Izejvielu rekordi 0
Autors: Mārtiņš Geidels LANDE.LV kredītnodaļas vadītājs
Klāt pavasaris – vasarāju sējas un augsnes mēslošanas laiks. Izaicinājumu netrūkst. Lauksaimniecības izejvielas uzstāda vēl nebijušus cenu rekordus, ko galvenokārt nosaka globālās norises, kas vismaz daļēji būs pārejošas.
Viens no svarīgākajiem faktoriem lauksaimniecības izejvielu – minerālmēslu, degvielas – cenu pieaugumam ir izmaiņas energoresursu tirgū.Naftas cenas jau šī gada sākumā būtiski pieauga, bet 2022.gada marta sākumā sasniedza 120 ASV dolārus par barelu. Kopumā dažādu izejvielu S&P GSCI indeksa vērtība marta sākumā pieauga līdz augstākajam līmenim kopš 2008.gada jeb brīža pirms globālās finanšu krīzes, kad naftas cena pietuvojās 150 ASV dolāriem par barelu.
Degvielas cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās šobrīd tuvojas 2 eiro par litru un neskaidrība par nākotni ir milzīga, kas noved pie dažādām spekulācijām. Ir jārēķinās, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, energoresursu cenas būs augstas, gan Rietumu valstīm cenšoties mazināt atkarību no Krievijas resursiem, gan ieviešot sankcijas pret Krieviju, lai apturētu tās spēju finansēt karu Ukrainā, gan Krievijai pašai izmantojot energoresursu piegādes kā ģeopolitisku ieroci. Lai gan ar laiku energoresursu cenu kāpums samazināsies, tuvākajā laikā neskaidrība būs ļoti liela un tāpēc energoresursu cenas saglabāsies augstas, ar iespējamām straujām cenu svārstībām.
Lai saprastu kopējo ietekmi, ir vērts ieskatīties CSP energoresursu statistikā par 2021.gadu. Vidēji Latvijā ik mēnesi tiek patērēti 119 tūkst. tonnu naftas produktu, 1059 tūkst. MWh dabasgāzes, 615 milj. KWh elektroenerģijas. Lielāko daļu dabasgāzes, daļu elektrības, ogles un nozīmīgudaļu no naftas produktiem Latvija 2021.gadā tieši vai netieši importēja no Krievijas. Vistiešākā atkarība Latvijai ir no Krievijas dabasgāzes, kur Krievija ir nozīmīgākais piegādātājs un 2021.gadā tai samaksāts 389.4 miljoni eiro jeb 90% no kopējā dabasgāzes iepirkuma Latvijā. Līdz ar karadarbību Ukrainā ir skaidrs, ka uz noteiktu vai nenoteiktu laiku nāksies šos resursus iegādāties citur un, visticamāk, dārgāk, kas būtiski ietekmēs kopējo ekonomiku.
Liela ietekme uz minerālmēslu cenas veidošanos ir dabas gāzes cenai, kas ir gan kā enerģijas avots, gan kā tieša izejviela karbamīda, amonija nitrāta un citu minerālmēslu ar augstu slāpekļasaturu ražošanā. Straujā gāzes cenas palielināšanāsizraisīja arī visu slāpekļa grupas produktu cenu pieaugumu straujāk nekā parasti. Ražotaji sāka bremzēt ražošanu saistībā ar pārāk straujām un neprognozējamām cenām, kas, savukārt, noveda pie produkcijas deficīta tirgū un vēl lielāka spiediena uz cenu kāpumu.
Pirmās tendences minerālmēslu cenu pieaugumā varēja novērot 2021.gada sākumā. Tas raisīja plašas diskusijas – vai nogaidīt un cerēt uz cenu stabilizāciju, vai mēslojumu pirkt jau laicīgi. 2021.gada pirmajā pusē visi sūdzējās par COVID-19pandēmijas ietekmi uz cenām, tad daži zemnieki gaidīja rudeni, bet neviens nezināja, ka iestāsies energoresursu krīze, kas gada laikā vairāk nekā 4 reizes palielinājadabasgāzescenas, kas ir galvenā mēslojuma ražošanas izejviela. Arī izmešu kvotu cenu dubultošanās deva savu ietekmi.
Pasaules tirgū minerālmēslu cenu izmaiņas ir iespaidīgas (skat. grafiku), cenas gada laikā (uz 2022.gada februāri) pieaugušas par 1.4- 2.2 reizēm, kas protams arī ietekmē minerālmēslu cenu Latvijā. Minerālmēslu un minerālmēslu izejvielu lielākās ražotājas pasaulē ir Krievija, Ķīna un Baltkrievija, līdz ar to minerālmēslu tirgus ir pakļauts lielam politiskajam spiedienam.
Līdz ar politiskām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ķīnas lēmumu ierobežot mēslošanas līdzekļu eksportu līdz 2022.gada jūnijam, rodas produkcijas deficīts pasaules tirgos un tas prasa tirgus pārkārtošanos. Šobrīd minerālmēslu tirgū plāno ienākt jauni tirgus dalībnieki no Indijas, kas varētu atvieglot minerālmēslu tirgus krīzi. Tomēr nav zināms vai ar to pietiks, lainodrošinātu globālo minerālmēslu piedāvājumu. Situācija pasaules tirgos ir saspīlēta un sekas būs jūtamas vēl labu laiku.
Saspringtā situācija mēslošanas līdzekļu tirgū dažiem lauksaimniekiem liek aizdomāties par mēslošanas samazināšanu vai alternatīvu produktu meklēšanu. Šeit gan ir jāpiemin 2008.-2009. gada situācija, kad mēslošanas līdzekļu cenas būtiski pieauga, daļa lauksaimnieku nolēma samazināt mēslošanas normas, bet citi sējumus pat nemēsloja, kā rezultātā 2010.gadā tika saražots par 1 tonnu mazāk labības ražas, kam sekoja arī pārtikas cenu pieaugums. Tāpēc par augsnes mēslošanu lēmums jāpieņem katram pašam.
Tiek prognozēts, ka arvien vairāk lauksaimnieku meklēs alternatīvas – ķīmisko minerālmēslu aizstāšanu ar bioloģiskiem un organiskās izcelsmes materiāliem, kas līdz šim ir bijuši maz pieprasīti. Latvijā ir sapropelis, kūdra, pelni, biogāzes stacijās iegūtais digestāts, kurus var izmantot kā dabīgo minerālmēslu pamatizejvielu, bet to ražošana vēl būtu jāattīsta. Arī Eiropas Savienības stratēģija “no lauka līdz galdam” paredz par 20% samazināt mēslojuma lietošanu, cita stratēģija paredz par apmēram 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, – tas viss veicinās zaļāku nākotni.
Kopumā, 2021.gads bija pilnīgi neprognozējams – mēslojums sadārdzinājās, graudu cenas saglabājās augstas un raža nebija tik liela, kā plānots.Šobrīd minerālmēslu cenas turpina uzstādīt jaunus rekordus, to pieejamība ir ierobežota un nākotnes prognozes ir neskaidras. Jācer, ka globāli tiks pieņemti pareizi lēmumi, lai lauksaimniecība pēc iespējas ātrāk varētu stabilizēties un izmaksas pret ieņēmumiem iegūtu vēlamo proporciju. Tomēr, pēdējā laika izaicinājumi apliecina, ka jāgaida labākais, bet jāgatavojas sliktākajam. Lai īstenojas labākais iespējamais scenārijs!
