Izglītības kvalitāte tālmācības skolās ir pārāk zema. Vai bērni tiešām tiek pamesti likteņa varā? 0
Atbildot uz jautājumu, kāpēc izvēlēties tālmācību, Tālmācības vidusskolas “IZI” mājaslapā internetā viena no atbildēm ir šāda: “Tev tiks nodrošināti mācību materiāli, kas garantē vislabāko rezultātu. Tev palīdzēs mūsu gudrie skolotāji.” Taču no šīs vidusskolas 54 skolēniem, kas kārtoja matemātikas eksāmenu, 40 to nenolika. Skolas pārstāvji nerada iespēju atbildēt uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem jautājumiem.
Izglītības kvalitāte tālmācības skolās ir pārāk zema, un steigšus būtu jāmeklē risinājumi, kā to uzlabot, vai arī jāierobežo tālmācības iespējas. Tādam vajadzētu būt vienam no secinājumiem, analizējot pērnā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātus.
Par eksāmenu rīkošanu atbildīgais Valsts izglītības satura centrs (VISC) publicējis sīkāku analīzi par šajā vasarā notikušajiem eksāmeniem. Tā liecina, ka puse no visiem optimālā līmeņa matemātikas eksāmena kārtotājiem, kas nāca no tālmācības vidusskolām, eksāmenu nav nokārtojuši, jo nav snieguši vismaz 15 procentus pareizo atbilžu, kas šogad bija eksāmena nokārtošanas latiņa. Kopumā tālmācībnieku vidējais sniegums šajā eksāmenā bija 17,2%, kamēr valstī vidējais tas bija 34,3%. Tātad tālmācības skolās vidējais rezultāts bija uz pusi zemāks nekā valstī kopumā. Vairākās tālmācības vidusskolās vidējais absolventu rezultāts ir ap desmit procentiem. Tāpat arī tiem, kuri tālmācībā beiguši 9. klasi, matemātikas eksāmenā nav veicies. Tajā izkrita ap 17% tālmācības pamatskolu absolventu, jo nesniedza prasītos desmit procentus pareizu atbilžu. Nākamgad 9. klašu absolventiem būs jāsasniedz 15 procentu latiņa.
Tālmācības skolās šogad to nesasniedza (tātad eksāmenu knapi nokārtoja) 22,16% devītklasnieku. Vidējais rezultāts, ko sasniedza pamatskolas absolventi tālmācībā, ir 22,47%, kamēr valstī vidējais rezultāts bija 43,2%.
Kā ierasts, nākamie vājākie matemātikas eksāmena kārtotāji vidējās izglītības posmā ir profesionālajās izglītības iestādēs. Tajās optimālā līmeņa eksāmenu nenokārtoja teju trešdaļa no visiem eksāmena kārtotājiem. Pamatojoties uz to, ka šajās skolās parasti ir mazāks stundu skaits vispārizglītojošos mācību priekšmetos, profesionālo vidusskolu absolventiem dota iespēja kārtot arī vēl vienkāršāku eksāmenu matemātikā – vispārējā līmeņa –, taču arī tas neglābj no izgāšanās: pat vieglākā matemātikas eksāmenā izkrita gandrīz ceturtdaļa kārtotāju, bet vēl 16% jauniešu pārbaudījumā nesavāca pat 20% no iespējamās maksimālās punktu summas. Tas satrauc, jo šī mācību gada beigās, lai noliktu eksāmenus un iegūtu vidējo izglītību, jau būs jāsasniedz šī 20% latiņa rezultātos.
Līdzīgi arī citos eksāmenos viszemākie rādītāji bija tālmācībā un profesionālajās izglītības iestādēs. Jāpiebilst, ka no augstākā līmeņa eksāmeniem otrais vājākais rezultāts ir vēsturē – tikai 37,6% –, un arī to visbiežāk kārto profesionālajā izglītībā, kā arī tālmācībā, bet reti valsts ģimnāzijā.
Eksāmena kārtotājus bieži vien iegāžot tas, ka eksāmenā jāmāk secināt, izteikt viedokli, ne tikai zināt faktus.
“Latvijas Avīze” sazinājās ar Tālmācības vidusskolu “IZI”, kurā vidējais rezultāts matemātikas optimālā līmeņa eksāmenā bija 12,7%, kā arī no 54 eksāmena kārtotājiem 40 jaunieši to nenolika. Tāpat lūdzu viedokli Tālmācības vidusskolai “Rīgas 1. vidusskola”, kurā no 377 eksaminējamiem optimālā līmeņa eksāmenu matemātikā nenokārtoja 146, bet vidējais rezultāts bija 13,4%. Tomēr neviena no šīm skolām nerada iespēju atbildēt uz jautājumiem.
Izglītības kvalitātei tālmācības skolās vērts pievērst uzmanību arī tāpēc, ka pēdējo piecu gadu laikā audzis izglītības iestāžu skaits, kas piedāvā tālmācības izglītības programmu apguves iespējas, īpaši pamatizglītības posmā. Izglītības kvalitātes valsts dienests informē, ka tālmācības izglītības programmas vispārējā izglītībā piedāvā 33 izglītības iestādes un tās apgūst 11 065 izglītojamie skolēni: pamatizglītībā – 3433, bet vidējā izglītībā – 7632.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc izvēlēties tālmācību, Tālmācības vidusskolas “IZI” mājaslapā internetā viena no atbildēm ir šāda: “Tev tiks nodrošināti mācību materiāli, kas garantē vislabāko rezultātu. Tev palīdzēs mūsu gudrie skolotāji.” Taču no šīs vidusskolas 54 skolēniem, kas kārtoja matemātikas eksāmenu, 40 to nenolika. Skolas pārstāvji nerada iespēju atbildēt uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem jautājumiem.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc izvēlēties tālmācību, Tālmācības vidusskolas “IZI” mājaslapā internetā viena no atbildēm ir šāda: “Tev tiks nodrošināti mācību materiāli, kas garantē vislabāko rezultātu. Tev palīdzēs mūsu gudrie skolotāji.” Taču no šīs vidusskolas 54 skolēniem, kas kārtoja matemātikas eksāmenu, 40 to nenolika. Skolas pārstāvji nerada iespēju atbildēt uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem jautājumiem.
Pat nemēģina uzminēt pareizo atbildi
Lai analizētu centralizēto eksāmenu rezultātus, VISC rīkoja diskusiju, kurā piedalījās gan paša centra pārstāvji, gan pedagogi. VISC pārstāve Liene Purgaile, runājot par 9. klašu matemātikas eksāmena rezultātiem kopumā, uzsvēra, ka šogad tomēr bijis mazāk skolēnu nekā pērn, kas eksāmenu nenokārtoja. Taču mazāk bija arī to skolēnu, kuri uzrādīja ļoti augstu rezultātu virs 80%. Visticamāk, tas tāpēc, ka šogad, kaut arī kopējais eksāmena līmenis nebija augstāks, tomēr bija vairāk grūtu uzdevumu, kas eksāmenā iekļauti, “lai sniegtu skolēniem iespēju demonstrēt augstu izziņas līmeni”.
L. Purgaile īpaši izcēla arī valsts ģimnāzijas: tajās katrs ceturtais absolvents demonstrējis sniegumu virs 80%, un šajās skolās tikpat kā neviens eksāmenā nav izkritis.
Tikmēr jau pieminētajās tālmācības skolās skolēniem grūti sasniegt pat 10% latiņu pārbaudījumu rezultātos.
Eksāmenā caurkritušajiem acīmredzami pietrūcis ne tikai zināšanu, bet arī centības. “Var redzēt, ka gana maz piepūlējušies, pat nav mēģinājuši uzminēt atbildi, kad doti trīs atbilžu varianti. Rodas jautājums, vai šādi skolēni vispār bijuši mācību procesā klātesoši?” jautā L. Purgaile.
Ir vērojams arī ļoti izteikts pamatzināšanu trūkums, jo pat vieglu uzdevumu vidusskolas optimālā līmeņa eksāmenā izpildījuši tikai 11,6% jauniešu.
Par vājo eksāmena rezultātu tieši tālmācībā L. Purgaile sacīja, ka pamatskolēniem tālmācība diez vai ir piemērota. Tas prasa pašdisciplīnu. Turklāt eksāmens tālmācības skolēniem varētu būt liels šoks. Tas notiek klātienē, tajā nav iespējams meklēt atbildes, piemēram, tīmeklī, kas pārbaudes darbos tālmācībā ir iespējams.
“Iespējams, daļa no skolēniem uzrādītu labākus rezultātus, ja būtu mācījušies klātienē,” sprieda L. Purgaile.
Jaunjelgavas vidusskolas direktora vietniece un matemātikas skolotāja Ligita Briede piekrita, ka pamatskolā tālmācība nav pareizā izvēle. Savukārt runājot par eksāmena neveiksminiekiem no cita tipa skolām, viņa sprieda: “Arī man šķiet, ka eksāmenu bieži vien nevar nolikt tāpēc, ka nav apmeklētas stundas. Jāņem arī vērā, ka iekļaujošās izglītības bērnu tagad skolās daudz vairāk nekā pirms padsmit gadiem, kad matemātikas eksāmenā vidējais rādītājs bija 53 procenti. Šiem bērniem eksāmeni ir ļoti liels stress un pārbaudījums, pat ja ir atgādnes un pagarinātais laiks.”
Vai vajag tik daudz eksāmenu?
Runājot par eksāmeniem vidusskolās, jāņem vērā, ka šis bija trešais gads, kad eksāmenu kārtoja optimālajā līmenī, un otrais gads, kad ieviests augstākais līmenis. Kopumā vidusskolām šogad bija 21 eksāmens, no kuriem skolu absolventiem jānokārto vismaz optimālajā līmenī matemātikas, latviešu valodas un svešvalodas eksāmens, kā arī divi augstākā līmeņa eksāmeni.
Optimālā līmeņa eksāmenus kārto arī 11. klasē, kā arī 2. un 3. kursā profesionālās izglītības iestādēs. Tāpēc eksāmena vērtētājiem bija jālabo par 3500 vairāk darbu nekā gadu iepriekš.
Kā zināms, pēc jaunā izglītības satura ieviešanas skolēni visus mācību priekšmetus vidusskolā apgūst tikai 10. un 11. klasē, bet 12. klasē apgūst tikai daļu mācību priekšmetu padziļināti, tāpēc arī optimālā līmeņa eksāmenus mēdz kārtot ātrāk. Tomēr, ja optimālā līmeņa eksāmenā nav veicies, pēc gada to drīkst kārtot atkārtoti.
Taču VISC rīkotajās diskusijās izskanēja, ka, ja attiecīgais priekšmets apgūts tikai 10. un 11. klasē, skolēns vēl nav pietiekami sagatavots arī optimālā līmeņa eksāmena kārtošanai, jo divos mācību gados ir par maz stundu. Piemēram, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas valdes locekle, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Iveta Āboliņa teica: “Nav pieņemams, ka optimālo līmeni kārto 11. klasē, bet 12. klasē latviešu valodas nav vispār, ja vien neizvēlas augstākā līmeņa kursu. Ir skolas, kas tomēr pārgājušas uz to, ka trīs gados apgūst optimālo kursu.”
Arī angļu valodā trūkstot stundu, lai sagatavotos eksāmenam, atzina Angļu valodas skolotāju asociācijas pārstāve, Rīgas Tālmācības vidusskolas “Rīgas komercskola” skolotāja Agnese Gromova-Ķūrena.
Protams, ka stundu trūkst arī matemātikā, apliecināja Saulkrastu novada vidusskolas matemātikas skolotāja Aleksandra Ivanova. Viņa gan
rosināja arī sākt diskusiju par to, vai mūsdienu skolēniem ir piemērota esošā eksāmenu struktūra: eksāmens ilgst trīs stundas, un tajā jāatrisina ļoti daudz uzdevumu.
VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle atklāja, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau ir uzsākusi diskusiju “par eksāmenu grozu”.
Prasa pārvērtēt rezultātus
Vēl viens vērā ņemams aspekts saistībā ar centralizētajiem eksāmeniem ir lielais apelāciju skaits, kā arī tas, ka pēc to izskatīšanas daļa sākotnēji eksāmenus nenokārtojušo sertifikātus tomēr saņēma. Tika saņemtas 2056 apelācijas, un 798 skolēniem pēc to izskatīšanas sākotnējais eksāmena vērtējums mainīts. 61 gadījumā skolēns bija saņēmis ziņu, ka eksāmens nav nokārtots, bet pēc vērtējuma paaugstināšanas izrādījās, ka eksāmens nokārtots. Jautāju K. Špūlem, vai nesanāk tā, ka vērtētāju kļūdas dēļ šie skolu absolventi nevarēja iestāties iecerētajās izglītības iestādēs, jo, kamēr tika izskatīta apelācija, uzņemšana jau beigusies? K. Špūle atbildēja, ka, jo ātrāk pēc sertifikāta saņemšanas tiek iesniegta apelācija, jo labāk. 9. klašu absolventi sertifikātus saņēma ātrāk, tāpēc, visticamāk, iecerētajā uzņemšanas iestādē tomēr bija iespēja iestāties. Tiesa, pieprasītākajās vidusskolās un ģimnāzijās uzņemšana beidzās dažu dienu laikā pēc sertifikātu izsniegšanas, tomēr, kā norāda K. Špūle, vērtējums parasti mainīts vien par dažiem procentiem, līdz ar to prestižākajās skolās šie jaunieši tāpat nebūtu varējuši iestāties.
Līdzīgs skaidrojums VISC pārstāvim bija par vidusskolu absolventiem, kas arī sertifikātus ieguva tikai pēc apelācijas: ja vidusskola pabeigta “līdz ar nagiem”, budžeta vietās augstskolās tāpat netikt, bet maksas studijās varēja stāties līdz pat jaunā studiju gada sākumam. Turklāt eksāmenu kārtotāji bieži vien vēl nemācās pēdējā klasē vai kursā, tāpēc šovasar vēl citā izglītības iestādē nestājās.
Visvairāk apelāciju bijis par matemātikas eksāmeniem, un likumsakarīgi, ka arī vērtējums visbiežāk mainīts šajos pārbaudījumos.
