Māris Antonevičs: Izsludina pasākumu un tad izmisīgi cenšas panākt, lai cilvēki to… neapmeklē 3
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā sarīkot koviddrošu ballīti? Eksperti ir diezgan nepārprotami pateikuši, ka pašreizējā situācijā tas nav iespējams un jebkurš pasākums būs riskants. (Varbūt vienīgi, ja ballīti rīko virtuāli, bet tas jau ir cits žanrs.)
Un tieši šajā brīdī Rīgas domei jau atkārtoti izdevies uzkāpt uz tā paša grābekļa – izsludināt pasākumu un tad izmisīgi censties panākt, lai cilvēki to… neapmeklē.
Simboliski šim “grābeklim” varētu piešķirt Tērbatas ielas nosaukumu, jo pirmā reize vasarā bija tieši šajā vietā. Varētu gan iebilst, ka toreiz grābekļkāpēji bija citi – jaunā Rīgas dome vēl nebija ievēlēta un parādi komandēja pagaidu administrācija, tāpēc pirmajā brīdī pat nebija skaidrs, no kā prasīt atbildību.
Tomēr jau toreiz Tērbatas ielas “tusiņš” tika nepārprotami saistīts ar apvienību “Attīstībai/Par” un arī pagaidu administrācijas ciešās attiecības ar to bija vāji slēptas. Tērbatas ielas pārtapšana par gājēju ielu tobrīd lielā mērā tika vērtēts kā politisks “projekts”, jo ar to tikšot parādīts, kāda varētu būt nākotnes Rīga, ja pie varas nāks attiecīgais politiskais spēks.
“Projekta” atklāšanas pasākums beidzās ar skandālu, jo publicētajās bildēs un video bija skaidri redzams, ka tiek pārkāpti daudzi epidemioloģiskās drošības noteikumi.
Viss loģiski – ja tu vilini cilvēkus, tad viņi arī nāk. Un vēlāk ir dīvaini teikt: “Kāpēc jūs neesat mājās? Vai tad nezināt, ka tagad apkārt staigāt un drūzmēties ir bīstami?” Te gan jāpiebilst, ka vasarā situācija bija bīstama drīzāk teorētiski – dienā parasti tika atklāts vien nepilns desmits jaunu inficēšanās gadījumu, un pat radās ilūzija, ka Latvijai koronavīruss met līkumu.
Nupat Rīgas vadība ar jauno mēru Mārtiņu Staķi priekšgalā otro reizi nonākusi pie līdzīgas atklāsmes, izveidojot dažādās Rīgas apkaimēs gaismas instalācijas, plaši reklamējot tās, bet jau pirmajās dienās secinot – kāda sagadīšanās, tieši šajās vietās vakaros sākusies liela drūzmēšanās.
Pašvaldība oficiāli paziņojusi: “Lai nodrošinātu valstī noteiktos ierobežojumus un novērstu cilvēku drūzmēšanās riskus, pašvaldība pieņēmusi lēmumu uz laiku apturēt svētku noformējuma izgaismošanu Biķernieku meža alejas un Anniņmuižas parka pastaigu takās.”
Šoreiz politiskā interese varbūt nav bijusi noteicošā, lai gan gluži bez tās nav izticis. Jaunā Rīgas domes vadība savu iniciatīvu mēģināja pasniegt kā kaut ko unikālu un nebijušu, jo pirmo reizi viss nenotikšot centrā, bet apkaimēs, kas līdz šim svētkos bijušas apdalītas (te jāpiebilst, ka jaunajā domē ievēlēti daudzi apkaimju pārstāvji un viņiem arī jāsāk rādīt, ka nav velti tur nokļuvuši).
Nebūšot vairs jābrauc uz Vecrīgu skatīties “vecmodīgo” salūtu, ko daudzi jau sen sapņo aizliegt kā videi nedraudzīgu, bet varēšot mierīgi aiziet uz tuvāko parku un tur gūt prieku. Vismaz tā LTV intervijā, lepni piesakot ideju, apgalvoja M. Staķis.
Lūk, viņa teiktais: “Cilvēkiem ir un vajag uzturēties svaigā gaisā, šis ir labs veids, kā arī šīs tumšās vietas padarīt gaišākas, kur cilvēki var doties pastaigāties, nekāpjot sabiedriskajā transportā un nedodoties uz pilsētas centru.”
Tas, ka cilvēki mēdz pārvietoties ne vien virzienā apkaime – centrs, bet arī starp apkaimēm, laikam nevarēja ienākt prātā.
Vēl politisku piegaršu šim notikumam piešķir fakts, ka tieši M. Staķis pēdējā nedēļā bija kļuvis par to amatpersonu, kas visstingrāk uzstājas pret dažādiem piketiem, mītiņiem un tamlīdzīgiem pasākumiem. Tos mēģina sarīkot valdības noteikto Covid-19 ierobežojumu pretinieki.
Rīgas mērs aizvadītajā nedēļā pat bija vērsies pie valdības, aicinot noteikt jebkādu piketu aizliegumu. Tā neesot cīņa pret demokrātiju, bet cīņa pret Covid-19, paskaidrojis mērs.
Bet tad jautājums – vai tie, kas dodas skatīt Staķa un kompānijas sarūpētās gaismiņas, ir kaut kā īpaši izturīgāki pret vīrusu nekā tie, kas lamā valdību Daugavmalā? Jautājums, protams, retorisks, un atbildi mēs zinām.
Izveidotās gaismas instalācijas iepriekš bija solīts paturēt līdz 10. janvārim. Tātad gan jau tās vēl tiks ieslēgtas. Kā nodrošināt to, lai visi tūlīt neskrietu tās skatīt un neveidotos drūzma, tas paliek organizatoru ziņā. Skaidrs ir tikai tas, ka nevajadzētu vairot dusmas, vilšanos un netaisnības sajūtu, kuru šajos Ziemassvētkos jau tāpat ir par daudz.
