“Valsts nodarbinātības aģentūras organizētā pārkvalifikācija paredz arī, piemēram, apmācību pie darba devēja. Tās ietvaros NVA uzņēmējam palīdz izvēlēties piemērotāko darbinieku, kā arī sedz daļu no darba algas. NVA dotācija darba algai var būt no 300 līdz 350 eiro un ilgt līdz pat četriem mēnešiem – atkarībā no tā, kādu profesiju apmācāmais apgūst,” skaidro Labklājības ministrijas darba tirgus politikas vecākā eksperte Aļona Tutova.
“Valsts nodarbinātības aģentūras organizētā pārkvalifikācija paredz arī, piemēram, apmācību pie darba devēja. Tās ietvaros NVA uzņēmējam palīdz izvēlēties piemērotāko darbinieku, kā arī sedz daļu no darba algas. NVA dotācija darba algai var būt no 300 līdz 350 eiro un ilgt līdz pat četriem mēnešiem – atkarībā no tā, kādu profesiju apmācāmais apgūst,” skaidro Labklājības ministrijas darba tirgus politikas vecākā eksperte Aļona Tutova.
Foto: Karīna Miezāja

Izglītība transformācijas vārdā 8

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Lasīt citas ziņas

Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotajiem datiem aizvadītā gada izskaņā darbu mūsu valstī meklēja vairāk nekā 50 000 reģistrēto bezdarbnieku jeb gandrīz 6% no darbspējīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Bezdarba līmenis Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pakāpeniski samazinās, tomēr atsevišķās NVA mērķa grupās, piemēram, bezdarbniekiem ar zemu izglītības līmeni, tas joprojām paliek augsts. Tieši tādēļ valdības iecerētajai ekonomikas transformācijai un produktivitātes izaugsmei jānodrošina būtiski ieguldījumi izglītībā un pārkvalifikācijā, un šo mērķu sasniegšanai plānots izmantot arī ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) fonda līdzekļus.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu novēršanai ekonomikai un sociālajai jomai Ministru kabinets jau 2021. gada 27. aprīlī apstiprinājis Eiropas Savienības ANM fonda līdzekļu izmantošanas plānu. Tas paredz, ka pārkvalifikācijas un prasmju apguvē īpašs atbalsts nepieciešams pasākumiem, kuros piedaloties personas varētu būtiski kāpināt produktivitāti darba tirgū un tādējādi saņemt augstāku atalgojumu. Tas jo sevišķi nepieciešams mazāk kvalificētajām personām, kā arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru pašreizējā izglītība vai kvalifikācija neatbilst darba tirgus prasībām.

NVA turpinās līdzšinējo

CITI ŠOBRĪD LASA

Pārlasot tālākizglītības finansēšanas plāna aprakstu, rodas iespaids, ka Labklājības ministrijas rīcībā nodotos ANM miljonus nākamajos gados vienkārši izmantos, lai finansētu līdzšinējo bezdarbnieku un bezdarba riskam pakļauto personu apmācību procesu, pamainot atsevišķus akcentus. Labklājības ministrija gan skaidro, ka ANM investīcija esot jauns finanšu avots apmācību īstenošanai, taču tas neaizvietojot valsts budžeta dotācijas NVA. Līdzekļus no ANM fonda sākšot izmanot, noslēdzoties 2014.–2020. gada plānošanas perioda Eiropas Sociālā fonda projektam “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai”, kas turpinās jau visu pēdējo gadu. ANM investīcijas pakāpeniski papildināšot jau esošo mācību pasākumu klāstu, projekta jaunajās aktivitātēs mērķa grupas plānots sākt iesaistīt 2023. gada rudenī.

Indikatīvais ANM investīcijas finansējuma sadalījums pa gadiem ir šāds: 2023. gadā – 2,5 milj. eiro, 2024. gadā – 13,9 milj. eiro un 2025. gadā – 13,8 milj. eiro. Kopā 30,2 milj. eiro (ieskaitot PVN maksājumus, ko segs valsts budžets). Noslēdzoties ANM investīcijas īstenošanai, no 2026. gada NVA mērķa grupas mācībām atkal plānots piesaistīt 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Ar ANM līdzekļiem atbalstāmo aktivitāšu klāsts ir plašs. Piemēram, karjeras konsultācijas mērķa grupas personām; konkurences paaugstināšanas pasākumu izstrāde un īstenošana; profesionālā apmācība un pārkvalifikācija; apmācība pie darba devēja; surdotulka, ergoterapeita un atbalsta personas pakalpojumi; digitālā rīka izstrāde un ieviešana mērķa grupas personu prasmju novērtēšanai; atbalsts reģionālajai mobilitātei bezdarbniekiem un citi.

Kā praktiski notiek, piemēram, apmācību pie darba devēja organizēšana un bezdarbnieku pieteikšanās reģionālās mobilitātes atbal­stam, “Latvijas Biznesam” paskaidroja Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas vecākā eksperte Aļona Tutova: “Šo un arī citu pasākumu īstenošanā mums jau ir ilgtermiņa pieredze. Kopumā mācībās NVA klienti iesaistās šādi: vispirms notiek saruna ar NVA darbinieku, kurā noskaidro personas zināšanas, prasmes, iegūto izglītību un iepriekšējā darba pieredzi. Tādā veidā notiek personas profilēšana un izstrādāts individuālais darba meklēšanas plāns, kurā var iekļaut nepieciešamību piedalīties arī mācību pasākumos. Mācības ir dažādas – gan īstermiņa kursi, gan profesionālās izglītības programmas. Starp tām, piemēram, ir arī apmācība pie darba devēja. Šīs programmas ietvaros NVA uzņēmējam palīdz izvēlēties piemērotāko darbinieku, kā arī sedz daļu no darba algas, kamēr šādi piesaistītais darbinieks uzņēmumā iziet apmācību. NVA dotācija darba algai var būt no 300 līdz 350 eiro un ilgt līdz pat četriem mēnešiem – atkarībā no tā, kādu profesiju bezdarbnieks apgūst.

Reklāma
Reklāma

Apzinoties, ka apmācība nav vienādi iespējama visos Latvijas reģionos, NVA tiem klientiem, kuri piedalās mācībās, piedāvā arī reģionālās mobilitātes atbalstu, proti, apmaksā ceļa izdevumus nokļūšanai uz mācībām. Šo atbalstu bezdarbnieks var saņemt, ja viņa dzīvesvieta atrodas vismaz 15 km attālumā no mācību iestādes. 2022. gadā reģionālās mobilitātes izdevumi vienam bezdarbniekam mēnesī veidoja vidēji 90 eiro jeb četrus eiro dienā. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka mācību pasākumos gadā vidēji piedalās 12 000–15 000 personas. Pērn reģionālās mobilitātes atbalstu saņēma 1400 personas.”

Kas māca un pārkvalificē

Pieteikšanos bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu apmācībai NVA regulāri izsludina Latvijā esošajām izglītības iestādēm – valsts, pašvaldību un privātajām, tostarp piesaistot Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošos tehnikumus vai citas profesionālās izglītības iestādes.

Kā informē Labklājības ministrija, NVA esot iesaistīta Labklājības ministrijas Apmācību komisijā, kas lemj par izglītības programmu sarakstu NVA klientiem atbilstoši darba tirgus pieprasījumam. NVA izsludinājumos mācību īstenošanai norādīts, ka pretendentam ir jāatbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem specifiskajā mācību jomā. Piemēram, apmācību pretendentam jābūt reģistrētam Izglītības iestāžu reģistrā vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā/Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā, tāpat pretendenta piedāvātajai programmai jābūt licencētai un akreditētai, pretendentam jākvalificējas citām ar mācību īstenošanu saistītām prasībām. Ir arī citi kritēriji ārpus izglītības akreditācijas nosacījumos esošajiem, ko NVA piemērojot mācību kvalitātes veicināšanai un to uzraudzības procesā.

Papildus NVA izvirzītajiem nosacījumiem būtiska ir visu pušu līdzatbildība un izglītības iestāžu spēja nodrošināt atbildīgu pieeju mācību nodrošināšanai, ieskaitot materiāltehnisko bāzi un pasniedzējus. Tādēļ Labklājības ministrija sadarbībā ar citiem partneriem regulāri sekojot mācību pasākumu kvalitātei, piesaistot arī ārējos ekspertus mācību pasākumu izvērtēšanai. Piemēram, 2022. gadā sagatavots ziņojums “ES fondu ieguldījumu ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātībā un darbaspēka mobilitātē 2014.–2020. gada plānošanas periodā lietderības, efektivitātes un ietekmes 2022. gada izvērtējums”. Tajā konstatēts – NVA organizētajiem mācību pasākumiem bijusi labvēlīga un pozitīva ietekme uz to dalībnieku spējām kļūt nodarbinātiem pēc dalības pasākumos. Skatoties detalizētāk, secināts, ka augstāka efektivitāte bijusi gandrīz visām profesionālās izglītības programmām, neformālās izglītības datorprogrammām, kā arī valodu mācībām ar priekšzināšanām.

Vēlas uzlabojumus apmācāmo grupu komplektēšanā

Aprunājoties ar tālākizglītības procesā iesaistītajām mācību iestādēm, “Latvijas Bizness” noskaidroja, ka pārāk spoži rezultāti pēdējos gados tomēr sasniegti nav. Piemēram, šobrīd Latvijā ir liels autobusu šoferu trūkums reģionālajos pārvadājumos. Autoskolas “Krasts” pārstāvis Jānis Kronītis pastāstīja – neskatoties uz to, ka speciāla NVA programma autobusa vadīšanai nepieciešamo D kategoriju noteiktām mērķa grupām paredz iespēju iegūt bez maksas, atsevišķas šīs kategorijas apmācību grupas nokomplektēt nevar – tām vienkārši nepiesakās.

Savukārt Rīgas Valsts tehnikuma (RVT) Pieaugušo izglītības centra vadītāja Andra Zenčaka informēja, ka tehnikums mācību grupas nav varējis nokomplektēt jau vairākus gadus – arī nepietiekamā pieprasījuma dēļ. Lai gan piedāvāto tālākizglītības programmu klāsts ir plašs un kvalitatīvs: “Enerģētika un elektrotehnika” ar kvalifikāciju “elektrotehniķis” profesionālās tālākizglītības programmā;  “Projektu vadība” un “Mazā biznesa organizēšana” profesionālās pilnveides izglītības pro­grammā; “Adobe Illustrator”, angļu valoda (Ellementary, Lower Intermediate,Intermediate, Higher Intermediate) un latviešu valoda iesācējiem neformālās izglītības programmas ietvaros. Šogad RVT apmācību piedāvājums būšot papildināts vēl ar šādām neformālās izglītības programmām: “3D grafiskās projektēšanas rīks AutoCad”; “Vizuālo materiālu veidošana datorprogrammā Adobe Illustrator”; “Digitālā grāmatvedība”; “Jaunākās prezentāciju sagatavošanas metodes ar Microsoft PowerPoint” un “Digitālās pamatprasmes darbā ar Microsoft Office 365”.

“Uzlabojumus NVA izsludinātajās programmās mēs vēlētos sagaidīt tieši mācību grupu komplektēšanas sistēmā. Prakse rāda, ka pieteikumu skaits mēnesī – tieši šāds ir mācību uzsākšanas periods – ir nepietiekams, lai nokomplektētu grupu un sāktu mācības,” vērtē RVT Pieaugušo izglītības centra vadītāja Andra Zenčaka.

Video pielikumu skat. “YouTube” kanālā:

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.