Izglītības reformas – placdarms politiķu cīniņiem 3
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā ideja par skolas gaitām jau no sešu gadu vecuma negūs Saeimas vairākuma atbalstu, jo lielākā valdības koalīcijas frakcija Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) par šo ideju nebalsos un arī Saeimas opozīcijas deputāti lielākoties cenšas bremzēt IZM rosinātās izglītības reformas.
Vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sāka izskatīt likumprojektus par izmaiņām Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā, kas tostarp paredz sākt mācības jau sešu gadu vecumā un būtiski mainīt izglītības saturu un metodes. Abos likumprojektos, kas drīzumā būs jāizskata Saeimai otrajā lasījumā, kopā iesniegti vairāk nekā 160 priekšlikumi. Tos iesniegusi gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas vēlas precizēt pašas ierosinātās izmaiņas likumos, gan Saeimas deputāti un Juridiskais birojs.
ZZS jau iepriekš skeptiski izturējusies pret ideju par agrākām skolas gaitām, tomēr skaidru nē “sešgadnieku reformai” vēl nebija paudusi. Tagad starp priekšlikumiem, kas iesniegti Vispārējās izglītības likumprojektam, ir arī ZZS pārstāvju Ineses Aizstrautas, Aivara Mežuļa un Viktora Valaiņa ierosinājums atteikties no ministrijas ieceres sākt skolas gaitas sešos gados.
I. Aizstrauta sacīja, ka šādu priekšlikumu iesniegusi ne tāpēc, ka bērni nevarētu agrāk sākt mācīties, bet gan tāpēc, ka nav skaidrības, kā tieši reformu grasās ieviest. ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atzina: iesniegtais priekšlikums atspoguļo ne tikai šo deputātu individuālo nostāju, bet arī visas frakcijas viedokli. “Šobrīd šādai reformai nav gatavi ne sešgadnieki, ne arī izglītības sistēma,” viņš uzskata. “Kādas pilotskolas, ja grib, var to ieviest, taču visā valstī to pagaidām nevajag ieviest.”
Jautāts, vai šādu nostāju ZZS ieņēmusi, domājot par izglītības kvalitāti vai par izpatikšanu vēlētājiem, A. Brigmanis atbildēja: “Ja sabiedrība šo reformu neizprot, vai mums ir tiesības uzspiest tai nepieņemamu viedokli? Bet, ja jūs visur meklējat priekšvēlēšanu gājienus, tad jājautā, vai pusgadu pirms vēlēšanām Saeimu vajadzētu taisīt ciet?”
Jāpiebilst, ka patiesi – publiskajā telpā izskanējis daudz viedokļu pret sešgadnieku skološanu, turklāt Neatkarīgā izglītības biedrība savākusi vairāk nekā 11 tūkstošus parakstu par pašreizējā skolas vecuma saglabāšanu. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis gan vairākkārt skaidrojis, ka pēc reformas sešgadnieki nebūt nemācīšoties to pašu, ko septiņgadīgie pirmklasnieki apgūst tagad, saturs būs pielāgots tieši sešgadīgiem bērniem. Mazajiem nebūs visu laiku jāsēž solos, dienas režīms un mācību metodes daudz neatšķirsies no tām, kas ir bērnudārzā. Tāpēc 1. klases vielu sešgadnieki varēs apgūt arī pirmsskolas iestādēs. Tomēr neatbildētu jautājumu vēl palicis daudz, piemēram, kā notiks sešgadīgo 1. klases absolventu pāreja uz skolu: vai viņi mācīsies kopā ar tiem, kuri 1. klasi uzsāka septiņos gados. Kādas tieši būs mācību metodes, jo par tām vēl maz informācijas, u. c.
Savu nostāju par sešgadniekiem skolā mainījusi arī Lielo pilsētu asociācija, kura sākotnēji iecerēto reformu atbalstīja, bet nu tā nosūtījusi vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kurā pauž, ka savu atbalstu atsauc, jo “līdz šim sniegtie ministrijas skaidrojumi par nepieciešamību pamatizglītību uzsākt no sešu gadu vecuma nerada pārliecību, ka tā ir racionāla, pārdomāta un šobrīd ieviešama reforma”.
Ministrija gatava kompromisiem
K. Šadurskis vakar Saeimas atbildīgās komisijas sēdē atzina: neskaidrības ir arī IZM vaina, jo tā nav pratusi gana labi izskaidrot “sešgadnieku reformu”. Viņš arī norādīja, ka “sešgadnieku jautājums šajās reformās nav primārais”. Vai tas nozīmē, ka izglītības ministrs gatavs atteikties no agrākām skolas gaitām, lai tikai varētu ieviest jauno izglītības saturu, pēc sēdes jautāju K. Šadurskim. Viņš atbildēja, ka joprojām cer, ka Saeima atbalstīs iecerētās reformas kopumā, neatsakoties arī no agrākām skolas gaitām. Tomēr IZM būtu gatava arī uz kādiem kompromisiem, lai koalīcijas partneriem piedāvātās reformas būtu pieņemamākas. Kādiem tieši kompromisiem, par to vēl esot pāragri runāt. Nojaušams, ka varētu tikt piedāvāts variants, ka skolas gaitu sākums var būt gan sešos, gan septiņos gados pēc vecāku vai pašvaldības izvēles. Par šādu priekšlikumu gan skeptisks ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, kurš spriež, ka tādējādi juceklis kļūtu vēl lielāks.
Jau rakstīts, ka IZM vēlas agrākas skolas gaitas gan tāpēc, lai jaunieši agrāk iegūtu vidējo izglītību, gan tāpēc, ka pirmsskolas sagatavošanas programmu var ietilpināt arī vienā gadā, to nav nepieciešams “izvilkt” no piecu līdz septiņu gadu vecumam, gan tāpēc, lai atšķirība starp gatavošanos skolai bērnudārzā un mācībām 1. klasē nebūtu tik liela kā tagad.
