieciešamo likumprojektu bīdīšana cauri Saeimai buksē, jo uzskata, ka reformas grib ieviest reformu pēc, lai tiktu pie Eiropas naudas un ar to “pabarotu” IZM pietuvinātos ekspertus.
Tie, kuri uzskata, ka bez reformām var iztikt, satura izstrādātājiem bieži jautā: “Vai gribat teikt, ka skolotāji jau tagad nestrādā pēc jaunām metodēm?” Daļa tiešām strādā, un to redzu arī savas meitas skolas gaitās. Ir dienas, kad viņa starojoša nāk no skolas un stāsta, cik interesantas stafetes bijušas sportā. Vai vakari, kad atzīst: nevar vien sagaidīt rītdienu, jo matemātikā cels sapņu māju, lai labāk iegaumētu ģeometriskās formas. Ar šādu prieku un nepacietību vajadzētu sagaidīt pēc iespējas vairāk skolas dienu un tāpēc skolās ir vajadzīgas pārmaiņas.
Diemžēl IZM un jaunā satura izstrādātāji – Valsts izglītības satura centrs un projekts “Skola2030” – paši lējuši ūdeni uz kritiķu dzirnavām. Vārdos gan jaunā satura izstrādātāji atzīst: “Jā, tā ir, ka daļa skolotāju jau strādā pēc jaunām metodēm.” Tomēr realitātē, atlasot ekspertus jaunā satura izstrādē, šķiet, galvenais bija viņu gatavība pārmaiņām, nevis pašu pieredze inovatīvu metožu ieviešanā skolā. Kāda no skolotājām, kas saņēmusi Ekselences balvu par modernajām metodēm, ko izmanto savās stundās, pieteicās darbam projektā, taču nesaņēma nekādu atbildi, pat ne atteikuma vēstuli. Tādējādi projekta veidotāji atteicās no labas iespējas kombinēt jaunās vēsmas ar jau pārbaudītu pieredzi.
Arī tas, ka sabiedriskā apspriešana iecerētajam mācību saturam gan notika, taču vismaz tīmekļa vietnē “Skola2030” publicētā satura tekstā nekas nemainījās, kaut gan it kā priekšlikumi tiekot iestrādāti, jaunā satura izstrādātājus tikai attālināja no pārējiem izglītības procesā iesaistītajiem. Tāpat forumi jaunā satura apspriešanai tika rīkoti tad, kad saturs jau teju gadu bija izstrādāts. Runāt ar sabiedrības pārstāvjiem par to, ko iekļaut saturā, vajadzēja pirms darba uzsākšanas. Vienā no šiem forumiem arī viens no Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvjiem pauda izbrīnu, ka akadēmiķiem prasa viedokli tikai tad, kad saturs jau gatavs un arī tā sabiedriskā apspriešana beigusies. Dīvainības bija arī ar mācību priekšmetu paraugprogrammām, kas netika publiskotas, jo vēl var tikt labotas, tomēr to fragmenti tā kā tā nonāca sabiedrības apspriešanā.
Taču, lai kā arī būtu, jaunā satura izstrādē ir ieguldīts liels darbs un, lai cik kritizējama būtu ekspertu darbības forma un dažbrīd arī paveiktā saturs, jau pats fakts, ka eksperti darbojušies, daudz devis izglītības attīstībai. Bijis tik daudz runu un diskusiju par to, kā strādāt pedagogiem, kā vērtēt skolēnu sasniegumus, ka pat kūtrākie pedagogi bijuši spiesti aizdomāties, ko un kāpēc viņi skolā dara. Savukārt jaunā satura ieviešana, ja tā tiešām notiks, liks ne tikai aizdomāties, bet arī pārvērtēt savu darbu, izrauties no rutīnas.
Tajā, ka reformas šobrīd ir apdraudētas, diemžēl vainojama arī IZM darba plānošana. Ja izmaiņas likumā, dodot valdībai uzdevumu gādāt par jauna izglītības satura izstrādi un ieviešanu, Saeima būtu pieņēmusi pirms visām šīm peripetijām ar satura izstrādi, šobrīd reformu plāni nebūtu nomesti saplosīšanai pirmsvēlēšanu kašķos. Satura pedagoģiskie jautājumi paliktu vairāk profesionāļu ziņā, un deputāti neizliktos par lieliem izglītības ekspertiem. Šobrīd ir noticis otrādi: saturs izstrādāts un Eiropas piešķirtais finansējums tā izstrādei iztērēts, pirms Saeima vispār devusi uzdevumu to darīt. Tagad uz reformu rēķina ZZS un “Saskaņa”, daļēji arī Nacionālā apvienība var pluinīt jau tā paplukušo “Vienotību”, bet saskaņieši var atriebties par skolu latviskošanas reformu, turklāt cerēt, ka arī to izdosies aizkavēt.
IZM bija devusies skrējienā, kamēr starta šāviens vēl nebija atskanējis, paklupusi, sasitusies un nu būs spiesta vilkties līdz finišam kā kliba vista. Bet jāvelkas vien būs, jo pārmaiņas izglītībā ir vajadzīgas.
