Izgāžas arī trešā Ķemeru sanatorijas izsole; bijusi interese no arābu valstīm 1
Šodien paredzētā Ķemeru sanatorijas trešā izsole nav notikusi, jo uz to nav pieteicies neviens pretendents, kaut arī bijusi nopietna interese no arābu valstīm.
Sanatorijas īpašnieces maksātnespējīgās SIA “Ominasis Latvia” administrators Ainars Kreics biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja, ka pirms izsoles viens pretendents izrādīja interesi par dalību izsolē, taču noteiktajā laikā nav iemaksājis drošības naudu.
“Vēl vakar bija cerība, ka izsole notiks, jo bija pretendents ar nopietnu interesi no arābu valstīm. Taču vakar pēcpusdienā šis pretendents atsūtīja vēstuli, ka nav gatavs piedalīties izsolē, jo nepieciešama objektu papildu izpēte. Šis pretendents nav saistīts ar bijušo “Ominasis Latvija” īpašnieku,” sacīja Kreics.
Administrators rīt izsūtīs trīs nodrošinātajiem kreditoriem – Privatizācijas aģentūrai, SIA “Arhiidea” un “Rietumu bankai” – piedāvājumu iegādāties sanatoriju par izsoles sākuma cenu. Nodrošinātajiem kreditoriem atbilde jāsniedz divu nedēļu laikā.
“Ja arī šoreiz nodrošinātie kreditori atteiksies iegādāties sanatoriju, konsultēšos ar viņiem par turpmākajiem soļiem. Ļoti iespējams, ka notiks vēl viena izsole ar augšupejošu soli, kurā sākumcena būs 75% no šīs izsoles sākumcenas. Šī izsole varētu notikt maijā. Teorētiski pastāv iespēja, ka sanatoriju iegādājas Jūrmalas dome vai valsts,” skaidroja Kreics.
Viņš arī pieļāva iespēju, ka “Ominasis Latvija” nodrošinātie un nenodrošinātie kreditori vienojas par parādu kapitalizāciju un iegūst uzņēmuma kapitāldaļas. Šādā gadījumā “Ominasis Latvija” varētu atkal kļūt maksātspējīga un iegūt tiesiskās aizsardzības procesu. Kreics gan sacīja, ka šāds risinājums ticamāks būtu tad, ja “Ominasis Latvija” būtu viens vai divi kreditori, bet, tā kā kreditoru ir daudz, būs grūti vienoties.
Šodien bija paredzēts izsolīt trīs zemesgabalus, no kuriem uz viena atrodas arī sanatorijas ēka, artēziskais urbums un kustamā manta.
Izsoles sākumcena bija 5 037 712,23 eiro. Izsoles sākumcena daļēji tiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.
Iepriekš Kreics aģentūrai LETA norādīja, ka interese par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi ir, tomēr atklāt, vai kāds gaidāmajai izsolei ir vai nav pieteicies, viņš nevēlējās.
Administrators arī apstiprināja kāda Lielbritānijas investora interesi par objektu – investoru bija atradusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Investora nosacījums bija kompleksa teritorijā izveidot skolu. “Tā kā Ķemeru nacionālā parka likums paredz, ka šo objektu var izmantot tikai viesnīcas un sanatorijas vajadzībām, tad skolu viņam tur neizdosies ierīkot, ja likums netiks mainīts,” pauda Kreics.
Kreics norādīja, ka līdz ar to investors atteicās no savas ieceres. Administrators atzina, ka par šo situāciju viņš ir sarūgtināts. “Valsts, no vienas puses, pieprasa saglabāt šo valsts nozīmes kultūras pieminekli, bet, no otras puses, ne pati pērk, ne citiem ļauj,” minēja administrators, norādot – vai tad būtu slikti, ja kompleksa teritorijā būtu skola.
“Arhitektūra saglabātos, un visi būtu apmierināti,” izteicās Kreics, papildinot, ka projekts bija ļoti labs un interesants.
Jau ziņots, ka līdz šim interese par “Ķemeru” sanatoriju bijusi no Ķīnas, Krievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Lielbritānijas, Itālijas un Japānas. Taču maksātnespējas administrators ir informējis valsts pārstāvjus, ka vismaz četri investori ir izrādījuši interesi par sanatorijas “Ķemeri” kompleksu un veikuši pirmreizējo objekta apskati, kas ļauj cerēt, ka uz administratora izsludināto izsoli 26.martā varētu pieteikties iespējamie sanatorijas pircēji.
Pagājušā gada 12.decembrī paredzētā otrā Ķemeru sanatorijas izsole nenotika, jo uz to nebija pieteicies neviens pretendents.
Pirms tam 11.novembrī, dienā, kad tika izsludināta Ķemeru sanatorijas kompleksa izsole, tika izsludināta arī uz šī īpašuma esošā artēziskā urbuma izsole, kam bija jānotiek 18.decembrī – sešas dienas pēc Ķemeru sanatorijas izsoles. Arī urbuma izsole nenotika.
