Programmas “Iespējamā misija” jaunais direktors Kārlis Andersons ir pārliecināts, ka izglītībā jāmeklē vidusceļš starp absolūti demokrātisko pieeju, kad skolēns pats lemj, ko un kad viņš mācīsies, un autoritāro pieeju, kad visu nosaka skolotājs.
Programmas “Iespējamā misija” jaunais direktors Kārlis Andersons ir pārliecināts, ka izglītībā jāmeklē vidusceļš starp absolūti demokrātisko pieeju, kad skolēns pats lemj, ko un kad viņš mācīsies, un autoritāro pieeju, kad visu nosaka skolotājs.
Foto – Karīna Miezāja

Lai mācās pats! 1

Jaunais direktors teic, ka viņa vadībā “Iespējamā misijā” nekādas radikālas pārmaiņas nav gaidāmas, toties viņš cerot paplašināt programmas ietekmi uz izglītības attīstību Latvijā. Arī turpmāk galvenais uzdevums būs censties piesaistīt kaut uz diviem gadiem darbam skolā jauniešus, kuri nav studējuši pedagoģiju, bet var būt ļoti noderīgi skolā, kā arī parādīt sabiedrībai, cik nozīmīga ir skolotāja profesija. Visi programmas dalībnieki pēc diviem skolā pavadītajiem gadiem uzsver, ka iesaistīšanās tajā ļāvusi ļoti strauji izaugt. Šobrīd programmu pabeiguši 105 absolventi – 40 procenti joprojām strādā skolā, bet vēl 30 procenti – izglītības jomā ārpus skolas. “Iespējamā misija” arī turpinās sadarboties ar skolu direktoriem Direktoru klubā, aicinās uz skolām ievērojamus cilvēkus, kā arī rīkos izglītojošus pasākumus pedagogiem.

Kārļa ģimene palikusi uzticīga Montesori pedagoģijai, un vecākā meita 1. klasē ies Montesori Pārdaugavas skolā. Tā ir privātskola, taču ģimene esot gatava atteikties no automašīnas iegādes un citiem labumiem bērnu izglītības labā. Mon­tesori pedagoģijā Kārlim patīk, ka dažādu vecumu bērni mācās kopā: jaunākajiem ir iespēja mācīties no vecākajiem, kuri var nostiprināt zināšanas, palīdzot mazākiem bērniem. Turklāt skolas diena nav saskaldīta pa stundām un starpbrīžiem. Bērni mācās trīs stundas no rīta un trīs pēcpusdienā, iegūstot prasmi ilgāk koncentrēt uzmanību. “Patīk arī filozofija, ka svarīgākais ir iesēt bērnā interesi par mācībām un palīdzēt to tālāk attīstīt,” teic “Iespējamās misijas” direktors. Arī šīs izglītības programmas pārstāvji jau ilgstoši uzsvēruši, ka izglītības sistēmai jāpārveidojas tā, lai skolēns vairs nebūtu pasīvs informācijas uztvērējs, bet aktīvi apgūtu jaunas zināšanas un skolotājs tikai rādītu ceļu, kā to darīt.

Reklāma
Reklāma

Jāmeklē zelta vidusceļš

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Kārlis gan uzsver, ka studijas LU viņam pavērušas plašāku skatu uz pedagoģiju un viņš vairs nav kāda konkrēta virziena virzītājs. “Vissvarīgākais izglītībā ir pedagogs. Ja viņš ir savā vietā, tad nav būtiskas nozīmes, pēc kādas metodikas viņš strādā. Turklāt izglītības sistēmas nav noslēgtas. Arī daudzas “parastās” skolas izmanto šo to no Montesori pedagoģijas. Savukārt tā pārņem no citām izglītības sistēmām. Studējot sapratu, ka ir ļoti daudzas lietas, kas jāņem vērā, – nevar koncentrēties, piemēram, tikai uz skolēnu iniciatīvu vai radošumu, ka visam ir jābūt balansā. Agrāk mani uzskati bija radikālāki – piemēram, uzskatīju, ka skolā vispār nevajadzētu skolēniem likt atzīmes,” teic Kārlis. Tagad viņš uzskata: izglītības sistēmai jāmeklē vidusceļš starp absolūti demokrātisko pieeju, kad skolēns pats lemj, ko un kad viņš mācīsies, un autoritāro pieeju, kad visu nosaka skolotājs. “Visam jābūt balansā, lai nenogalinātu bērnā interesi mācīties,” ir pārliecināts Kārlis.

Jaunais direktors teic, ka viņa vadībā “Iespējamā misijā” nekādas radikālas pārmaiņas nav gaidāmas, toties viņš cerot paplašināt programmas ietekmi uz izglītības attīstību Latvijā. Arī turpmāk galvenais uzdevums būs censties piesaistīt kaut uz diviem gadiem darbam skolā jauniešus, kuri nav studējuši pedagoģiju, bet var būt ļoti noderīgi skolā, kā arī parādīt sabiedrībai, cik nozīmīga ir skolotāja profesija. Visi programmas dalībnieki pēc diviem skolā pavadītajiem gadiem uzsver, ka iesaistīšanās tajā ļāvusi ļoti strauji izaugt. Šobrīd programmu pabeiguši 105 absolventi – 40 procenti joprojām strādā skolā, bet vēl 30 procenti – izglītības jomā ārpus skolas. “Iespējamā misija” arī turpinās sadarboties ar skolu direktoriem Direktoru klubā, aicinās uz skolām ievērojamus cilvēkus, kā arī rīkos izglītojošus pasākumus pedagogiem.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.