Muižniece: Jāsper solis, lai visās skolās mācības notiktu tikai valsts valodā 117
Lelde Veinberga, TV24
Otrās svešvalodas jautājums nav atrisināms nākamajā dienā, taču nepieciešams spert soli uz priekšu un mācības tikai valsts valodā organizēt arī mazākumtautības skolās, TV24 raidījuma “Nedēļa. Post Scriptum” speciālizlaidumā norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
“Kad dzirdamas frāzes, ka Ukrainai nav savas valodas vai kāds to neuzskata pat par valsti, pie kādām konsekvencēm tas ir novedis šobrīd, manuprāt, šis ir pat ļoti labs un pareizs brīdis. Mēs droši vien tuvākajā laikā esam gatavi atvērt diskusiju par mazākumtautību izglītību, respektīvi, par visu skolēnu mācīšanu vienīgajā valsts valodā – latviešu valodā,” saka ministre.
“Pirmkārt, mazam bērnam svešvalodu iemācīties ir krietni vieglāk nekā pieaugušajam vai jaunietim. Otra lieta, Latvijā ir viena valsts valoda, tā ir latviešu valoda. Ja mēs gribam saliedētu sabiedrību, gribam integrēt visus cilvēkus, kuri šeit dzīvo, kuri ģimenēs runā citās valodās, jā, tā ir tā realitāte un to nedrīkst noliegt, bet patiesa integrācija ļoti lielā mērā notiek tieši caur valodu,” pārliecināta A. Muižniece.
Ministres ieskatā bija pareizi spret pirmo soli pārejai uz mācībām valsts valodā, taču ne no izglītības vidus posma, jo joprojām notiek saskaršanās ar situācijām, kad par spīti tam, ka mācības notiek latviešu valodā, jaunieši nepietiekami tajā komunicē. “Mēs gribam, lai viņi paši sevi uztver par Latvijas iedzīvotājiem, par Latvijas sabiedrības daļu, tādēļ mācības valsts valodā visiem skolēniem, ir tā atslēga,” uzskat ministre.
Uz jautājumu, kad šāds lēmums par mācībām tikai latviešu valodā varētu stāties spēkā, ministre steidz norādīt, ka šis nedrīkst būt uz emocijām un radikālos risinājumos balstīts lēmums. “Viens labs risinājums būtu noteikt brīdi, kad pirmajās klasēs tiek uzņemti skolēni mācībām tikai latviešu plūsmās, vienlaikus nodrošinot šiem te skolēmniem, kuru ģimenes valoda nav latviešu valoda, papildus apmācības tieši valsts valodas apguvē. Jau šobrīd pirmskolās mācību nodarbības notiek latviešu valodā, tā nav nekāda absolūti jauna vide. Vēlreiz – tā ir sabiedrības saliedēšana,” uzsver A. Muižniece.