Pavļuta partijas asie paziņojumi tiek uztverti arī kā vēlētāju nomierināšanas veids 9
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc tam kad no “Latvijas attīstībai” aizgājušais Māris Mičerevskis izplatīja ziņas arī par iespējamu nelikumīgu partijas finansēšanu, “Kustība Par” paziņoja – “ja nepārprotami apstiprināsies, ka apvienību veidojošās partijas ir sistemātiski pretlikumīgi finansētas, tālāka apvienības pastāvēšana būs neiespējama”.
Kamēr Saeimā nebūs nobalsots par valsts budžetu, lai neietekmētu valdības stabilitāti, “Kustība Par” atlikusi lēmuma pieņemšanu par atbalstu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kandidātam, uz kuru “Latvijas attīstībai” izvirzīja bijušo ministrijas parlamentāro sekretāru Artūru Tomu Plešu.
Ja A. T. Plešs kļūtu ministrs, ministrijā īstenotajā politikā izmaiņas būtu niecīgas, jo tā būtu uzskatāma par vienas partijas amatpersonu rotāciju. Bijušais ministrs Juris Pūce ir atgriezies Saeimā, kur A. T. Plešs vada Administratīvi teritoriālās reformas komisiju. Tas, ka “Kustība Par” nesteidz atbalstīt kandidātu, gan esot saistīts ne tik daudz ar A. T. Plešu, cik ar bažām par apvienības turpmāko pastāvēšanu.
Vairāki politiķi gan pieļāva, ka “Kustība Par” demonstrē savu stingro nostāju vēlētāju spiediena priekšā. Kāds koalīcijas politiķis pieļāva, ka spiediens uz “Kustības Par” vadību nāk no otrā ešelona cilvēkiem, nevis no Saeimas deputātiem, kuri, piekrītot sadarbībai ar “Latvijas attīstībai”, labi apzinājās, “ar ko ies kopā”.
A. T. Plešs “Latvijas Avīzei” atbildēja, ka līdz valdes lēmumam no komentāriem atturēsies. Viņam ir 28 gadi, kas šajā gadījumā netiek vērtēta kā priekšrocība.
Nesasnieguši 30 gadus, amatus valdībā ir ieņēmuši vairāki politiķi – piemēram, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (abi Tautas partija), kā arī vēlākais Latvijas Pirmās partijas priekšsēdis, bijušais ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers.
Abiem izdevīgi palikt kopā
“Attīstībai Par” (“AP”) frakcijā ir 13 deputāti. To, tāpat kā “Jauno Vienotību”, 13. Saeimā vēl nav atstājis neviens deputāts. No “Kustības Par” frakcijā ir tās priekšsēdis Daniels Pavļuts, Krista Baumane, Ilmārs Dūrītis, Marija Golubeva, Mārtiņš Šteins, Vita Anda Tērauda un Inese Voika, bet no “Latvijas Attīstībai” – A. T. Plešs, J. Pūce, Mārtiņš Bondars, Inese Ikstena un Dace Rukšāne-Ščipčinska. Andris Skride pārstāv partiju “Izaugsme”.
Saeimas deputāts, bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš jau ir pieredzējis Tautas partijas darbības izbeigšanu, nedomā, ka “Attīstībai/Par” varētu sašķelties Saeimā, bet pieļāva, ka tas varētu notikt Rīgas domes frakcijā.
“Ja viņi Saeimā sadalītos, tad jau paliktu švakāki lielajā politikā. Abu interesēs ir palikt kopā,” uzskata M. Kučinskis. Pēc SKDS aptaujas datiem, kas publiskota novembra sākumā, “Attīstībai Par” ir trešais populārākais politiskais spēks aiz abām opozīcijas partijām “Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības. “Attīstībai Par” atbalsta 7,8% pilsoņu.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir no “Latvijas attīstībai”, viņš bija arī “AP” premjera kandidāts. Uz “Latvijas Avīzes” lūgumu vērtēt runas par J. Pūci kā iespējamo premjera kandidātu, kas izskanēja pirms minētājiem notikumiem, A. Pabriks atbildēja, ka tas esot labi, “ja partijai ir vairāk nekā viens premjera kandidāts”.
Viņaprāt, esot svarīgi analizēt ne tikai gadījumu ar caurlaidi, pēc kura J. Pūce atkāpās, “tā paceļot augstāk atbildības latiņu”, bet arī to, ko viņš ir izdarījis kā ministrs. “Juris Pūce veica gadsimta reformu, un tad ir sagaidāms, ka pret viņu var vērsties,” sacīja A. Pabriks.
Viņš neredzot pamata “AP” partiju savstarpējai neuzticībai.
“Viena cilvēka izteikumiem nevajadzētu būt par pamatu apvienības izjukšanai. Es te redzu ciešu saikni ar iekšējā burbuļa vēlētājiem un partijas biedriem. Cilvēki dzīvo dažādos burbuļos, un informācija tiek griezta pa apli,” piebilda A. Pabriks.
Peltie daudzus ieveda lielajā politikā
Sociālo tīklu diskusijā uzmanību piesaistīja “Latvijas attīstībai” bijušā biedra Vladimira Reskāja ieraksts tviterī: “Interesanti, cik daudzi no tiem, kas plāno norobežoties no “Latvijas attīstībai” un tās atsevišķiem biedriem, apzinās lomu, ko tā partija nospēlēja viņu panākumos Latvijas politikā.”
V. Reskājs tagad ir biznesā un nav nevienā partijā, bet “Latvijas Avīzei” atgādināja, ka viņš kā “Latvijas attīstībai” dibinātājs atceras, kuri cilvēki palīdzēja tai vairākkārt pārvarēt grūtus laikus – tas ir J. Pūce, Edgars Jaunups un arī A. T. Plešs.
“Tā bija neliela personu grupa, kas šajos gados iznesa šo smago nastu un kas daudziem deva ceļazīmi lielajā politikā,” sacīja V. Reskājs.
“Kustības Par” priekšsēdis D. Pavļuts teica, ka runa ir par morāles un ētikas jautājumiem. Veidojot apvienību, partijas apzinājās, ka ir dažādas un ar atšķirīgu pieredzi.
“Latvijas attīstībai” tā ir lielāka vēlēšanu kampaņu rīkošanā, bet “Par” pienesums bijis programmas sagatavošana un jaunu cilvēku ievešana politikā. Inese Voika “Kustībā Par” iestājās pēc apvienības “AP” izveidošanas.
Partiju finansēšanas jautājumi viņai ir svarīgi, tāpēc politiķe tikusies ar J. Pūci un E. Jaunupu, saņemot apliecinājumu, ka nebūs aizdomīgu darbību. I. Voika arī apzinās, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam patiesības noskaidrošana var aizņemt ilgāku laiku.
Tāpēc partijā ir izveidota darba grupa, kas meklēs turpmākās sadarbības scenārijus. Viens no trūkumiem esot, ka apvienībai nav kopīgas Ētikas padomes.
