Izgaismo krāpniecību būvniecībā Sočos 4
Amsterdamā šobrīd noris 26. starptautiskais dokumentālo filmu festivāls. Tā ietvaros nedēļas nogalē tika izrādīta Vācijas, Austrijas un Izraēlas režisoru un producentu kopīgi veidotā filma par Soču olimpisko spēļu sagatavošanu. Aleksandra Genteļeva režisētajā kinolentē “Putina spēles” atklāti stāstīts par milzīgo korupciju, kas saistīta ar vēsturē dārgāko olimpisko spēļu sarīkošanu.
Ziemas spēles subtropu klimatā
Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) Krievijas Melnās jūras kūrortpilsētu Sočus par 22. ziemas olimpisko spēļu norises vietu izraudzīja 2007. gada jūlijā. Tā bija visnotaļ dīvaina izvēle, kuru pavadīja runas par korupciju. Tobrīd kūrortā neatradās piemērota infrastruktūra ziemas olimpisko spēļu sarīkošanai. Neatbilstošas infrastruktūras trūkums tobrīd gan nebija nekas neparasts. Galu galā Soči ir pludmales kūrorts, kur valda subtropu klimats. Vidējā gaisa temperatūra februārī tur ir ap plus sešiem grādiem pēc Celsija skalas. Strauji tuvojoties brīdim, kad nākamā gada februārī tiks atklātas spēles Sočos, starptautiskie korupcijas apkarotāji saistībā ar spēļu rīkošanu gaismā ceļ aizvien vairāk nelietību un krāpniecības gadījumu.
Aizvadītās svētdienas vakarā Amsterdamā pirmizrādi piedzīvoja 90 minūšu garā dokumentālā filma “Putina spēles”, kuras izrādīšanu Krievija vairākkārt mēģināja bloķēt. Kinolente sniedz detalizētu ieskatu par augstākā līmeņa korupciju un daudzajiem likumpārkāpumiem Soču olimpiskā ciemata celtniecībā. Filmā norādīts uz draudiem apkārtējai videi, kā arī apšaubīta ciematā uzcelto ēku drošība, jo daudzas no tām būvētas uz purvainās piekrastes zemes. Intervēti būvfirmu īpašnieki, vietējie iedzīvotāji, kuri celtniecības darbu dēļ bija spiesti pamest savu dzīvesvietu, Krievijas amatpersonas, tostarp Soču mērs un Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiskā kursa piekritējs Anatolijs Pahomovs, kā arī vieni no skaļākajiem Kremļa kritiķiem Boriss Ņemcovs un Garijs Kasparovs. Filmā ar savu pieredzi dalās arī austrietis Karls Šrancs. Viņš ir bijušais olimpiskais čempions kalnu slēpošanā, kurš laikā, kad Soči vēl cīnījās par tiesībām rīkot olimpiskās spēles, bija Putina personīgais padomnieks. Šrancs atklāj, ka Soču lobēšanai tika atvēlēts “principā neierobežots” naudas daudzums.
Draudēja ”noslīcināt asinīs”
Viena no filmas atslēgas figūrām ir Krievijas būvniecības nozares magnāts Valērijs Morozovs. Uzņēmējs atklāj, ka arī pret viņu izmantota šantāža, izspiešana un draudi, kas pēdīgi lika viņam un viņa ģimenei bēgt uz Britāniju, kur viņš lūdzis politisko patvērumu. “Man draudēja, ka tikšu noslīcināts asinīs, ja nedošu pietiekami lielu kukuli. Mēs zinām vēsturi. Krievijai vispār daudz nerūp cilvēku dzīvības,” filmā saka 59 gadus vecais Morozovs. Viņam bijis jāmaksā trīs procentu kukulis, lai saņemtu būvatļauju, bet pēdīgi kukuļu apjomi sasnieguši 50 procentus, kā dēļ viņa firma nonāca uz bankrota sliekšņa. “Process bija šāds: nauda jānes uz prezidenta administrācijas ēkas piekto stāvu. Bez jebkādām pārbaudēm jāiziet cauri apsardzei un tur jāatstāj nauda,” stāstīja Morozovs. Prezidenta administrācijas ēkas piektajā stāvā atrodas aģentūra, kas atbild par Soču olimpisko spēļu ciemata būvi, parakstot daudzmiljonu būvniecības līgumus. Tās darbā iesaistītas daudzas augsta ranga amatpersonas. Morozova sūdzības tiesībsargājošajās iestādēs par šo procesu beidzās ar to, ka pret viņu pašu tika sākta izmeklēšana par nodokļu nemaksāšanu. Tāpēc, baidoties par savu un tuvinieku dzīvību, viņš aizbēdzis no Krievijas, atsaucoties uz filmas sižetu, informē britu laikraksts “The Daily Telegraph”.
Gribēja kukuļot režisorus
“Soči šodien tiek veidoti par mazo Krieviju. Korupcija ir visur. Katram līderim ir savs megaprojekts. Putinam tās ir Soču olimpiskās spēles,” sarunā ar “DT” sprieda filmas režisors Genteļevs. Viena no filmas producentēm Simona Baumane no Vācijas sarunā ar britu laikrakstu “The Sunday Telegraph” pastāstīja, ka Krievijas amatpersonas mēģinājušas uzpirkt arī filmu veidotājus. Baumani personīgi trīs reizes esot uzrunājuši Kremlim pietuvināti cilvēki, kuri galdā likuši 360 tūkstošus eiro (trīsreiz lielāku summu nekā kinolentes kopējais budžets), lai šo filmu nerādītu.
Kinolentes izstrādi galvenokārt finansējusi Vācijas un Francijas televīzija “ARTE”, kurā filma tiks demonstrēta februārī – īsi pirms Soču olimpisko spēļu atklāšanas. Interesi par kinolentes demonstrēšanu izrādījušas arī citas Eiropas un pasaules lielākās raidsabiedrības, tostarp britu “BBC”. Filmas veidotāji norāda, ka liegumu jau kinolentes filmēšanas gaitā likusi SOK, kas Genteļeva veikumu nodēvējusi par “politiski motivētu”. “Tā aizliedza filmas nosaukumā izmantot vārdu “olimpisks”. Tāpat tā neļāva filmā izmantot materiālus no olimpisko spēļu arhīviem,” sacīja Baumane. Filmas veidotāji gan uzstāj uz to, ka viņu atspoguļotie fakti ir vairākkārt pārbaudīti un kinolentē vārds dots arī Putina režīma piekritējiem.
