Augstskolās pamazām beidzas izlaidumu sērija, sākas uzņemšana 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Piektais jūlijs ir liela diena studētgribētājiem, jo šajā datumā sākas uzņemšana augstskolās jaunajam studiju gadam. Ko vērts studēt, to palīdzēs saprast arī augstskolu absolventu reģistra dati, jaunākā informācija par viņu nodarbinātību tika publiskota šā gada maijā.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrijā, vērtējot pieejamos datus trīs gadu griezumā, ir redzams, ka gan nodarbinātības, gan ienākumu dinamika uzrāda konsekventu augstākās izglītības vērtības pieaugumu. Tas nozīmē, ka augstākā izglītība nodrošina cilvēkiem pieaugošu nodarbinātību augstas kvalifikācijas profesijās, kā arī otrajā un trešajā gadā pēc augstskolas absolvēšanas aug atalgojums. Šīs tendences apstiprina rādītāji gan tautsaimniecības, gan indivīda līmenī.
2018. un 2019. gada augstskolu absolventu ienākumi gadu pēc studiju pabeigšanas vidēji bija 18 077 eiro gadā. Tas ir par 43,1% vairāk, nekā caurmērā pelna valsts iedzīvotāji, kam nav augstākās izglītības.
Jo augstākas raudzes diploms saņemts, jo augstāki ienākumi. Tā, piemēram, 2017. gada doktora grāda ieguvēji saskaņā ar jaunākajiem datiem gadā vidēji nopelna 34 490 eiro, maģistri – 24 503 eiro gadā, bakalauri – 17 525 eiro, bet koledžu absolventi – 16 820 eiro gadā.
Augstskolu absolventu vidū ir augsta nodarbinātība, kas jau tuvojas 90 procentiem, turklāt vairāk nekā 80 procenti no nesen augstskolu beigušajiem strādā augstākās kvalifikācijas profesijās. Aptuveni astoņi procenti augstskolu absolventu neilgi pēc diploma saņemšanas atvēruši savus uzņēmumus. Visbiežāk to dara tie, kuri studējuši lauksaimniecību, mežsaimniecību vai zivsaimniecību: katrs piektais šīs jomas absolvents kļūst par uzņēmēju jau drīz pēc augstskolas izlaiduma. Otrs augstākais dibināto uzņēmumu īpatsvars ir arhitektūras un būvniecības jomas studiju programmu absolventiem – 2020. gadā savs uzņēmums bija 16,1 procentam no tiem, kas šīs nozares studijas absolvēja 2017., 2018. un 2019. gadā.
Izpētīts arī, cik bieži uzņēmumus dibina tie augstskolu absolventi, kuri studējuši tieši komerczinības un administrēšanu. Vidēji šīs jomas absolventi to dara 12 procentos gadījumu, bet biežāk pie reālas uzņēmumu dibināšanas ķeras tie, kuri studējuši privātajās augstskolās. Piemēram, tie attiecīgās jomas absolventi, kuri pabeiguši Biznesa augstskolu “Turība”, drīz vien pēc diploma saņemšanas uzņēmumus dibina 19,2% gadījumu.
Cik lielā mērā katras jomas studiju programmu absolventi ir nodarbināti? Vieglāk atrast darbu tūlīt pēc studijām ir tiem, kas studējuši izglītību, kā arī veselības aprūpi un sociālo labklājību. Visu šo nozaru studiju programmu absolventi ir nodarbināti 92,1% gadījumu. Nākamie nodarbinātākie ir lauksaimniecību studējušie – viņiem ir darbs 91,8% gadījumu. Bet visbiežāk – 80,5% gadījumu – gadu pēc augstskolas absolvēšanas bez oficiālas darbavietas ir tie, kuri studējuši humanitārās zinātnes un mākslu. Šobrīd monitoringā parādās to augstskolu absolventu gaitas, kas saņēmuši diplomu 2017., 2018. un 2019. gadā.
Diemžēl viena trešdaļa vidusskolu absolventu neturpina mācības, neiegūstot ne augstākās izglītības diplomu, ne arī kādu kvalifikāciju. Dati liecina, ka šiem jauniešiem ienākumi ir krietni mazāki – 70 procentiem tie nesasniedz 1000 eiro mēnesī.
