Tad notika neiespējamais. 86
Aprīlī 2023. gadā viņa bija kārtējā ārsta vizītē un pirms tikšanās ar ārstu, aprunājās ar praktikanti, kura iztaujāja Līsu par viņas sajūtām un paralēli skatījās datorā līdz sastinga.
Viņa pēkšņi pārtrauca Līsas stāstīto un pateica –
“Man ātri jāaiziet līdz ārsta. Nekur neejat.” Viņa izskatījās kā spoku ieraudzījusi.
“Viņa mani atstāja vienu apmēram 15 minūtes un tad atgriezās kopā are ārstu. Viņš man sāka saukt daudz un dažādu medicīnisku terminu un tad man pateica, ka man nav vēža.” sieviete atceras.
Viņa bija laimīga – ķīmijterapija ir iedarbojusies. Nē, ārsts viņu izlaboja, sakot, ka viņai nekad nav bijis vēzis.
Izrādījās, ka slimnīcas politikas dēļ, ārsti, kuri atbildēja par Līsas ārstēšanu, redzēja diagnozi un noteikto ārstniecības veidu – ķīmijterapiju, bet pašus izņemtās liesas testa rezultātus, kas uzrādīja, ka viņai nav vēža, pārbaudīja vien pēc pāris mēnešiem, kad ārstēšana jau uzsākta.
Ja ārsti būtu Līsai pateikuši kaut mēnesi agrāk, viņa nebūtu uzsākusi otro ķīmijterpaijas kursu. Līsa, protams, bija laimīga, ka dzīvos, bet ārstu dēļ ķīmijterapija sabojāja viņas veselību, tas bija emocionāli un finansiāli liels izaicinājums.
“Es nekad nevienam nenovēlētu tās šausmas, kam izgāju cauri, viss, ko piedzīvoja mani bērni, tas ir briesmīgi. Mēs arī vēl joprojām maksājam visus rēķinus, cīnīties ar vēzi nav lēti. Izrādās, ka beigās mana liesa bija uz plīšanas robežas, tādēļ tajā bija tāda kā masa, bet tas nebija vēzis. Par laimi, bet nu
šis ir pierādījums vienmēr palūgt vēl viena ārsta diagnozi!”
Sagatavots pēc ārzemju materiāliem.
