Izglītības nozarei jātiek līdzi darba tirgus mainīgajam pieprasījumam 0
Desmit darba devēju nozaru ekspertu padomes, sadarbojoties ar profesionālās izglītības speciālistiem, jau gadu mēģina panākt, lai arodskolu absolventi atbilstu darba devēju prasībām.
Par to, ko šī sadarbība devusi un kā attīstīsies, pagājušajā nedēļā konferencē sprieda darba devēji, skolu, arodbiedrību un valsts iestāžu pārstāvji.
Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals sacīja, ka ilgu laiku neatrisināta problēma bijusi, kā izglītības nozarei tikt līdzi darba tirgus mainīgajam pieprasījumam, ja arodskolās speciālistu sagatavošana ilgst trīs vai četrus gadus. Tagad tiek spriests par iespējām profesionālās izglītības programmas sadalīt apgūstamajās pamatprasmēs un specifiskajās prasmēs, kas varētu mainīties kaut gadu no gada.
Darba devēji ļoti pozitīvi vērtē speciālistus, kas pēc vidusskolas pusotra gada laikā apguvuši kādu arodu. Taču par šādām arodizglītības programmām būtu nepieciešams plašāk informēt sabiedrību. Turklāt nav skaidrs, kas tās finansēs pēc tam, kad beigsies Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekts, kura ietvaros tas notiek patlaban. Darba devēji pašreiz pieprasa augsti kvalificētus izpildītājus. Tas nozīmē, ka jāattīsta koledžas, kas sniedz augstāku izglītības līmeni nekā arodvidusskolas.
Iecerēts izveidot arī prakses vietu datu bāzi. J. Gaigals uzsvēra – darba devēju interesēs ir, lai prakse nebūtu formāla. Diemžēl bieži vien uzņēmēji negrib arodskolu audzēkņiem piedāvāt prakses vietas, jo jaunieši neesot labi sagatavoti. Tāpēc vajadzīga arī bonusu sistēma, kas motivētu uzņēmējus piedāvāt prakses vietas.
Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis atzina – praktikantiem neļauj strādāt ar miljonus vērtām tipogrāfijas iekārtām. Topošajiem kadriem ļauts tikai skatīties, ko dara darbinieki. Bieži vien jauniešiem neesot arī naudas, lai atbrauktu līdz prakses vietai.
Kokrūpniecības ekspertu padomes pārstāvis Jānis Mārciņš atzina, ka absolventu teorētiskās zināšanas ir labas, bet praktiskās iemaņas tiešām nav tādas, lai ļautu viņiem rīkoties ar dārgu tehniku. Taču pēdējā laikā sadarbība ar speciālistu izglītotājiem un darba devējiem izvērtusies laba. Piemēram, mežsaimniecības uzņēmumi iepirka modernu mežiz- strādes tehniku. Ogres Valsts tehnikums uzņēmās sagatavot šīs tehnikas operatorus. 2010. gada aprīlī mežsaimnieki izteica savu vajadzību, oktobrī pirmā meža mašīnu operatoru grupa sāka mācīties, un jau pēc gada jaunie speciālisti varēja ienākt darba tirgū. AS “Latvenergo” personāla daļas vadītāja Inga Kola stāstīja, ka “Latvenergo” ir savs mācību centrs, kur apmācīt darbiniekus.
J. Gaigals cita starpā sacīja, ka patlaban nepietiekams audzēkņu skaits ir ķīmijas un metālapstrādes profesionālās izglītības programmās; nepietiek intereses arī par lauksaimniecības un būvniecības nozarēm.
Konferencē tika atzīts: laikā, kad no Latvijas aizbrauc daudz jauniešu, arī labs, darba tirgum atbilstošs profesionālās izglītības piedāvājums var šo aizbraukšanu apturēt. Proti, ja jauniešiem labi veiksies Latvijas darba tirgū, viņi neemigrēs.
Projektā iesaistīta arī auditorkompānija “Ernst & Young”, kas noskaidrojusi, kādas ir darba devēju vajadzības. Taču pētījumā noteiktas tikai šā brīža nozaru vēlmes. Par kādiem līdzekļiem pētījumu varētu atjaunot, gan nav zināms. Līdz šim tas veikts un sadarbība ar nozaru ekspertiem notikusi, izmantojot ESF projekta “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”. Projekts noslēgsies nākamā gada beigās.
