“Kustība Par” izdzīvoja un kļuva par nopietnu spēlētāju 2
Nebaidīties no nepopulāriem lēmumiem, bet īstenot savas pirmsvēlēšanu apņemšanās, iet laukā no Rīgas un augt kā partijai, kas var nostiprināties arī reģionos pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Ar tādu apņemšanos “Kustība Par” nedēļas nogalē, 16.jūnijā, aizvadīja savu partijas kongresu. Jau šonedēļ pēc tās iniciatīvas Saeimā tiks iesniegts Dzīvesbiedru likuma projekts. “Divos gados mēs esam kļuvuši par klātesošu spēlētāju Latvijas politikā. Mēs esam izdarījuši kaut ko vēsturisku – ietekmējuši Latvijas likteni,” sestdien kongresā sacīja partijas līderis Daniels Pavļuts, kurš atkārtoti ir ievēlēts šajā amatā vēl uz diviem gadiem.
Pēc cerīgā pieteikuma dibināšanas kongresā 2017. gada augustā “Kustība Par” pirmajā pastāvēšanas gadā piedzīvoja arī izdzīvošanas grūtības, kas radīja šaubas par iespējām ieņemt nozīmīgu vietu Latvijas politikā.
Līdzīgā situācijā tolaik atradās jau agrāk dibinātā liberālā partija “Latvijas attīstībai”. Ar tās līderu neatlaidīgiem pūliņiem abi politiskie spēki pirms 13. Saeimas vēlēšanām izveidoja apvienību “Attīstībai/Par”, kurā iekļāvās arī partija “Izaugsme”. Tiesa, togad “Kustību Par” atstāja vairāki biedri, kuriem bija arī šaubas par jauno partneru finansējuma piesaistīšanas politiku.
Taču, lielā mērā pateicoties tieši ziedotāju uzticībai, “Attīstībai/Par” labi startēja divās vēlēšanās. Tā ieguva 13 vietas 13. Saeimā un ar trīs ministriem ir pārstāvēta valdībā, kā arī vienīgā no jaunajiem spēkiem iekļuva Eiropas Parlamentā (EP), kurā strādās politologs Ivars Ijabs. Pagaidām viņš nav nevienas partijas biedrs, bet sola šo izvēli izdarīt līdz brīdim, “kad lapas sārtosies”. Līdz ar I. Ijaba ievēlēšanu EP būs izmaiņas arī EP deputātu komandās, jo I. Ijaba birojā strādās viens no “A/P” līderiem Pēteris Viņķelis, kurš līdz šim bija EP deputātes Sandras Kalnietes (“Jaunā Vienotība”) biroja vadītājs. Ir informācija, ka viņai turpmāk varētu palīdzēt Kārlis Šadurskis, kura pilnvaras EP beigsies.
Starts vietējo vēlēšanu kampaņai
Pēc divām veiksmīgām vēlēšanām apvienības jaunais izaicinājums būšot 2021. gada vasarā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, kuru kampaņai sestdien jau tika dots starta šāviens. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“A/P”) pieteiktā administratīvi teritoriālā reforma, par kuras īstenošanu apvienības līderi nešauboties, nozīmējot, ka spēki būs jākoncentrē uz 35 līdz 40 pašvaldībām, bet jo īpaši – uz Rīgu. Tāpēc tika veiktas arī izmaiņas partijas statūtos, kuros būs paredzēta reģionālo nodaļu darbība, kādas līdz šim nebija. Viena no pirmajām, iespējams, būs Liepājā, ar kuru saistīta arī Saeimas deputāte Dace Bluķe un “Latvenergo” padomes locekle Baiba Anda Rubesa. Veidojot reģionālās nodaļas, partijā ir jāiesaista liberāļi, jo “masa nedrīkst mainīt vērtību trajektoriju,” sacīja Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda.
Ar apvienības liberālo ideoloģiju ir saistītas “A/P” jau pieteiktās iniciatīvas un tās, kuras tuvākajā laikā plānots iesniegt Saeimā.
Pagaidām tām nav vairākuma atbalsta parlamentā. Vispretrunīgāk ir vērtēts “A/P” pieteiktais likumprojekts, kas paredz izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju Latvijas Ebreju kopienai par īpašumu zaudējumu. Ceturtdien Saeimai būs jālemj par tā nodošanu komisijām. Šonedēļ tiks iesniegts arī Dzīvesbiedru likuma projekts, kas esot sagatavots kopā ar nevalstiskajām organizācijām un uzskatāms par pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu, teica Saeimas deputāte Marija Golubeva. “A/P” cer panākt arī automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem vecumā līdz 15 gadiem. Vienlaikus “A/P” ministri ir apņēmušies īstenot pašvaldību reformu, veselības aprūpes reformu, kā arī vispārējo valsts aizsardzības koncepciju. “Mums ir resurss, par kuru cilvēki var tikai sapņot – vara. Tā ir jālieto atbildīgi, ar apdomu un to nedrīkst izniekot,” sacīja veselības ministre Ilze Viņķele.
Veido domi un lielāku valdi
Kongresa norise liecināja, ka partijas biedriem ir iespējas vērtēt tās darbu iekšējās aptaujās, kā arī uzdot jautājumus. Tostarp kongresā tika vaicāts, kāpēc Saeimas frakcija ir nākusi klajā ar iniciatīvu par ebreju īpašumu restitūciju, jo programmā tas nebija paredzēts. D. Pavļuts atbildēja, ka visu programmā nevarot ierakstīt, bet šis esot piemērots brīdis tādai diskusijai, jo EP vēlēšanas ir aiz muguras, bet līdz nākamajām vēlēšanām vēl tālu. Viņš arī apzinoties, ka šis jautājums ir pretrunīgi vērtēts.
“Kustībā Par” ir 545 biedri. Tās pirmsākumi ir meklējami 2017. gada sākumā I. Viņķeles virtuvē, kā atgādināja D. Pavļuts.
No bijušajiem “Vienotības” deputātiem, kas toreiz iesaistījās “Kustības Par” dibināšanā, viņa ir palikusi vienīgā šajā politiskajā spēkā, pārējie atgriezās pie “Vienotības”. Statūtos tika veiktas vairākas izmaiņas – tajos paredzēta ne tikai iespēja dibināt reģionālās nodaļas, bet līdzīgi kā citi varā pārstāvētie politiskie spēki “Kustība Par” veidos arī domi. Tāpat ir paplašināta valde, kurā garantēta vieta Saeimas frakcijas vadītājam, vismaz vienam ministram, vienam EP deputātam, kā arī pārstāvim no reģioniem. Frakcijas vadītājs D. Pavļuts gan valdē tika ievēlēts parastajā kārtībā, iegūstot vislielāko balsu skaitu, pēc tam saņemot biedru uzticību arī priekšsēža vēlēšanās.
