Izdzīvojušajiem ir antivielas. Kad būs vakcīna pret Āfrikas cūku mēri? 1
Latvijā Āfrikas cūku mēris plosās kopš 2014. gada jūnija. Laika gaitā atklājās, ka vīruss neuzvedas tā, kā bija domājuši zinātnieki, proti, tas neizplatījās pa visu Eiropu kā uguns pakulās, bet lēnu garu savā nodabā turpina virzīties uz priekšu. Tas nozīmē, ka mums ar šo ligu būs jāsadzīvo ilgi, ja vien netiks atklāta vakcīna.
Dr. Sandra Blome ir Fridriha Leflēra institūta virusoloģe un ikdienā nodarbojas tieši ar Āfrikas cūku mēra un arī klasiskā cūku mēra izpēti. Viņa zina stāstīt, kad varētu būt pieejama vakcīna un vai vispār tas būs universāls risinājums cīņā ar rukšu vīrusu.
“Tā ir ļoti sarežģīta, ārkārtīgi smaga infekcijas slimība, kas nogalina cūkas. Mums šobrīd nav vakcīnas vai ārstēšanas iespēju, tāpēc ir jāpaļaujas uz higiēnas pasākumiem, lai kontrolētu šo slimību,” skaidro Dr. Sandra Blome.
Atbildot uz jautājumu, vai mežacūkas, piemēram, varētu ar laiku pašas kļūt imūnas pret šo vīrusu, Dr. Sandra Blome skaidro:
“Tas ir sarežģīts jautājums. Es domāju, ka būtu nepieciešams pārāk ilgs laiks, lai vīruss un tā saimnieks atrastu kādu līdzsvaru.
Tomēr mēs dažkārt novērojam, ka ilgstoši inficētā populācijā, protams, ir palikuši izdzīvojušie. Šie izdzīvojušie ir imūni, un viņi spēj pretoties tam, lai atkārtoti inficētos.
Tāpēc tādā populācijā, kas šo infekciju jau ir piedzīvojusi, izdzīvojušo īpatsvars būs lielāks, un iespējams arī tas, ko redzam kā klīnisku saslimšanu, jo mums ir dzīvnieki, kuri ir aizsargāti pret infekciju. Viens no iemesliem, kāpēc mēs joprojām uzskatām, ka mums var būt vakcīna, ir šāds.
Ja dzīvnieks inficējas un pārdzīvo šo infekciju, tas noteiktu laiku būs pasargāts no atkārtotas inficēšanās, tāpēc imūnsistēma var izdarīt visu nepieciešamo, lai aizsargātu cūku. Tāpēc mēs joprojām ticam vakcīnām.
Tas notiek arī, piemēram, šeit – dažos Latvijas reģionos. Jūs redzat, ka jums ir tā saucamā seroprevalence, kas nozīmē, ka mēs šiem dzīvniekiem atklājam antivielas. Bet tā ir normāla prakse, tāpēc visām slimībām būs izdzīvojušie, un izdzīvojušajiem parasti ir antivielas.”
Kad pirms sešiem gadiem Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs atklāja Āfrikas cūku mēri, bija informācija, ka vakcīnas izstrādei būtu nepieciešami kādi pieci gadi.
Šobrīd ik pa laikam medijos parādās ziņas, ka Vjetnamā, Spānijā un arī ASV ir atklāta vakcīna, tomēr parasti šīs ziņas noklust un risinājuma kā nav, tā nav.
Dr. Sandra Blome uzsver, ka pirms pieciem gadiem pati teikusi, ka vakcīna būs pēc pieciem gadiem, tomēr izrādījies, ka tas nemaz nav tik vienkārši. Viņa norāda, ka joprojām tic – būs vakcīna!
“Ko gan mazais virusologs dara, lai tāda būtu? Mēs vienmēr cenšamies inaktivēt vīrusu ar ķīmiskiem līdzekļiem. Inaktivējot vīrusu, tas vēl saglabājas, tāpat kā proteīni, bet vīruss nespēj vairoties.
Jūs dodat šo preparātu vīrusa saimniekam un cerat panākt antivielu veidošanos.
Antivielu veidošanās daudzos gadījumos palīdz, un dzīvnieks būs aizsargāts. Ja to pašu dara ar Āfrikas cūku mēri, rodas pirmā problēma. Dzīvniekam, kurš saņēmis šo inaktivēto preparātu, būs izveidojušās labas antivielas.
Es arī veicu pētījumu un domāju – labi, varbūt tas darbojas un ir jāveic pārbaudes. Un tad notiek ļaunākais, ko vien varat iedomāties, – dzīvnieki, kurus vakcinēju, mirst agrāk nekā tie, kurus nevakcinē,” stāsta Dr. Sandra Blome.
Virusoloģe paskaidro, ka Āfrikas cūku mēra gadījumā nebūs iespējama vakcīna, ko var apēst, piemēram, kā tas notiek cīņā ar trakumsērgu, – ir pieejamas orālās vakcīnas, ko izkaisa mežā.
“Tātad tās ir jāinjicē, bet es neesmu pārliecināta, vai mežacūkas viena pēc otras ieradīsies uz vakcinācijas kampaņu,” smejoties saka Dr. Blome.
Jāsaka gan, ka šī nav pirmā reize, kad tiek meklēta vakcīna, kas rukšus pasargās no Āfrikas cūku mēra. Virusoloģe zina stāstīt, ka vakcīna radīta jau pagājušā gadsimtā.
“Saskārāmies ar lielu problēmu, kad šāda vakcīna pagājušā gadsimta 60. gados tika radīta un izplatīta Spānijā un Portugālē, bet izrādījās, ka tai ir ilgtermiņa blakusparādības, nevis īslaicīgas, lai tās varētu pamanīt, veicot eksperimentus, bet gan ilgtermiņa.
Ilgtermiņa ietekmes dēļ dzīvnieki ieguva hronisku infekciju, kas skāra locītavas un arī ādu, veidojās čūlaini ādas bojājumi un radās tāda kā vīrusa izplūšana no dzīvniekiem.
Problēmai bija divi aspekti: dzīvnieki cieta no vakcinācijas izraisītajām blakusparādībām, bija arī vakcīnas vīruss, kas izplūda no dzīvniekiem, un dzīvnieki nebija pilnībā aizsargāti no atkārtotas inficēšanās. Bija blakne, kas radīja papildu problēmas.”
Šīs pieredzes dēļ zinātnieki baidās izmantot lauka apstākļos t. s. dzīvo vakcīnu, kas nav pilnībā pārbaudīta. Atbildot uz jautājumu, vai vakcīna varētu atrisināt Āfrikas cūku mēra problēmas ne tikai pie mums, bet arī visā pasaulē, jo šis vīruss plosās ne tikai Eiropā, bet jau pārņēmis visu Āziju, Sandra Blome uzsver:
“Klasiskā cūku mēra vakcīna ir vislabākā pasaulē, salīdzinot ar citām vakcīnām. Tā ir ļoti efektīva un strādā lieliski.
Es nezinu labāku vakcīnu. Vai tā uzlaboja situāciju Ķīnā? Nē. Pie mums Latvijā ar šo vakcīnu ir izdevies klasisko cūku mēri izskaust, bet tas nav noticis Ķīnā vai citās valstīs. Tātad, ja ir slikta pārvaldība un nav iespējams garantēt, ka vakcīnas kampaņa būs iedarbīga, vakcīna nepalīdz izskaust šo slimību.”
Labā ziņa ir tāda, ka zinātnieki ir pārliecināti – Āfrikas cūku mēra vakcīnu būs iespējams radīt. Kad tas notiks un vai tā atrisinās visas problēmas, tas jau ir cits jautājums.
Visa intervija angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā pieejama LA.lv sadaļā “Klausies”.
Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
