3
Saturs svarīgāks par agrākām skolas gaitām
Ja tomēr Saeimas deputāti iestājas pret sešgadnieku skološanu, vai nebūs apdraudētas izglītības satura reformas kopumā? Jo IZM un Valsts izglītības satura centrs (VISC), kā arī reformu izstrādātāji projektā “Skola 2030” regulāri uzvēruši, ka mācību saturs ir izstrādāts atbilstoši vecumposmam un 1. klases viela jaunajā saturā paredzēta tieši sešgadniekiem.
VISC vadītājs Guntars Catlaks skaidro, ka ir iespējams atteikties no agrākām skolas gaitām, tomēr saglabājot pārējo reformu virzību. Izglītības saturu tā apspriešanas gaitā valdībā vēl iespējams koriģēt tā, lai 1. klases viela atkal būtu piemērota septiņgadniekiem, 2. klases viela astoņgadniekiem utt. Taču tādā gadījumā gan būtu jālabo izskatīšanai valdībā jau iesniegtās pirmsskolas vadlīnijas, kurās plānots skolai sagatavot tikai piecgadīgos bērnus. Iespējams arī variants, ka izglītības saturu koriģē tā, lai vienas klases izglītības saturs būtu piemērots divu vai pat triju gadagājumu bērniem, jo arī tagad 1. klasē vienlaikus mācās 6, 7 un 8 gadus sasniegušie. Būtiski, ka jaunajā saturā uzsvars likts uz sasniedzamajiem rezultātiem, nevis mācību metodēm, ko katra skola var koriģēt, ņemot vērā to, kādi bērni klasē mācās.
Tātad, visticamāk, atsakoties no sešgadniekiem skolā, IZM izdosies saglābt reformas kopumā. Tās paredz vairs nelikt tik lielu uzsvaru uz mācību priekšmetiem, cik saturu kopumā, kā arī paredz ieviest tādas mācību metodes, kurās skolēns vairāk pats meklētu atbildes un risinātu problēmas. Viena no jaunā satura izstrādātājām – Dace Namsone – vakar sacīja: “Jaunais saturs skolēniem sniegs vienotu pasaules ainu. Tagad skolēniem bieži vien netop skaidrs, ka tas atoms, par ko runā fizikā, ir tas pats atoms, par ko māca ķīmijā. Mācību saturam arī vairs nevajadzētu pārklāties, kā tas ir tagad, kad par veselīgu uzturu runā mājturībā, sociālajās zinībās un dabaszinībās.”
Tie, kas iebilst pret reformu, uztraucas gan par steigu, kādā to ievieš, gan par to, ka maz zināms par iecerētajām metodēm, un tas, kas ir zināms, raisa bažas, piemēram, ka varētu sarukt latviešu valodas apguves līmenis. Pret reformu ieviešanas veidu un daļēji arī plānoto mācību saturu iebilst Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kā arī daļa vecāku. Savukārt daļa pedagogu organizāciju un citas vecāku apvienības ir par.
Liela steiga
Mēģinājumi torpedēt visu likumprojektu paketi notika arī vakardienas komisijas sēdē. Piemēram, deputāts Andris Morozovs (“Saskaņa”) rosināja vispār neskatīt abus svarīgos likumprojektus, jo līdz Saeimas sesijas pārtraukumam nopietni izdiskutēt tos tāpat nebūšot iespējams, turklāt sabiedrība esot sašutusi par veidu, kādā šīs reformas tiek virzītas.
Jāpiebilst, ka sabiedrības interese tiešām ir liela: vakar komisijas sēžu zālē visiem interesentiem nemaz nepietika vietas. Savukārt steiga nu ir arī Saeimas darbā: tabulu ar priekšlikumiem par ieteiktajām izmaiņām likumprojektos komisijas locekļi bija saņēmuši vien otrdienas vakarā.
K. Šadurskis vērtē, ka iecerētās izglītības reformas opozīcija izmanto kā iespēju izrādīt savu varu. Jo sevišķi labi opozīcijai tas izdodas ZZS nostājas dēļ, ko ministrs sauc par populistisku. Viņš gan lolo cerības, ka “reformas neapstāsies”. Arī I. Aizstrauta no ZZS teic, ka “no reformām kā tādām nevajadzētu atteikties”, bet A. Brigmanis šobrīd par izglītības reformām kopumā negrib izteikties: esot jāpagaida, “kas notiks komisijā”.
Atbildīgā komisija vakar paguva izskatīt tikai piekto daļu no iesniegtajiem priekšlikumiem, un šodien diskusijas turpinās.
