Vai izdienas pensijas ir izredzēto privilēģija? 2
Pensionēšanās vecums Latvijā ar katru gadu palielinās un jau tuvojas 65 gadu slieksnim, bet ir vairākas iedzīvotāju grupas, kas jau krietni ātrāk var baudīt pensionāru statusu. Tie ir izdienas pensiju saņēmēji, no kuriem dažiem iespēja aiziet pensijā rodas jau pirms 40 gadu vecuma. Eksperti spriež, ka līdzšinējā sistēma ilgtermiņā nav dzīvotspējīga, taču visi mēģinājumi ķerties pie izdienas pensiju reformas saskārušies ar lielu pretestību.
Mūsu valsts likumos tiesības uz izdienas pensiju ir piešķirtas visdažādāko profesiju pārstāvjiem: karavīriem, policistiem, ugunsdzēsējiem, prokuroriem, neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem, cirka māksliniekiem, baletdejotājiem u. c. Lielā daļā gadījumu šādu pensiju piešķiršana ir pamatota, jo novecošanas dēļ cilvēks ar laiku vairs nevar pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus.
“Skaidrs, ka 63 gadus veca neatliekamās palīdzības ārste nevar ar smagu somu izskraidīt pa kāpnēm uz piekto stāvu vai lauku apstākļos brist trīs kilometrus pa sniegu līdz ieputinātam slimniekam,” secina bijušais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieks Mārtiņš Šics. Taču viņš uzskata, ka izdienas pensiju sistēma Latvija ir izkropļota, jo nereti šīs pensijas tiek uztvertas kā īpašs bonuss, kas pienākas par darbu noteiktās nozarēs.
To, ka līdzšinējā sistēma nav taisnīga, atzīst arī Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns: “Cilvēki vecuma grupā 60+, kuriem ir veselības problēmas, redz relatīvi jaunos izdienas pensiju saņēmējus, un viņiem nav diez ko labi ap dūšu. Nelīdz aizbildinājums, ka šīs personas ir strādājušas (dienējušas) noteiktās struktūrās, jo arī tas 60+ cilvēks visu mūžu ir strādājis un, iespējams, ne to vieglāko darbu.”
Nav vienotas kārtības
Protams, pretējs viedoklis ir pašiem izdienas pensiju saņēmējiem, kas šo pensiju uztver kā kompensāciju par smago darbu un salīdzinoši zemo atalgojumu. “Policijas darbinieki to uztver kā zināmu stabilitātes garantiju: tu zini, ka 50 gadu vecumā varēsi aiziet izdienas pensijā, paņemt kādu blakus darbiņu un nodrošināt savu ģimeni ar iztikas līdzekļiem,” stāsta Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna. Arī viņš pats ir izmantojis iespēju aiziet izdienas pensijā; pēc atvaļināšanās no policijas šogad sācis strādāt Valsts darba inspekcijā par inspektoru.
Izdienas pensiju sistēma ir izpelnījusies asu kritiku no Valsts kontroles, kas savā
Latvijā nav vienotas izdienas pensiju kārtības, jo katra nozare laika gaitā centusies ierakstīt likumā sev izdevīgus nosacījumus. Ik pa laikam izskan aicinājumi reformēt līdzšinējo kārtību un ieviest vienotus kritērijus izdienas pensiju saņemšanai, taču šis jautājums kā karsts kartupelis pārspēlēts no vienas Saeimas uz otru, no vienas valdības uz nākamo. Visticamāk, tas parādīsies arī jaunās Saeimas un valdības darba kārtībā, bet pieredze rāda, ka politiķiem būs ļoti grūti vienoties par visām pusēm pieņemamu risinājumu.
Pietrūka politiskās gribas
“Šo jautājumu vajadzēja atrisināt jau toreiz, kad tika pieņemts lēmums par vecuma pensijas sliekšņa palielināšanu līdz 65 gadiem. Toreiz vajadzēja atvērt visus izdienas pensiju likumus un sakārtot šo jomu, bet valdībai pietrūka politiskās gribas,” atzīst iepriekšējās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Tagad cilvēkiem, kas nākotnē varētu pretendēt uz izdienas pensiju, nākas dzīvot neziņā, vai nenāks jauna valdība, kura neuzskatīs par vajadzīgu ievērot agrākos solījumus.
“Valdība katru gadu taisās ķerties pie izdienas pensiju reformas, tādēļ mūsu nozarē nav stabilitātes, jo cilvēki nezina, kas viņus gaida nākotnē. Mēs gribētu, lai Iekšlietu ministrijas struktūrās būtu skaidri spēles noteikumi, piemēram, uzsākot darbu policijā, katram darbiniekam būtu zināms, kādā vecumā viņš varēs pretendēt uz izdienas pensiju, un šie noteikumi nebūtu pakļauti politiskām svārstībām,” uzsver Agris Sūna.
Kad šogad kārtējo reizi parādījās runas par izdienas pensiju sistēmas reformu, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis centās izkliedēt policistu un ugunsdzēsēju satraukumu.
“Uzskatu, ka sociālo garantiju sistēma, tajā skaitā pensionēšanās sistēma, ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kas nodrošina iespēju piesaistīt un noturēt motivētus un profesionālus darbiniekus dienestos.” Kozlovskis atgādina, ka iepriekšējā reizē, kad aktualizēts izdienas pensiju jautājums, daudzi policijas darbinieki steigšus atvaļinājušies no dienesta, jo baidījās, ka jaunā kārtība viņiem būs neizdevīgāka.
Atliktais maksājums
Latvijas amatpersonas ir atzinušas, ka daudzās nozarēs izdienas pensija kalpo kā darbinieku motivēšanas rīks, ar ko tiek kompensēts zemais atalgojums un citi trūkumi. “Izdienas pensijas pie mums darbojas kā atliktais maksājums, jo mēs redzam, ka policistiem, ugunsdzēsējiem, neatliekamās palīdzības mediķiem ir diezgan zemas algas, bet izdienas pensijas kalpo kā mehānisms viņu motivēšanai,” secina Barča.
“Ja mums būtu tāda situācija, ka cilvēki stāvētu rindā, lai kļūtu par policistiem un ugunsdzēsējiem, tad valsts varētu diktēt savus noteikumus un ierobežot izdienas pensiju saņēmēju loku. Taču reālā situācija ir tāda, ka iespēja nākotnē saņemt izdienas pensiju ir viens no retajiem bonusiem, kas mudina cilvēkus uzņemties šo bīstamo un slikti atalgoto darbu,” norāda policistu pārstāvis Sūna.
Pēc viņa domām, ja valdība tagad mainītu spēles noteikumus un apgrūtinātu izdienas pensiju saņemšanu, daudzi policisti un ugunsdzēsēji nekavējoties iesniegtu atlūgumu. Ar līdzīgām problēmām jau saskā-ries Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kam ir grūti aizpildīt visas štata vietas. NMPD mediķi var doties izdienas pensijā 55 gadu vecumā, un lielākā daļa arī izmanto šo iespēju uzreiz pēc noteiktā vecuma sasniegšanas.
Valsts kontrole secina, ka izdienas pensijas vairs īsti nepilda sākotnējo mērķi: palīdzēt cilvēkiem, kas pēc noteikta laika vairs nevar pilnvērtīgi strādāt savā profesijā. VK datu analīze rāda, ka ap 70% no visiem izdienas pensiju saņēmējiem turpina strādāt, turklāt daudzi paliek tajās pašās iestādēs un profesijās, tādējādi izdienas pensija viņiem vienkārši nodrošina papildu ienākumus.
“Šie cilvēki nezaudē vispārējās darbspējas, bet gan zaudē spēju strādāt paaugstinātu prasību apstākļos. Tā nav invaliditāte – ne pirmās, ne otrās un arī ne trešās grupas. Šo cilvēku veselības stāvoklis parasti ir virs vidējā vecumgrupai raksturīgā,” spriež LDDK eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš norāda, ka ar izdienas pensiju sistēmu daudzviet no darba vietām tiek izspiesti pieredzējuši cilvēki, kas labprāt turpinātu darbu specialitātē, bet izdienas pensija viņus stimulē atvaļināties, jo tā ir izdevīgāk.
Kā motivēt darbiniekus
Redzot labumus, kas pienākas izdienas pensiju saņēmējiem, sarosījušās arī citas nozares, kas pagaidām palikušas ārpus izredzēto loka. Pēdējo gadu laikā parādījušies priekšlikumi ieviest izdienas pensijas arī muitniekiem, Finanšu policijas darbiniekiem, Valsts probācijas dienesta darbiniekiem, bērnudārzu pedagogiem, sporta skolotājiem utt. “Valdība faktiski ieņēma pozīciju: lai dažādas nozares izplēšas savā starpā; kam skaļāka rīkle un kurš vairāk bļaus, tas arī “izsitīs” dažādus labumus,” spriež bijušais Saeimas deputāts Mārtiņš Šics.
“Pie mums uz Saeimas komisiju nāca Probācijas dienesta pārstāvji un žēlojās, ka pie viņiem strādā nabaga sievietes, kam vakaros vienām pašām ar sabiedrisko transportu jābrauc apraudzīt bijušos cietumniekus. Tādēļ viņu darbs uzskatāms par bīstamu un būtu jānovērtē ar iespēju ātrāk saņemt izdienas pensiju. Bet tā ir pilnīgi greiza pieeja: Probācijas dienestam vispirms būtu jādomā, kā uzlabot darbinieku drošību un samazināt darba bīstamību, piemēram, nodrošinot dienesta transportu un pašvaldības policista klātbūtni šajās vizītēs. Nevis teikt darbiniekiem:
Šāda pieeja demoralizē cilvēkus un kropļo darba tirgu.”
Nesen tiesības uz izdienas pensiju izcīnīja VID darbinieki, jo valdība atbalstīja priekšlikumu, saskaņā ar kuru VID darbinieki ar speciālām pakāpēm varēs pretendēt uz izdienas pensiju un iemaksām trešajā pensiju līmenī. “Izdienas pensija var kalpot arī kā papildu motivācija valsts darbiniekiem strādāt godprātīgi, piemēram, muitnieki vairāk baidītos riskēt vairot savus ienākumus ar negodīgām metodēm, jo zinātu, ka pieķeršanas un atlaišanas gadījumā zaudēs tiesības uz šo pensiju.
Pirmās brīvvalsts laikā ierēdņiem varēja izsniegt tā saukto vilka pasi, kad viņi atlaišanas gadījumā zaudēja visas privilēģijas,” stāsta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Pēc viņa domām, atsevišķās jomās tomēr vajadzētu ieviest stingrākus kritērijus izdienas pensiju saņemšanai. “Piemēram, vilciena mašīnistam vajadzētu saņemt ārsta atzinumu, ka viņš vairs nevar pildīt savus pienākumus, jo reakcijas ātrums un redze vairs neatbilst prasībām.”
Izmaksas palielinās
Izdienas pensiju sistēma tiek kritizēta arī par privilēģijām, kas šo pensiju saņēmējiem pienākas, salīdzinot ar parasto vecuma pensiju saņēmējiem. Izdienas pensijas aprēķināšanā tiek ņemta vērā līdzšinējā alga, un vidēji šī pensija ir vismaz pusotru reizi lielāka nekā tā, ko cilvēks varētu saņemt vienkārši kā vecuma pensiju. Piemēram, Valsts kontroles ziņojumā teikts, ka diplomātu vidējā izdienas pensija ir vairāk nekā 1500 eiro mēnesī, bet viņu nopelnītā vecuma pensija būtu zem 600 eiro mēnesī.
Starpība tiek segta no valsts budžeta, un šiem nolūkiem nākas tērēt arvien vairāk līdzekļu. Valsts kontroles prognozes liecina, ka 2021. gadā izdienas pensiju vajadzībām nāksies tērēt jau 75 miljonus eiro.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pētījumā par Latvijas pensiju sistēmu paudusi uzskatu, ka izdienas pensiju sistēma būtu jāreformē un jāiekļauj vispārējā pensiju sistēmā. Līdzšinējā prakse nav tālredzīga, jo liela daļa izdienas pensiju saņēmēju ir jaunāki par 50 gadiem un faktiski turpina strādāt, apvienojot darbu ar pensijas saņemšanu.
Skaidrs, ka sistēma, kurā cilvēks nostrādā 20 gadus un pēc tam teju divreiz ilgāku laiku saņem pensiju, ilgtermiņā nav dzīvotspējīga. Viens no priekšlikumiem ir aizstāt izdienas pensijas ar iemaksām trešajā pensiju līmenī, taču šis piedāvājums nav izpelnījies attiecīgo nozaru atsaucību, turklāt arī tam būtu nepieciešams ievērojams finansējums no valsts budžeta.
Jārisina zemo algu jautājums
Saeimas Analītiskais dienests pašlaik izvērtē līdzšinējo izdienas pensiju sistēmu un drīzumā varētu nākt klajā ar secinājumiem, bet skaidrs, ka jebkādi reformu mēģinājumi sadursies ar lielu pretestību.
“Valdība runā tikai par vēlmi ietaupīt uz pensiju izmaksu rēķina, bet šāda nostāja vājina motivāciju veikt sociālās iemaksas.
Izdienas pensiju jautājumu nevar atrisināt, ja netiek risināts zemās darba samaksas jautājums iestādēs, kas tiek finansētas no valsts budžeta,” uzskata arodbiedrību pārstāvis Egils Baldzēns.
LDDK eksperts Pēteris Leiškalns spriež, ka izdienas pensiju sistēmu varētu reformēt, nosakot pārejas posmu, kas būtu taisnīgs pret visiem sistēmas dalībniekiem. “Var noteikt, ka īpašās profesijās darba devējam obligāti jāveic iemaksas trešā līmeņa pensijai. Bet tā ir nākotne. Ko darīt ar tiem, kuri jau krietni pastrādājuši šajās profesijās? Šie cilvēki, uzsākot darba gaitas, rēķinājās, ka saņems izdienas pensiju un tai ir noteikta vērtība. To nemaksāt nozīmētu netaisnību. Bet tam nevajadzētu būt par iemeslu šādu sistēmu saglabāt mūžīgi mūžos.”