Pēteris Jurčenko: Izdzīvos tie, kas pielāgosies 1
Koronavīrusa Covid-19 pandēmija ir radījusi apstākļus, kad cilvēki ir spiesti pašizolēties un izvairīties no klātienes kontaktiem, tāpēc digitālo tehnoloģiju loma strauji palielinās – tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt informācijas apmaiņu un dažādu sadzīvē nozīmīgu procesu nepārtrauktību attālināti, neapdraudot savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.
Lai arī sociālā distancēšanās ir efektīvs veids vīrusa lokalizēšanai, ir skaidrs, ka līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu dzīve valstī neapstājas – cilvēki joprojām grib ēst, justies droši, dzīvot siltumā, komunicēt ar radiem, draugiem, paziņām u. tml. Par to liecina gan mazumtirdzniecības veikalu tīklu preču piegādes ķēžu lielā noslodze, gan mobilo sakaru tīklu noslodzes pieaugums, gan arī eparaksts mobile un citu digitālo pakalpojumu pieprasījuma palielināšanās.
Tomēr, raugoties no uzņēmēju un dažādu organizāciju perspektīvas, digitālās tehnoloģijas šobrīd ir ne tikai efektīvākais veids, kā nodot iedzīvotājiem, tostarp klientiem un sadarbības partneriem, nozīmīgu informāciju, piemēram, par vīrusa profilakses pasākumiem, dažādām akcijām, izmaiņām darba laikā, preču un pakalpojumu pieejamībā un piegādes nosacījumos. Tas ir arī veids, kā veicināt digitālo pakalpojumu patēriņu un esošo, kā arī potenciālo sadarbības partneru lojalitāti.
Komplicēta tīmekļa lapu navigācija, sarežģīti un grūti uztverami teksti, nepārdomāti krāsu kontrasti, video materiāli bez titriem un svarīgas informācijas atspoguļošana attēlu formātā bez alternatīvā teksta – šīs ir tikai dažas no biežāk izplatītajām kļūdām, kas ierobežo digitālās vides pieejamību ikvienam lietotājam. Daudzi uzņēmumi tās ignorē, uzskatot, ka cilvēku skaits, kas ar šiem ierobežojumiem saskaras ikdienā, ir pārāk mazs. Taču šis uzskats ir maldīgs.
Lai arī digitālās vides pieejamība kopumā ir visai komplicēta lieta, šobrīd es ieteiktu pievērst uzmanību diviem būtiskiem aspektiem. Pirmkārt, izvērtējiet sava uzņēmuma, organizācijas digitālo resursu infrastruktūru, tās lietošanas ērtumu visa pakalpojuma laikā. Nozīme ir ne tikai konkrētu pakalpojumu lietotāju skaitam, preču vai pakalpojumu iegādes pieteikumu skaitam un pat pabeigtiem pirkumiem. Nozīme ir arī tam, cik apmierināti būs jūsu klienti pēc pakalpojuma izmantošanas un kā noskaņoti būs jūsu darbinieki tā vai cita pieteikuma apstrādes procesa beigās, proti, cik daudz kļūdu tiks pieļauts “pa ceļam” un cik daudz reižu kādam būs kaut kas jālabo.
Otrkārt, ņemot vērā, ka karantīna paredz maksimāli ierobežot cilvēku saskari klātienē, nodrošiniet saviem klientiem, sadarbības partneriem līdztekus telefonijas pakalpojumiem vismaz divus digitālās saziņas kanālus ar jūsu uzņēmumu vai organizāciju. Ar e-pastu, ņemot vērā dažādu serveru darbības specifiku un interneta signāla aizturi, mūsdienās un īpaši krīzes situācijās vairs nepietiek.
Izmantojiet alternatīvus komunikācijas kanālus, kas nodrošina gan plašākas izvēles iespējas klientiem un sadarbības partneriem, gan arī lielāku klātbūtnes efektu, bet līdz ar to – lielāku uzticību, piemēram, tādas lietotnes kā “WhatsApp”, “Signal”, “Skype” u. c.
Nav šaubu, ka jebkāda veida uzlabojumi, attīstība ir saistīti ar izmaksām, tāpēc esmu pārliecināts, ka daudzi uzņēmēji, lasot šos ieteikumus, vien pasmiesies, jo – par kādām gan izmaksām var būt runa krīzes situācijā, kad ir jādomā, kā “neiebraukt mīnusos”?! Tomēr jautājumos, kas saistīti ar digitālās vides pieejamību, ir jāskatās nedaudz tālākā perspektīvā par “šodien”, “rīt” un “parīt”, jo ilgtermiņā tas ir stāsts par uzņēmuma, organizācijas ilgtspēju.
* “Turn.lv” līdzdibinātājs, digitālās vides piekļūstamības eksperts
