Naudas daudz, kvalitātes nav, izglītības sistēmu novērtē Latvijas Banka 9
Ieguldot lielus finanšu resursus, Latvijā ir zemas kvalitātes izglītība, konferencē “Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga” atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks Mareks Gruškevics.
“Ar lieliem finanšu resursiem saņemam zemu izglītības kvalitāti,” atzina Gruškevics.
Viņš atzīmēja, ka Latvijā starp Eiropas Savienības valstīm ir augstākais izglītības finansējuma īpatsvars kopējos valdības izdevumos, proti, valdības izdevumi izglītībai veido 15,8% no kopējiem izdevumiem, kā arī Latvija, pēc 2014.gada datiem, ir septītajā vietā pēc izdevumiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pēdējo četru gadu laikā valdības izdevumu apmērs izglītībai pieaudzis par 24%. Vienlaikus atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem Latvija pēc sasniegtās izglītības kvalitātes līmeņa ieņem 24.vietu starp 76 valstīm.
“Mūsdienām neatbilstošs saturs un lielā pārslodze rada skolēnu un studentu zemo motivāciju mācīties un ievērot disciplīnu,” uzsvēra Gruškevics, norādot, ka izglītības iestādēs ir jāievieš uz skolēnu un studentu orientēts un prasmēs balstīts mācību un studiju process.
Tāpat viņš minēja, ka Latvijas Bankas ieskatā kvalitatīva izglītības sistēma ir valsts izaugsmes garants un šai izaugsmei ir jābūt ar ilgtermiņa efektu.
Latvijas Banka trešdien rīko ikgadējo tautsaimniecības konferenci, kura šoreiz veltīta reformām veselības aprūpes un izglītības nozarē. Konferencē “Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga” Latvijas Bankas ekonomisti kopā ar politikas lēmumu pieņēmējiem un nozares ekspertiem meklēs risinājumus, kā uzlabot kvalitāti un efektivizēt līdzekļu izlietojumu veselības aprūpē un izglītības sistēmā, tādējādi dodot perspektīvu Latvijas uzņēmumu attīstībai, investīciju piesaistei un tautsaimniecības konkurētspējai kopumā.
