Lai mācās pats! 1
Kārļa ģimene palikusi uzticīga Montesori pedagoģijai, un vecākā meita 1. klasē ies Montesori Pārdaugavas skolā. Tā ir privātskola, taču ģimene esot gatava atteikties no automašīnas iegādes un citiem labumiem bērnu izglītības labā. Montesori pedagoģijā Kārlim patīk, ka dažādu vecumu bērni mācās kopā: jaunākajiem ir iespēja mācīties no vecākajiem, kuri var nostiprināt zināšanas, palīdzot mazākiem bērniem. Turklāt skolas diena nav saskaldīta pa stundām un starpbrīžiem. Bērni mācās trīs stundas no rīta un trīs pēcpusdienā, iegūstot prasmi ilgāk koncentrēt uzmanību. “Patīk arī filozofija, ka svarīgākais ir iesēt bērnā interesi par mācībām un palīdzēt to tālāk attīstīt,” teic “Iespējamās misijas” direktors. Arī šīs izglītības programmas pārstāvji jau ilgstoši uzsvēruši, ka izglītības sistēmai jāpārveidojas tā, lai skolēns vairs nebūtu pasīvs informācijas uztvērējs, bet aktīvi apgūtu jaunas zināšanas un skolotājs tikai rādītu ceļu, kā to darīt.
Jāmeklē zelta vidusceļš
Kārlis gan uzsver, ka studijas LU viņam pavērušas plašāku skatu uz pedagoģiju un viņš vairs nav kāda konkrēta virziena virzītājs. “Vissvarīgākais izglītībā ir pedagogs. Ja viņš ir savā vietā, tad nav būtiskas nozīmes, pēc kādas metodikas viņš strādā. Turklāt izglītības sistēmas nav noslēgtas. Arī daudzas “parastās” skolas izmanto šo to no Montesori pedagoģijas. Savukārt tā pārņem no citām izglītības sistēmām. Studējot sapratu, ka ir ļoti daudzas lietas, kas jāņem vērā, – nevar koncentrēties, piemēram, tikai uz skolēnu iniciatīvu vai radošumu, ka visam ir jābūt balansā. Agrāk mani uzskati bija radikālāki – piemēram, uzskatīju, ka skolā vispār nevajadzētu skolēniem likt atzīmes,” teic Kārlis. Tagad viņš uzskata: izglītības sistēmai jāmeklē vidusceļš starp absolūti demokrātisko pieeju, kad skolēns pats lemj, ko un kad viņš mācīsies, un autoritāro pieeju, kad visu nosaka skolotājs. “Visam jābūt balansā, lai nenogalinātu bērnā interesi mācīties,” ir pārliecināts Kārlis.
