Bez palīga neiztikt 0
Jānim ir asistents, kurš viņam palīdz ikdienā. “Pats bez asistenta es maz ko varu izdarīt. Tikai par valsts piešķirto naudu neviens asistents ar mani nedarbotos, bet man ir iespēja viņam maksāt no savas kabatas.
Ko varu, ar to mēģinu tikt galā pats. Ir vietas, kur es pats dodos, bet man pretī vajag cilvēku, kas mani sagaida, jo no mašīnas, kuru pats vadu, izkāpt nespēju. Man palīdz asistene Iveta, draudzene Gunta, arī meita Gundega. Skaidrs – cilvēkam jābūt līdzās.
Mēs ejam uz teātriem, operu, koncertiem. Īpaši man patīk opera.
Kā Rīga pielāgota cilvēkiem ratiņkrēslā? To var pateikt jebkurš rīdzinieks, jo ir vietas, kur ratiņnieki redzami, bet ir tādas, kur viņus nekad nemanīs. Piemēram, Vecrīgā reti kurš gribēs pārvietoties ar ratiņiem, jo tā ir akmenī kalta. Tur ir grūti, tur ir šauras ieliņas, galīgi nepiemērotas ietves. Bet būtībā, manuprāt, šai ziņā zināms progress ir. Vienīgi es nevaru saprast, kā var nebūt lifta Lielajā Ģildē. Tas manī vienkārši izraisa milzīgu izbrīnu un neizpratni. Pat Nacionālajā teātrī liftu ierīkoja, kaut arī par kosmisku naudu. Bet, ja ko vēlas apmeklēt, tad jau risinājumus meklē katrs. Rīga, protams, nav Hanovera, kur uz katra soļa padomāts par ratiņniekiem. Es diezgan daudz ceļoju, tāpēc man ir ar ko salīdzināt.
Vēl par saviem hobijiem runājot, gribu atzīmēt, ka vismaz pāris reizes gadā aizbraucu uz medībām tikties ar saviem draugiem. Un pabaudīt mežu. Ratiņos būdams, es esmu medījis, bet tas bija pirms tās Maskavas operācijas.
Man mežs nepieciešams, es pats esmu mežinieks. Man vajag šo sajūtu vismaz dažas stundas.
Es esmu arī burātājs – es esmu ilgi un tālu burājis pie stūres pats. Bet šis hobijs šobrīd drusku tā kā palicis aizvējā.
Vai kāds man dod kādas cerības? Protams, nē. Vienīgais, ko man vajag, jāsaglabā sava galva, sava domāšana. Tāpat svarīgi, lai no rīta līdz vakaram mana diena būtu piepildīta. Protams, to gadu man ir pārāk daudz, lai intensīvi strādātu, bet dienai jābūt ar saturu.
Katram cilvēkam jau ir sava dzīves uztvere. Ko es varu pateikt – ja dienu var saturīgi piepildīt un ar sevi piepildīt, nav obligāti iesaistīties kādos lielos projektos, lielos pasākumos. Bet jau no rīta noteikti jāatskārš, kā man šo dienu aizvadīt, lai es justos labāk un būtu gandarīts. Un ne jau alkohols – tas ir visvieglākais risinājums. Bet kustība un ar jēgu sakārtota diena, sevi apzinoties. Citādāk nemaz nevar. Citas receptes nav, ja tā vispār ir recepte.”
