Izgaisušais mantojums 0
Mūsu lasītāja Marta Meldere, pārcilājot savu mirušo vecāku dokumentu mapi, atrada ļoti interesantus faktus. “Izrādās, ka mani senči 1938. gadā iegādājās Latvijas Valsts kredītzīmes par 2000 latiem Ķeguma spēkstacijas būves finansēšanai.
Pret šīm kredītzīmēm Finanšu ministrija atmaksātu naudu 1943. gada 1. jūlijā,” stāsta M. Meldere. Šo atklājumu sieviete atstātu vēsturei, ja neuzzinātu, ka AS “Latvenergo” gatavojas izlaist obligācijas. Tāpēc mūsu lasītāja jautā, vai atkal ir iespējams kļūt par līdzīpašnieku kādai elektrostacijai? Varbūt iespējams 1938. gada kredītzīmes samainīt pret 2012. gada obligācijām?
Gan Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis, gan Finanšu ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis teic, ka visu veidu noguldījumi, nauda un citas vērtības Latvijas valsts vai citu juridisku personu vērtspapīros, kuri veikti līdz Latvijas Republikas okupācijai 1940. gada 17. jūnijā, nonāca Padomju Savienības varas iestāžu jurisdikcijā un šobrīd nav normatīvo aktu, kas paredzētu šādu vērtspapīru dzēšanu vai kompensāciju izmaksu par tām.
“Juridiski process ir sākams, taču līdzšinējā praksē pierādīts, ka šādas saistības nedzēš, jo vienlaikus ar neatkarības atjaunošanu iedzīvotājiem arī izsniegto kredītu reģistri netika atjaunoti,” piebilst A. Jarockis.
AS “Latvenergo” pārstāve Ivita Bidere stāsta, ka, būvējot Ķeguma HES, līdzekļus tās finansējumam kredītzīmēs piesaistīja atbilstoši Latvijas valsts 1936. gada likumā “Par Ķeguma spēkstacijas būvi” 3. pantā rakstītajam: “Finanšu ministrs pilnvarots Ķeguma stacijas būvei un citiem ar būvi saistītiem izdevumiem sagādāt līdzekļus, ciktāl to iegūšana nav paredzēta līgumā, izmantojot kredītu gan iekšzemē, gan ārzemēs.” Šā paša likuma 4. pantā teikts, ka kredīta sagatavošanas veidus, augļu likmi un atmaksas termiņu noteic Ministru kabinets. Arī I. Bidere apstiprina, ka, laikiem un varām mainoties, tika pārvilkta svītra gan noguldījumiem bankās, gan valsts kredītzīmēm, kas nozīmē, ka 1938. gada kredītzīmes nav iespējams samainīt pret 2012. gada obligācijām. Jāpiemin, ka AS “Latvenergo” emitētās obligācijas vispirms tiks piedāvātas pensiju un ieguldījumu fondiem, kā arī citiem institucionālajiem investoriem. Otrreizējā tirgū biržā kotētās obligācijas varēs iegādāties jebkurš Latvijas iedzīvotājs ar kredītiestādes vai brokeru sabiedrības starpniecību, kuras ir tiesīgas piedāvāt ieguldījumu pakalpojumus.
Uzziņa Obligācija ir vērtspapīrs, par kuru iepriekš noteiktos termiņos obligāciju izlaidējs jeb emitents maksās procentus obligāciju turētājam. |
