Lietuviešu autore izraisa skandālu. Izdevniecība atsauc Vanagaites grāmatas 15
Lietuvas izdevniecība “Alma Littera” paziņojusi, ka izbeidz sadarbību ar Rūtu Vanagaiti, atsauc visas viņas grāmatas no tirdzniecības vietām un norobežojas no autores “nepieņemamajiem izteikumiem” par Lietuvas nacionālo partizānu komandieri Ādolfu Ramanausku-Vanagu.
Autore konfliktē ar vēsturniekiem
Vanagaite tikusi asi kritizēta par paziņojumu, ka, balstoties uz KGB dokumentiem, Ramanausks nav ticis spīdzināts, bet apcietinājumā mēģinājis izdarīt pašnāvību. Lietuvas vēsturnieki noliedz šādu apgalvojumu kā “nekorektu”. Vēsturnieks un Lietuvas Seima deputāts Arvīds Anušausks atzīmējis, ka autore, iespējams, nav sastapusies ar viltojumiem un mēģinājumiem nomelnot kādu personu. Autores apgalvojumi ir pārsteiguši Lietuvas Genocīda un pretošanās izpētes centra vadītāju Birutu Burauskaiti, kura intervijā “delfi.lt” teica, ka “vēsturnieki ir detalizēti izpētījuši visus Ramanauska lietas apstākļus”, bet Vanagaite “izrauj atsevišķus notikumus no konteksta, gribot tā pierādīt savus apgalvojumus”.
Intervijā aģentūrai BNS Vanagaite atzīmē, ka viņas grāmatas bijušas starp visvairāk pārdotajām no apgāda autoriem, tāpēc viņa cerējusi tikt personiski informēta par izdevniecības rīcību. “Ir tik bēdīgi un negaidīti, ka mana autobiogrāfiskā grāmata kļūst par apdraudējumu Lietuvas drošībai,” viņa teica par savu nesen iznākušo grāmatu “Cāļi ar Baltijas siļķes galvu” (“Višta Strimeles Galva”).
Ramanausks, kurš bija skolotājs Alītas pilsētā, pievienojās pretpadomju pretošanās kustībai 1945. gadā un pēc dažiem gadiem kļuva par partizānu vienības komandieri Dainavas rajonā un 1948. gadā Lietuvas dienvidu apgabalā. Ramanausks un viņa sieva tika arestēti Kauņā 1956. gadā un pēc gada viņš tika notiesāts uz nāvi. Lietuvas Seims plāno pasludināt 2018. gadu par Ādolfa Ramanauska-Vanaga gadu, atzīmējot simto gadskārtu kopš viņa dzimšanas.
Skandāls pretstatījis Vanagaites aizstāvjus, kuri sūdzas par padomju laika cenzūru pret viņu, un viņas kritiķus, kuri uzstāj, ka autore apzināti apvainojusi diža patriota piemiņu. Vanagaite paziņojusi, ka Ramanausks esot komandējis vienību, kas, kā apgalvojot liecinieki, esot slepkavojusi ebrejus Druskininku geto. Vanagaite arī apgalvoja, ka viņas pētījums par Ramanauska nāvi 1957. gadā liecinot, ka viņš varētu būt izdarījis pašnāvību pēc savu cīņu biedru nodošanas KGB, kas notvēra Ramanausku gadu iepriekš. “Šie Rūtas Vanagaites paziņojumi ir mums nepieņemami un nav savienojami ar izdevniecības “Alma Littera” vērtībām,” teica apgāda direktore Dangole Vilūniene. Lietuvas valsts pirmais vadītājs pēc neatkarības atjaunošanas Vitauts Landsberģis tīmekļa ziņu vietnē “Delfi” nosaucis Vanagaiti par “morālu padibeni”.
Vanagaite un Zurofs – pāris darbā un dzīvē
Informāciju par Vanagaites grāmatu atsaukšanu publicējusi arī Izraēlas avīze “The Times of Israel” (“TTI”), uzsverot, ka Lietuvas apgāds izbeidzis sadarbību un atsaucis grāmatas, ko sarakstījusi autore, kas izraisījusi debates par holokaustu. Laikraksts atzīmē, ka grāmata “Mūsējie” (“Musiskiai”), ko Vanagaite sarakstījusi kopā ar Izraēlas vēsturnieku un nacistu mednieku Efraimu Zurofu, tikusi atsaukta tāpēc, ka tās autore atļāvusies kritizēt “nacionālistu, kurš apsūdzēts saistībā ar holokausta ēras noziegumiem”. Vanagaites grāmatu izņemšana no apgrozības notika dienu pēc tam, kad autore atklāja, ka viņai ir tuvas attiecības ar Efraimu Zurofu, Izraēlas nacistu mednieku, kuru daudzi lietuviešu nacionālisti nicina, atzīmē laikraksts. Skandāls sakarā ar Vanagaites grāmatu un tās izņemšana no apgrozības esot noticis tāpēc, ka 2016. gadā iznākušās grāmatas “Mūsējie” autore esot atļāvusies lauzt aizliegumu Lietuvas sabiedrībā apspriest holokausta un kolaboracionisma tēmu Otrā pasaules kara laikā. Lietuvā nemitas sīvas debates par šo tēmu un pieaug nacionālisms sakarā ar Krievijas agresīvo politiku. Literārais skandāls liecinot par robežlīnijām, kuru ietvaros ir pieņemama Lietuvas nacionālo varoņu kritizēšana, raksta “TTI”.
