Liāna Langa: Šķiet, izdzēšanas nekultūras tendence vedina uz visas Rietumu kultūras pakāpenisku likvidāciju 37
Liāna Langa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Talantīgā un skaistā trīsdesmit piecus gadus vecā britu dejotāja un horeogrāfa Laiama Skārleta pašnāvība pēc viņa pakļaušanas mūsdienu jaunā sabiedriskā terora paveidam “cancel culture” – atlaišanai no darba Karaliskā baleta teātrī (“Royal Ballet”), izstumšanai no profesionālajām aprindām – liek vēlreiz domāt par sekām šādai pūļa psiholoģijas vadītas darbības ietekmei mūsdienu sabiedrībā.
Savulaik NKVD “troikas” piesprieda cilvēkiem nāves sodu bez izmeklēšanas un tiesas, tādu praksi pieļāva uzvarējušās ideoloģijas legalizēts neprāts.
Ciktāl var noprast no publikācijām par Laiama Skārleta nāvi, viņa darbavietā nenotika ne izmeklēšana, ne apstākļu noskaidrošana – viņš tika atlaists, izstumts un viņa spožajai karjerai pielikts punkts.
It kā par simpātiju izrādīšanu kādam no audzēkņiem. Kas zina? Esam vāji, neesam roboti, mēdzam ļauties cilvēcīgām simpātijām. Nāve tomēr ir pārāk augsta cena par to. Vispār jau judeo-kristīgajā kultūrā tiesā nodarījumu, nevis pašu cilvēku.
Šis nošķīrums ir ārkārtīgi svarīgs! Kamēr vien cilvēks ir dzīvs, vienmēr pastāv cerība no nepareizas rīcības vai izpratnes atgriezties pie pareizas. Diemžēl Laiamam Skārletam šādas iespējas vairs nav.
Šodien tiek izstumti ne tikai ievērojami koledžu profesori par pēkšņi (sic!) nepareizām izteikām un domām lekcijās, bet arī rakstniecības grandi, kuri veidojuši Rietumu literatūras pamatus, kā, piemēram, Homērs un Šekspīrs.
Mūsdienu taisnprāšu izpratnē tie dzīvojuši pagalam nepareizajos verdzības, koloniālisma vai feodālisma laikmetos, bijuši sava baltā, vīrišķā, rasistiskā supremācisma pārņemti, nepareizi raudzījušies uz pasauli, jo nepārvaldījuši mūsdienu kritisko rasu vai Marksa filozofiski sociālpolitisko teoriju par sabiedrībā valdošu šķiru konfliktu.
Tas nekas, ka aklais Homērs dzīvoja un radīja apmēram 8. gs. pirms Kristus, bet Šekspīrs pirms nepilniem pieciem gadu simtiem. Mūsdienu izdzēšanas nekultūrai neinteresē Rietumu kultūras vēsturiskie konteksti un tās tapšanas apstākļi, jaunā revolucionārā pārliecība ļauj vēsturi mērīt un tiesāt ar mūsdienu izpratnes politkorektuma olekti, kas pasauli sāk padarīt par diezgan absurdu vietu.
Sāk šķist, ka izdzēšanas nekultūras tendences vedina uz visas Rietumu kultūras pakāpenisku likvidāciju.
Ja tā radusies netaisnības piesātinātās iekārtās, kam gan tā vairs vajadzīga? Mao un khmeru sarkanajai gvardei arī vēl ne tik sen šķita, ka nav.
Protams, es hiperbolizēju ar vienu mērķi – pievērst uzmanību izdzēšanas nekultūras iespējamajām dramatiskajām sekām, ko jau šodien izgaismo tās upuri. “Cancel culture” pašreizējā izpildījumā nāk roku rokā ar vārda, izteiksmes un domas brīvības – demokrātijas lielāko iekarojumu – ierobežošanu un samazināšanu, tos saslēdzot ne pārāk saprotamā, jo visai fluīdā, politkorektuma rokudzelžos.
Tiesa, indivīdu izslēgšana no aprites pastāvējusi vienmēr – sabiedrības no sava vidus izstūmušas tos, kuri pārkāpuši tās pieņemtos ētiskos rāmjus, vai darījušas to citu apsvērumu dēļ, piemēram, pašsaglabāšanās instinktu vadītas.
Raganu prāvas vai tautas ienaidnieku medības boļševiku izpildījumā savulaik atraisīja viszemiskākos pūļa instinktus. Tagad ir tāpat.
Arī šodien izslēgšanas nekultūra, ko globālu padarījuši sociālie tīkli, demonstrē visas tās pazīmes, ko savulaik aprakstījis pūļa psiholoģijas izpratnes pamatlicējs franču zinātnieks Gustavs Lebons.
Pūlis ir neorganizēts cilvēku kopums, kurā apvienojas ļaudis bez spilgtām indivīda īpašībām, un tiem piemīt vienota psiholoģiska rakstura īpašība, kas ļauj barā agresīvi vajāt, piemēram, kādu personību. Pūļa psiholoģija balstās neapzinātā rīcībā un vienotā domāšanā.
Kādreiz pūļa psiholoģija pakļāvās viena vadoņa, bet šodien – soctīklu straujo uzviļņu diktātam. Indivīdam piemīt loģiskā un kritiskā domāšana, pūlim tādas nav. Un neceriet – arī nebūs.
