Izdzīvos, kas pratīs mainīties 0
Novados rīkoto gadskārtējo Grāmatu svētku ietvaros Penkulē notika laikraksta “Latvijas Avīze” publiskā diskusija “Vai laukiem ir perspektīvas?”. Diskusiju, kas pulcēja gan grāmatu draugus, gan vietējos zemkopjus – Penkules ciema un tuvējās apkārtnes iedzīvotājus –, vadīja a/s “Lauku Avīze” valdes priekšsēdētājs Viesturs Serdāns.
Tajā piedalījās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un Auces novada domes un Zemgales plānošanas reģiona priekšsēdētājs Gints Kaminskis (ZZS).
Sarunā, kas izvērtās plašāka, nekā iecerēts, tika skartas ne tikai lauku attīstības, bet arī daudzas valstiskas pro-blēmas, kas ir aktuālas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Runādams par Latvijas lauku turpmāko attīstību un zemkopju izredzēm un atbildot uz diskusijas jautājumu, Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka mūsu laukiem noteikti ir nākotne. “Nemaz nedrīkst citādi domāt. Taču jāskatās acīs patiesībai, lai cik rūgta tā pirmajā acumirklī šķistu. Lielai daļai cilvēku, kuri arī turpmāk gribēs strādāt laukos, dzīve vairs nebūs gluži tāda, kā bija agrāk. Laukos izdzīvos un pastāvēs tie, kas pratīs mainīties,” viņš piebilst.
Pārmaiņas divu iemeslu dēļ
Šo atziņu Vjačeslavs Dombrovskis pamato, pirmkārt, ar to, ka visur pasaulē lielajās zemnieku saimniecībās saražotās lauksaimniecības produkcijas pašizmaksa ir krietni zemāka nekā mazajās un vidējās. Latvijas lauksaimniecība ir ļoti sadrumstalota – laukos ir liels skaits sīksaimniecību, kas nespēj konkurēt Eiropas tirgū. Pašlaik Latvijā varētu būt vien aptuveni tūkstoš saimniecību, kas pēc saviem mērogiem un saražotās produkcijas pašizmaksas varētu izturēt konkurenci ar citu Eiropas valstu lauksaimniekiem.
Otrkārt, laukos strādājošo īpatsvars ir aptuveni septiņi līdz astoņi procenti no iedzīvotāju kopskaita. Toties Eiropas attīstītākajās valstīs lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju ir vairāk nekā uz pusi mazāk – tikai divi līdz trīs procenti no iedzīvotāju kopskaita. Viņaprāt, daļai pašlaik lauksaimniecībā strādājošo agri vai vēlu būs jāatrod cita nodarbošanās. Tas gan nenozīmē, ka šī iedzīvotāju daļa arī turpmāk nevarētu dzīvot lauku novados. Pirmais valstiskais uzdevums būtu atrast risinājumus šīs laukos dzīvojošo iedzīvotāju daļas nodarbināšanai citās ekonomikas nozarēs. Otrs – veicināt mūsu zemkopju spējas konkurēt Eiropas un pasaules tirgū. Viens ceļš, kāds, viņaprāt, būtu ejams izdzīvošanai un konkurētspējas palielināšanai nākotnē, būtu mazo un vidējo saimniecību kooperācija. Vienlaikus konkurētspējas vairošanai un kapitālu uzkrāšanai mūsu zemkopjiem enerģiskāk jāizmanto tās finanšu “āderes”, ko jau pašlaik piedāvā Eiropas Savienība.
Ne vārda par lauku attīstību…
Auces novada pašvaldības vadītājs Gints Kaminskis atzina, ka valstī joprojām nav skaidras atbildes uz lauciniekiem pašu svarīgāko jautājumu: “Kā turpmāk attīstīsim Latvijas laukus?” “Diemžēl par lauku reģionu attīstību valdības rīcības programmā nav pateikts ne pušplēsta vārda. Ne pirms gada, ne pašlaik! Bet tie aizņem vairāk nekā 90 procentus valsts teritorijas! Ja likvidē autoceļu attīstības fondu, tad loģiski būtu tikt skaidrībā, kurš ceļus turpmāk uzturēs tā, lai laucinieki varētu pa tiem pārvietoties,” viņš piebilst. Gints Kaminskis uzskata, ka cilvēka cienīgu dzīves apstākļu nodrošināšanai ar novadu pašvaldību spēkiem vien būs par maz, laukiem nepieciešams valsts atbalsts. “Diemžēl valstī iecerētās reformas, kas lauku attīstību skar vistiešāk, norit gausi. Tālāk par tērzēšanu ar ministriju ierēdņiem un priekšlikumiem, kas pēc tam sagulst ministriju kabinetu atvilktnēs, neesam tikuši. Vienīgais, kas pēdējos gados paveikts, – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija apvienota ar Vides ministriju, citu būtisku pārmaiņu patiesībā nav,” vērtē pašvaldības vadītājs.
Kartē būs balti pleķi
Pēc Ginta Kaminska domām, nule Saeimā apstiprinātie grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredz no šā gada 1. jūlija par procentu samazināt nodokļa likmi, iedzīvotājiem nebūs jūtami. Vietējie uzņēmēji viņam teikuši, ka šis samazinājums preču un pakalpojumu cenas neietekmēs tāpēc, ka jārēķinās ar papildu izdevumiem šā nodokļa programmēšanas pārkārtošanai. Savukārt novadu pašvaldībām nodokļa samazinājums iesitīs jaunu robu budžetos. Vienīgā cerība pašvaldībām – Ministru prezidenta Valda Dombrovska solījumi to kompensēt, ar kuriem viņš nācis klajā tikko notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības kongresā.
Viņaprāt, Eiropas struktūrfondu finanšu atbalsts būtu jādod ne tikai konkrētām institūcijām, bet arī katrai lauku novadu teritorijai. “Ja to nevar, tad ir skaidri jāpasaka, ka, lūk, šo teritoriju attīstīsim – tai nauda būs, bet, lūk, tai nedosim neko. Iznākumā valsts karte mums būs baltu pleķu izraibināta, kur nebūs nekā, arī iedzīvotāji pamazām būs spiesti pārvākties uz citu dzīves vietu,” viņš spriež.
Gints Kaminskis piebilda, ka pašlaik gatavotais nacionālās attīstības plāns paredz 21+9 reģionu centru veidošanu, kuru attīstībai plūdīs gan valsts, gan ES nauda. Paliek jautājums, kas paliks pāri no centriem attālajām teritorijām. Zemgalē šādus centrus plāno vien Jēkabpilī un Aizkrauklē. Bauskas, Dobeles un Jelgavas pusē plānā tos neparedz. Tas nozīmē, ka Zemgales lauku teritorijām var draudēt panīkums. Pēc pašvaldības pārstāvja domām, šis plāns tomēr būtu labojams tā, lai saimnieciska rosība, darba vietas un izaugsme būtu nevis atsevišķos centros, bet vienmērīgi visā valsts teritorijā.
Arī Vjačeslavs Dombrovskis spriež, ka daļai Eiropas struktūrfondu finanšu būtu jānonāk vietējās pašvaldībās, kurās varētu patstāvīgi lemt par to izlietojumu.
Galvenie divi likumi
Cita starpā Vjačeslavs Dombrovskis pastāstīja Penkules iedzīvotājiem, ar ko pašlaik nodarbojas viņa vadītā Saeimas komisija. Līdz deputātu vasaras brīvlaikam paredzēts dabūt gatavu Publisko iepirkumu likumu. Otrs smagākais darbs esot Būvniecības likumprojekts, kas Saeimā guļ jau vairākus gadus. Viņaprāt, šā likuma pieņemšanai ir būtiska nozīme ekonomikas attīstībā – pēc tā pieņemšanas varētu pieaugt ārvalstu investoru ieinteresētība.
Gints Kaminskis cer, ka jaunais Publisko iepirkumu likums vietējām pašvaldībām nesasies rokas. Piemēram, Auces novada pašvaldība ilgstoši nespējusi noslēgt līgumu ar Dobeles autobusu parku par pasažieru pārvadāšanu tāpēc, ka konkurentiem bija iespējas to pārsūdzēt.
Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka Publisko iepirkumu likuma sakarā no Satiksmes ministrijas puses līdz šim vienīgais ierosinājums bijis samazināt konkurenci pasažieru pārvadātāju starpā, no tirgus izspiežot mazos uzņēmumus. Novērtējot nule Saeimā pieņemto pievienotās vērtības nodokli, viņaprāt, programmēšanas pārkārtošana ir vienreizējs pasākums, bet nodokļa samazinājums būs jūtams ik mēnesi. Deputāts pauda pārliecību, ka pašlaik notiekošās sarunās starp valdību un Latvijas Pašvaldību savienību tiks panākta vienošanās par zaudēto ieņēmumu kompensēšanu.
Kurš atbildēs?
Penkules iedzīvotāji vaicāja, vai līdzšinējās kolektīvās atbildības vietā kādam no agrākajiem valsts vadītājiem tiks prasīta personīga atbildība par ačgārnajiem lēmumiem, kas noveda pie tik bēdīga iznākuma – naudas iztrūkuma, nepieciešamības aizņemties miljardus, kas uz ilgiem gadiem ietekmēs gan lauku, gan valsts attīstību kopumā. “Kurš konkrēti atbildēs par valsts izzagšanu, nesaimnieciski iztērētajiem miljoniem?” jautā viņi.
Atbildes vietā Vjačeslavs Dombrovskis norādīja uz Saeimas pašreizējo sastāvu, kurā vairs nav pārstāvēta neviena no tām politiskajām partijām, kuras pārstāvjiem varētu prasīt šo atbildību. Saeimas deputāts izteica cerību, ka šie ļaudis, piemēram, tādi kā Kalvītis, Slakteris un tautpartijnieki, nekad vairs nenokļūs pie politiskās varas svirām.
