Izdevīgs pirkums vai noziegums? 13
Viltoto preču apjomi augtin aug. Cilvēki tās labprātīgi iegādājas un lieto, nenojaušot, ka tādā veidā tiek atbalstīta organizētā noziedzība. Var šķist – kādēļ gan nevarētu pirkt preces, kas maksā krietni lētāk, bet izskatās tikpat labi? Tādēļ, ka šādā veidā ne tikai tiek kropļota godīga konkurence, bremzēta valsts tautsaimniecības attīstība, bet arī radīti nopietni draudi paša pircēja drošībai un veselībai.
Nebaidās pirkt viltotas zāles
Apzināta viltojumu pirkšana vai nelikumīga mūzikas un filmu lejupielādēšana un straumēšana ir zādzība. Tas ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums. Patentu valde uzsākusi kampaņu “Viltotā realitāte”, kuras mērķis ir brīdināt cilvēkus par apdraudējumu, ko rada viltotu preču, kas uzdotas par oriģināliem, iegāde. Piemēram, šāda veida zāles mēdz izgatavot no nepārbaudītām izejvielām, neveicot nekādas drošības pārbaudes. Pērkot nepārbaudītus medikamentus, var gadīties kā mātei un meitai, kas septembra sākumā vitamīnu vietā saņēma narkotikas un nokļuva slimnīcā.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījumiem, viltojumi ik gadu Latvijas tautsaimniecībai nodara 141 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tādā veidā arī darba tirgū tiek zaudētas aptuveni 2500 darba vietas. “Diemžēl, bet šis “fenomens” izplatās arvien straujāk. Kādreiz pārsvarā viltoja modes apģērbus, dārgus rokaspulksteņus, somas. Mūsdienās šis klāsts ir daudz plašāks – elektropreces, mašīnu rezerves daļas, medikamenti u. c. Vērtējot pa nozarēm, pirmo vietu tomēr ieņem apģērbi un apavi. Otrajā vietā ir parfimērija, trešajā – alkoholiskie dzērieni. Biedējoši ir tas, ka ne vienmēr iedzīvotāji apzinās apdraudējumu, kas var rasties, iegādājoties viltotas preces. Ir cilvēki, kas uzskata, ka tā nav nosodāma rīcība, bet gan prātīgs pirkums. Tomēr vēlos likt uzsvaru, ka šādā veidā var radīt draudus ne tikai sev, bet arī saviem tuviniekiem. Neizvēloties oriģinālu, cilvēks atbalsta organizētās noziedzības grupas, kas nodarbojas ar viltotu preču izplatīšanu. Tāpat notiek patērētāju maldināšana un legālās uzņēmējdarbības bremzēšana,” satraucies par cilvēku neapdomību ir Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.
Muitnieki un policisti mācās
Šā gada deviņos mēnešos Latvijas muitas darbinieki ir aizturējuši 54 tūkstošus viltoto preču vienību. Šāda veida pārbaudes tiek veiktas katru dienu. Tādēļ šobrīd Latvijā ir vairāk nekā tūkstotis aktīvu tiesību īpašnieku, kuri pieteikuši savas preces aizsardzībai. Muitas dienesta apkopotie dati liecina, ka pēdējo divu gadu laikā to preču vērtība, kas aizturētas uz Latvijas robežas, ir vairāk nekā septiņi miljoni eiro. “Šis darbs nav viegls. Lai atklātu viltojumus, efektīvi aizsargātu šo tirgu, muitniekiem ir jābūt ļoti vērīgiem. Ņemot vērā viltojumu lielo daudzumu, preču zīmju īpašnieki katru gadu apmāca muitas dienestus visā Latvijā. Viņiem ir specifiskas zināšanas, kuras tiek nodotas gan mums, gan policijas darbiniekiem. Konkrētās apmācības tiek organizētas vairākās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Kā arī sadarbojamies ar lielākajiem preču īpašniekiem, atsevišķi rīkojot profesionālos seminārus,” “LA” pastāstīja Muitas pārvaldes Riska vadības daļas ierobežojumu un aizliegumu uzraudzības nodaļas vecākais muitas eksperts Egīls Misītis. Visbiežāk muitnieki konfiscē apģērbu, apavus, somas un medikamentus. Lielākā daļa viltoto preču Latvijā tiek ievestas no Ķīnas, Singapūras, Turcijas, Ukrainas un Krievijas.
Lupata ir un paliek lupata
“Viltoto preču lietā pārstāvu klientus kopš 2001. gada. Interesants bija laiks, kad uzsāku darbu šajā jomā. Ekonomikas policijā par mums diezgan klaji pasmējās, sakot: “Kāda starpība, kur tas “Dolce&Gabbana” krekliņš ir ražots? Lupata ir un paliek lupata.” Tomēr lēni un pamatīgi strādājot ar tiesību aizsardzības iestāžu darbiniekiem, skaidrojot, ka runa jau nav tikai par somām un T krekliem, šo gadu laikā ir jūtams progress. Vislielākā pretestība tam, lai notiktu efektīva cīņa pret viltojumiem, novērojama tabakas industrijā. Tabakas izstrādājumi Latvijā ne tikai ienāk importa vai tranzīta ceļā, bet tiek ražoti arī šeit uz vietas. Runājot par modes precēm, ne vienmēr var skaidri noteikt, vai tās ir viltotas. Dzīves stila preču jomā viltojumi dalās divās daļās – lētie un dārgie. Piemēram, uzreiz var pateikt, ja pulkstenis “Rolex” ir no plastmasas. Bet ir arī tādi viltojumi, kas tiek pārdoti veikalos par 5000 eiro un atgādina oriģinālo ražojumu. EUIPO nupat kā veicis pētījumu četrās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kurā konstatēts, ka vairāk nekā 27 tūkstoši interneta veikalu tirgo viltotas preces. Vēl viena ikgadēja pētījuma dati liecina, ka 2016. gadā tika aizturēts 41 miljons viltotu preču uz ES ārējās robežas. Manuprāt, tie ir skaitļi, ko vērts paturēt prātā,” savā pieredzē dalās zvērinātu advokātu biroja “Vilgerts” vecākā partnere Ineta Krodere.
