Izstādes priekšmeti vēl sapakoti kastēs. Attēlā: pasākuma galvenie rīkotāji Sanita Stinkule un Toms Ķikuts ar pasākuma plakātu un vienu no oriģinālajiem eksponātiem. Foto – Ilze Pētersone

Būsim pionieri  11

– Nevar teikt, ka izstāde bija veidota zinātniski – ja rādītu patieso sabiedrības šķērsgriezumu, aina nebūtu tik rožaina, taču nevar arī apgalvot, ka bija daudz ačgārnību vai ka izstāde būtu veidota tendenciozi – viss pasniegts neitrālā un korektā tekstā, – 1896. gada pasākumu izvērtē Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) viduslaiku, jauno un jaunāko laiku nodaļas vadītājs Toms Ķikuts. Gatavojot šodienas ekspozīciju, pats interesantākais bijis izlobīt secinājumus par 19. gadsimta sabiedrību – kā tā sevi redz, kādas vērtības vēlas parādīt vai izcelt. Izstādes izmantošana vēstures pētniecībā esot vēl neizmantots paņēmiens, norāda T. Ķikuts un piebilst – šajā ziņā būsim pionieri.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Lasīt citas ziņas

LNVM izstāde apmeklētājus sagaidīs ar milzīgiem senču attēliem un iespaidīgu 1896. gada pasākuma maketu. Tās iniciatori etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli pārsteidzis, cik daudz priekšmetu krājumā atrodami no 120 gadu senā notikuma. Līdz mūsdienām saglabājušies 397 daiļkrāsotāja Jāņa Krēsliņa akvareļi, eļļas gleznojumi un fotogrāfijas, kas tapušas, viņam piedaloties ekspedīcijās. Antropoloģiskā tipa attēli, cilvēku rādot pretskatā un sānskatā un piefiksējot arī viņa auguma izmērus, ļaus mūsdienu latvietim samēroties ar 19. gadsimta tautieti. Oriģinālie materiāli izvietoti vitrīnās aiz stikla durvīm, taču muzejnieki parūpējušies arī par pasākuma interaktīvo daļu ar atdarinājumiem un kopijām. Aptaustīt un izmēģināt varēs vērpjamos ratiņus, tītavas, soliņus, krēslus, galdus un citus priekšmetus, kurus izgatavojuši Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi skolotāja Rūdolfa Bekiča vadībā. Savukārt tautastērpu centra “Senā klēts” šūdinātos Lēdurgas, Nīcas un Mazirbes goda apģērbus būs iespēja arī uzmērīt gan lieliem, gan maziem vēstures interesentiem.

Izstādes noslēgumā tās veidotāji aicina uz aizraujošu spēli. Kādu? Lai šoreiz paliek pārsteigumam.

CITI ŠOBRĪD LASA

*Dzimtbūšanu no 9. gadsimta Latvijā atcēla 1817. un 1819. gadā attiecīgi Kurzemē un Vidzemē, 1861. gadā – Latgalē. Vēl ilgi pēc brīvlaišanas zemniekiem bija noteikti dažādi ar pārvietošanos un zemes īpašuma nomu vai izpirkumu saistīti ierobežojumi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.